Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji

Liellopu tirgus

Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Augoša nozare

Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.

«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.

Salīdzinoši liels ir arī jaunizveidoto saimniecību skaits nozarē, jo iepretī piena lopkopībai ir nepieciešamas daudz mazākas investīcijas. Jautāts par piedāvāto un saņemto Eiropas Savienības atbalstu, R. Jakovickis uzsvēra, ka jauno saimniecību pieredze ir dažāda.

«Nav tā, ka atbalstu saņem visi pēc kārtas. Stāsti ir ļoti dažādi un individuāli. Jāievēro, ka iesācējs biznesā nereti ir arī iesācējs Eiropas Savienības atbalsta projektu rakstīšanā, un tas paredz gan kļūdas, gan neveiksmes. Redzam, ka reizēm projekti netiek apstiprināti tādiem iesācējiem, kuri tiešām var saimniekot, un pretēji, ka apstiprina tādiem, kuru tālākās darbības perspektīva nav skaidra. Ir šādi piemēri, tomēr tie ir galarezultāti, mēs jau neredzam, kādas kļūdas ir pieļautas, rakstot pašus projektus,» sacīja R. Jakovickis.

Cenas kritums īslaicīgs

Sausuma dēļ vasaras mēnešos kritās liellopu gaļas vērtība, šobrīd tas notiek ar govju gaļu, tomēr šīs problēmas R. Jakovickis uzskata par īslaicīgām. Rēķinoties ar esošo barības daudzumu, vasarā lopi pastiprināti izkauti, savukārt šobrīd pastiprināti brāķē govis un krītas govju gaļas cena visā Eiropas Savienībā.

«Gaļas cena ir īslaicīga problēma. Teļa gaļai un vērša gaļai, var teikt, cena ir gandrīz atgriezusies vecajā līmenī un turas stabila. Visaugstākās cenas liellopu gaļai oktobrī bija Lielbritānijā, Zviedrijā un Grieķijā, savukārt zemākās bija Ungārijā, Lietuvā, Latvijā un Polijā,» atklāja R. Jakovickis.

Vajag praktisku pieredzi

R. Jakovickis norādīja, ka viena no iesācēju galvenajām problēmām ir sapratne par nozari. «Iesācējiem vispār ir jautājums par sapratni, kuru šķirni izvēlēties. Daudzi kļūdās, iedomājoties, ka vienkārši, nopērkot dārgus gaļas liellopus, viss būs atrisināts. Ir nepieciešamas zināšanas tieši par govīm, par barošanu un par turēšanu,» uzsvēra biedrības vadītājs, norādot, ka daudz vieglāk uzsākt ir piena lopkopības pārstāvjiem, kuri pārkvalificējas. Saimniecības, kuras nolēmušas pāriet no piena govīm uz gaļas liellopu audzēšanu, ir labākā situācijā, jo ir tehnika un zināšanas par govīm kopumā, tādēļ nepieciešams izprast tikai telpu un barošanas specifiku.

«Iesācējiem ieteiktu pamācīties tieši pie profesionāliem audzētājiem un iegūt praktisku darba pieredzi un zināšanas par gaļas lopiem,» ieteica R. Jakovickis.

Teļus pārdod ārzemniekiem

Viens no lielākajiem Latvijas liellopu eksporta centriem ir Liellopu izsoļu nams Neretas pagastā. Caur šo izsoļu namu tiek pārdoti 90% no visas eksportētās produkcijas. 2017. gadā ir realizēti aptuveni 32 tūkstoši gaļas liellopu eksportam. «Aptuveni puse no Latvijas teļiem ceļo uz Poliju, daļa iet uz Lietuvu, bet daļa - uz Turciju. Tieši uz Turciju ceļo mazākā daļa jaunlopu, lai arī Turcija ir viena no liellopu gaļas galapatērētājām,» norādīja R. Jakovickis. Patlaban zemniekiem ir izdevīgāk un vieglāk pārdot teļus nobarošanai. Tos nobaro Polijā un Lietuvā, un tad liellopi nonāk Turcijā vai Izraēlā, vai citās valstīs. Pilnas ainas par to, kur galarezultātā nonāk Latvijā izaudzētie teļi, nozarei nav.

