Izmaiņas Elektronisko sakaru likumā, kas Centrālajai statistikas pārvaldei paredz tiesības izmantot mobilo tālruņu datus, stājas spēkā jau 2019. gada 1. janvārī, bet atbilstošu Ministru kabineta noteikumu, kas regulē likuma darbību, vēl aizvien nav

Likumdošana

«Ministru kabineta noteikumus vajadzēja jau vakar, tomēr tie vēl aizvien ir izstrādē. Tieši šī iemesla dēļ mēs rīkojām semināru par mobilo datu izmantošanu statistikā, lai pateiktu, ko vēlamies, un reizē tīri tehniski saprastu, ko, kā un kad mūsu valsts trīs lielākie mobilie operatori var mums dot,» Dienas Biznesam sacīja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Meklē sapratni

A. Žīgure uzsvēra, ka CSP rīkotais seminārs par mobilo datu lietošanu statistikā, piedaloties Igaunijas Statistikas pārvaldes vadībai, Igaunijas Bankas pārstāvim un Datu apstrādes kompānijas Positium vadībai, bijis ar nolūku veicināt sapratni un sadarbību, jo Ministru kabineta noteikumu izstrāde kavējas.

A. Žīgure norādīja, ka mobilo datu pielietojums ir ārkārtīgi plašs, tostarp to iegūšana un apstrāde ir daudz lētāka par tradicionālajām aptaujām, kādas CSP veic, aptaujājot iedzīvotājus.

«Statistika nav statiska. Šī zinātne nestāv uz vietas un vienmēr seko modernākajām datu apstrādes tehnoloģijām, jo statistikai ir jāsniedz visdrošākie, ticamākie un detalizētākie skaitļi par visu valsti,» tā A. Žīgure, piebilstot, ka jau 30 Eiropas valstīs mobilie dati pētniekiem ir pieejami, bet Latvijā pagaidām tā nav.

Jautāta par mobilo operatoru pārstāvju rezervētajām replikām semināra laikā, A. Žīgure norādīja, ka izprot privātā sektora nostāju, jo prasība ir jauna.

«Sarunas līdz šim nav izdevušās, un tieši tādēļ mēs mēģinām izskaidrot mūsu vajadzības, kā arī saprast mobilo operatoru tehniskās iespējas,» norādīja A. Žīgure.

Pseidonimizēti dati

Igaunijas uzņēmuma Positium un Igaunijas Statistikas pārvaldes izklāsts par mobilo datu lietošanu statistikas ražošanā ir ar 10 gadu ilgu pieredzi. Latvijā tādas pieredzes pagaidām nav.

Strīdi vienmēr bijuši par datu anonimizēšanas pakāpi. Atbilstoši Datu aizsardzības prasībām, ko nosaka Eiropas regula, pētnieki nedrīkst redzēt konkrētus datu avotus. Vienkāršāk runājot, statistikas pētniekiem, datus caurskatot, nedrīkst rasties skaidrība par konkrētu mobilo telefonu lietotājiem.

CSP seminārā savu mobilo datu pētījumu prezentēja arī Latvijas Universitātes profesors Gundars Bērziņš. Viņš pētījis cilvēku ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos. No LMT saņemtie dati par mobilo torņu noslodzi ļāvuši secināt par cilvēku aktivitāti. Zinātnieks atzina, ka gadījumā, ja būtu tādi dati kā igauņiem – par konkrētiem iezvaniem –, iespējamie pētījumu rezultāti būtu daudz plašāki un dziļāki.

Šobrīd Latvijā bija atļauta vien mobilo torņu noslodzes datu izmantošana, tomēr piekļuve lietotāju datiem ir liegta.

Par šī jautājuma tehnisko realizāciju Igaunijā detalizēti stāstīja uzņēmuma Positium izpilddirektors Erki Saluvērs (Erki Saluveer), norādot, ka anonimizēti dati ir tādi dati, ka izmantotājam nav nekādu iespēju saprast, kas ir datu avots. Sākumā bijusi tikai šāda pieeja. Vēlāk radies jēdziens «pseidonimizēti dati». Tie ir tādi, kurus vērtējot, pētnieks teorētiski varētu nojaust, kas ir datu avots, tomēr praktiski ir jāpieliek tik daudz enerģijas, darba un pūļu, ka dati ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem pilnībā anonimizētiem datiem.

Iespējas un privātums

Jēdziens «pseidonimizēti dati» saprotams no praktiska pētniecības piemēra. Igauņi pētī iedzīvotāju kustību līdz konkrētiem gadījumiem. Pētnieks datora ekrānā neredz mobilā numura kustību kartē, bet gan 32 zīmju kodu. Igauņi var tam izsekot un izdarīt secinājumus, kurus prasa pētījums. Teorētiski konkrēts pētnieks atsevišķos gadījumos var saprast, kas slēpjas aiz koda, jo redz, kurā adresē ieiet kods, kādu veikalu tas apmeklē un kurp dodas tālāk.

