Uz Via Baltica izvieto inteliģentās transporta sistēmas (ITS)

Transports

Tas bija spilgts piemērs dažādu ražotāju produkcijas integrācijai vienā risinājumā, par projektu Smart E67 sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Fima komercdirektors Aleksandrs Grebežs un automatizācijas risinājumu inženieris Juris Fedotovs. Pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitātes uzlabošanai, samazinot braukšanas laiku un paaugstinot drošību, domātais projekts tiek realizēts pārrobežu sadarbības programmas Interreg Central Baltic ietvaros. Vadošais partneris tajā ir VAS Latvijas valsts ceļi (LVC), kas projektu īsteno sadarbībā ar Igaunijas ceļu administrāciju, uzstādot ceļa aprīkojumu Via Baltica posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Smart E67 kopējās izmaksas Latvijā ir 1,4 milj, eiro, tostarp 1,2 milj. eiro ir ERAF līdzfinansējums, liecina LVC sniegtā informācija.

Sekojiet līdzi

Projekts ietver elektronisko ceļa zīmju uzstādīšanu, luksoforu un meteostaciju uzlabošanu, kā arī satiksmes negadījumu novērošanas sistēmas ieviešanu divos krustojumos. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām četras ir ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar četrām brīdinājuma zīmēm, un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Autobraucēji tiks brīdināti ar šādām zīmēm: slidens ceļš, uz ceļa strādā, savvaļas dzīvnieki, sānvējš, nelīdzens ceļš, bīstami, sastrēgums. Tāpat tiks izmantotas aizlieguma zīmes: braukt aizliegts, kravas automobiļiem braukt aizliegts, kā arī ātruma ierobežojuma zīmes. Elektroniskās ceļazīmes iedegsies, kad tiks konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, piemēram, remontdarbu, apledojuma, sastrēguma vai sānvēja gadījumā.

Projekta ietvaros uzlabotas vai no jauna uzstādītas 13 ceļu meteoroloģiskās stacijas. Tās nepārtraukti veic ceļu uzturēšanai specifiskus mērījumus (gaisa temperatūra, mitrums, nokrišņi, vēja ātrums, redzamība, ceļa seguma stāvoklis u. c.), kurus apstrādā elektronisko ceļa zīmju vadības sistēma, liekot ceļa zīmē parādīties atbilstošam brīdinājumam. Ceļazīmes ir pietiekami lielas – 1 m2 –, lai tās varētu pamanīt jau no lielāka attāluma, turklāt zīmju spožuma intensitāte mainās atkarībā no dabiskās gaismas spožuma. LVC Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Jādomā pašiem

Fima pienākumos ietilpa tehniskā projektēšana, pirmsinstalācijas darbi un ceļa inteliģento transporta sistēmu uzstādīšana, modernizācija un pielāgošana. Pilnsabiedrības Fima Group darbu izmaksas bija 954,7 tūkst. eiro (ar PVN). Kompānijas uzdevums bija izstrādāt zīmju izvēles algoritmu, ņemot vērā, kādus datus savāc meteostacijas, norāda J. Fedotovs. Pēc viņa teiktā, mainīgajām brīdinājuma zīmēm būs prioritātes. Piemēram, slidenam ceļam ir prioritāte salīdzinājumā ar sliktu redzamību. Šis projekts ir labs piemērs Fima kā sistēmu integratora pievienotajai vērtībai, norāda A. Grebežs. Proti, nav bijis gatava produkta, kas atbilstu LVC izvirzītajām prasībām, lai meteostacijas un maināmās ceļazīmes savienotu un tās darbotos automātiski. «Bija jāatrisina datu apmaiņa starp zīmi, metostaciju un centrālo vadības sistēmu, kā arī jāizstrādā vadības loģika, proti, kā tas viss kopumā darbosies,» skaidro J. Fedotovs. Modernizētie luksofori, piemēram, skatās, kāda ir transporta plūsma. Ja tā ir liela, tiek pagarināta zaļā gaisma. Tāpat ‒ tiklīdz kā mašīnas no mazāk svarīga ceļa beidz braukt, pēc pāris sekundēm ieslēdzas zaļā gaisma, palielinot caurlaidību. Luksofors arī var paildzināt zaļo gaismu, lai automašīnai nevajadzētu strauji bremzēt, ja redz, ka tā tuvojas.

Piebremzēt krustojumā

Savukārt Tūjas krustojums uz Tallinas šosejas (A1 un P11) aprīkots ar sensoriem, kuri, pamanot auto, kas tuvojas Tallinas šosejai, uz tās īslaicīgi ierobežos ātrumu līdz 70 km/h. Kā skaidro A. Grebežs, tur šāds ātruma ierobežojums ir jau patlaban. Taču tagad varēs braukt ar 90 km/h, bet, tiklīdz kā mašīna būs uz krustojuma, kas nozīmē potenciālu bīstamību, ieslēgsies zīme 70 km/h. Līdz ar to autovadītāji zinās, ka priekšā ir automašīna un ir jāuzmanās.

Kontrolēt situāciju

Tikmēr Rīgas apvedceļa (A4) un autoceļa Ulbroka–Ogre (P5) krustojumā un pie Gaujas tilta uz Ainažu šosejas (A1) uzstādīta satiksmes negadījumu novērošanas sistēma, kas automātiski reģistrē šķērsli, lēnu satiksmi vai neikdienišķu krustojuma šķērsošanas trajektoriju un par to ziņo SIC. A. Grebežs norāda, ka šajos divos objektos ar videoanalītikas palīdzību tiek detektēts iespējams ceļa negadījums, SIC automātiski saņemot paziņojumu, ka krustojumā kaut kas ir noticis. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā SIC var koordinēt dienestus, ātrāk tos izsaukt. Sastrēgumu gadījumā SIC var noraidīt attiecīgo informāciju mainīgajām ceļa zīmēm.

Pirmais mēģinājums

Pēc Fima pārstāvju teiktā, projekta ietvaros veiktā sistēmu integrācija Latvijā tiek īstenota pirmoreiz un nav bijis neviena, kas varētu pateikt priekšā, kā to darīt. Lielākais izaicinājums projektā bijis termiņš, saka J. Fedotovs. Sākotnēji bijusi doma apmainīties ar pieredzi ar lietuviešu kolēģiem, taču, redzot viņu risinājumus, saprasts, ka vairāk laika paies, kamēr tos adapatēs, nekā izstrādās visu no nulles. Palīdzējis tas, ka birojā izveidota laboratorija, kas bijusi kā viens objekts, kur eksperimentēts un viss likts kopā. Tāpat uzņēmuma darbinieki apmeklējuši somu ražotāju Vaisala, izejot apmācības meteostaciju izmantošanā.

Patlaban par Smart E67 izmantotajiem risinājumiem ir interese no pašvaldību un privāto uzņēmumu puses. Lai gan no malas var likties, ka šāda veida sistēmu izbūve nav nekas sarežģīts, patiesībā ir ļoti daudz priekšnosacījumu un svarīgu nianšu, kas jāņem vērā, lai šādi risinājumi darbotos stabili un nevainojami. A. Grebežs prognozē, ka līdz ar to arvien vairāk redzēsim maināmas ceļazīmes, stāvvietu vadības sistēmas un citus risinājumus, kas atvieglo autovadītājiem dzīvi. Savukārt nākamais solis Latvijā varētu būt vidējā ātruma kontrole.