Mobilo operatoru pārstāvju iebildumi seminārā bija tieši par datu anonimizācijas pakāpi un noprotams, ka šis jautājums būs lielāko diskusiju tēma līdz MK noteikumu pieņemšanai.

Igaunijas pieredze rāda – jo ilgāku laiku mobilajam telefonam saglabājas viens un tas pats kods, jo labāk iegūstama statistika, bet, no otras puses, dati uzskatāmi par vājāk anonimizētiem. Piemēram, ja šifrēšanas kods telefona numuram saglabājas sešus mēnešus, tad šajā periodā var redzēt viena koda ceļojumus pa valsti un pat ārvalstīm. Ja kods mainās ik pēc 12 stundām, tad pētniekiem ir ierobežotas iespējas pat tūrisma plūsmas pētīšanā vienas diennakts laikā.

Uzticības lieta

«Tas vienmēr ir jautājums par uzticību savai valstij. Igaunijas valsts statistikai ir pieejams ļoti daudz sensitīvu personu datu un, domāju, tāpat ir Latvijā. Tad ir vien jautājums, kādēļ neuzticēties savas valsts iestādei? Igaunijas pilsoņi izvēlējās uzticēties, un mēs visi esam ieguvēji. Mobilo datu pētniecība mums ir ļāvusi labāk veikt teritoriālo reformu, uzzināt ļoti daudz par kustības intensitāti, tūrismu un citām lietām. Iegūtos datus mēs praktiski lietojam mūsu valsts labklājības vairošanā. Mēs bijām viena no pirmajām šāda veida datu pētniecības kompānijām pasaulē, un šobrīd mums ir pasūtījumi visā pasaulē,» Latvijas kolēģiem seminārā sacīja uzņēmuma Positium Starptautiskās pārdošanas daļas vadītājs Sīms Esko (Siim Esko).

Igauņiem ir izdevies sabalansēt Eiropas Datu aizsardzības regulu ar savas statistikas vajadzībām, jo regula neliedz izmantot mobilos datus valsts statistikas ražošanas vajadzībām. «Eiropas likumdošana nav šķērslis labas statistikas iegūšanai, ir svarīgi, kā mēs saprotam un pielietojam Eiropas direktīvas un regulas savā likumdošanā. Gribu uzsvērt, ka regulas ir ļoti stingras norādes, bet direktīvas ir samērā brīvi interpretējamas vietējā likumdošanā,» norādīja Igaunijas Statistikas pārvaldes vadītāja Maiki Ilvesa (Maiki Ilves).

Instruments politiķiem

«Lidmašīnas pilots lidojot paļaujas uz mērinstrumentiem, no kuru precizitātes atkarīga cilvēku dzīvība. Politikas veidotāji arī paļaujas uz mērinstrumentiem, proti – statistiku. No tās precizitātes atkarīgi pareizi lēmumi un valsts ekonomiskā attīstība,» seminārā sacīja Erki Saluvērs no Positium.

Vēlme palīdzēt visai valsts pārvaldei un politiķiem pieņemt labus lēmumus ir arī Latvijas CSP statistikas ražošanas galvenais motīvs un vīzija Latvijā.

«CSP vīzija ir, ka Latvijā, tāpat kā citās valstīs, statistikas ražošanā tiek izmantoti jauni datu avoti un metodes, ko kombinē ar tradicionālajām aptaujām un administratīvo datu avotu informāciju, lai statistika būtu iespējami detalizēta un ātri pieejama visiem, kam tā nepieciešama lēmumu pieņemšanai,» sacīja CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

Tomēr, lai ieceres realizētos, pieņemtajam likumam ir nepieciešami MK noteikumi, un šeit sākas juristu darba lauks.

«CSP, saskaņā ar Statistikas likumu, oficiālās statistikas nodrošināšanai ir tiesības saņemt no fiziskām un juridiskām personām individuāli vai no to uzturētiem reģistriem datus, tai skaitā ierobežotas pieejamības informāciju. Lai arī šāds regulējums ir visaptverošs, pašreiz Elektronisko sakaru likums ierobežo saņemt datus no elektronisko sakaru komersantiem,» norādīja CSP Juridiskā un pārvaldes organizācijas departamenta direktore Ieva Začeste. No jaunā gada CSP ir likumīgas tiesības datus saņemt, tomēr nav noteikta kārtība, kā tas notiek.

«Līdz 1. janvārim Ministru kabinetam ir jānosaka informācijas pieprasīšanas kārtība un veids, informācijas apjoms un samaksa par tās sagatavošanu, kā arī tās nodošanas termiņi. Noteikumu sagatavošanā iesaistīti CSP, LMT, BITE un Tele2. Tas ļaus uzlabot oficiālo statistiku par iedzīvotāju skaitu mazās teritorijās, precīzāk aprēķināt tūrisma statistiku, novērtēt iekšzemes kopproduktu un iegūt datus par iedzīvotāju mobilitāti,» sacīja I. Začeste.