Mācās no kļūdām

To, ka labi iespējams realizēt nobarotus liellopus un šī tirgus niša ir perspektīva, Dienas Biznesam pauda zemnieku saimniecības Jundas saimniece Alma Bērziņa.

A. Bērziņa saimnieko tikai kopš 2016. gada, bet jau saņēmusi Sējēja balvu. Viņa uzskata, ka nobarotu liellopu gadījumā būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopu gaļu. Tas būtu nozīmīgi, lai veicinātu eksportu, kas ir šīs nozares galvenais ienākumu avots. Šobrīd Jundās ir aptuveni 80 lopu, taču jaunlopi tiek iepirkti nepārtraukti, lai nesamazinātos nobaroto jaunlopu skaits. Viena teļa cena ir no 300 līdz 600 eiro, jo dārgākus pirkt neatmaksājas. Teļu pārdošanas cena pēc nobarošanas ir no 900 līdz 1200 eiro, apstiprina saimniece. Mācoties no savām kļūdām, saimniece secinājusi, ka pareizāk ir pirkt atšķirtas teles un nobarot līdz gaļas pārdošanai, nekā balstīt biznesu uz teļiem.

«Piedāvājam gaļu arī vietējiem patērētājiem, bet ārzemēs ir maksātspējīgāki cilvēki. Eksports noteikti ir jāveicina, un tas veido nozares pamatienākumus. Taču zemnieku saimniecībām būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai mums visiem būtu vienāda augstas kvalitātes gaļa, ko piedāvāt vietējiem un ārzemju patērētājiem,» pauda A. Bērziņa.

Atslēgas vārds - nobarošana

«Ja Latvijas zemnieki vēlas uzsākt liellopu nobarošanu ar nopietnu pieeju, tad pirmkārt ir vajadzīga sapratne par to, kas ir nobarošana. Tā nav liellopu turēšana saimniecībā divus, trīs gadus, kad noslēgumā izrādās, ka bullis ir tikpat smags kā pusotra gada vecumā,» Dienas Biznesam norādīja Kandavas novada zemnieku saimniecības Krikši saimniece Sandra Celmiņa. Arī viņai šogad balva Sējējs 2018 nominācijā Ģimene lauku sētā.

Saimniece uzsvēra - zemnieki neievēro, ka, turot liellopu āra apstākļos, ir jārēķinās, ka viņš daudz no apēstā patērē sevis uzturēšanai. Pētījumi parāda, cik daudz kaloriju dzīvnieks patērē pēc tam, kad ir dzēris aukstu ūdeni. Tāpat dzīvnieks patērē kalorijas sevis apsildīšanai, ja uzturas aukstumā.

«Nobarošanai ir vajadzīgi gan apstākļi, gan barība, un saimniekiem, kuri vēlas uzsākt šādu biznesu, ir jāapzinās, ka tam ir vajadzīga vieta, konkrēts zemes daudzums,» sacīja S. Celmiņa.

Jautāta par runām, ka kautuves krāpjas un nemaksā, cik pieklājas, saimniece uzsvēra, ka tās ir maldīgas. «Kārtīgam bullim ir jāsver vismaz 700 kilogramu dzīvsvarā, tad liemenis būs puse no šī svara, ap 350 kilogramiem, bet, ja uz kautuvi aizved pavieglu bullēnu, tad cenu gaidīt ir lieki,» norādīja saimniece, lai gan atklāja, ka no visiem buļļiem un telēm savā saimniecībā līdz galam nobaro tikai nelielu daļu dzīvnieku.

«Manuprāt, noieta tirgus šobrīd nav problēma – kautuves iepērk nobarotus liellopus, tomēr, lai būtu ieņēmumi, lopi patiešām ir jānobaro, nevis vienkārši jātur zālāju noganīšanai,» pieredzē dalās saimniece.

Izdevīgāk pārdot izsolēs

Ar tiešo gaļas pārdošanu uz ārvalstīm nodarbojas kautuves, tomēr par izdevīgāku zemnieki uzskata liellopu pārdošanu izsolēs, un tikai neliela daļa sadarbojas ar kautuvēm un pārdod līdz galam nobarotus dzīvniekus.

Lielākā daļa pārdotās produkcijas ir nobarojami teļi svarā līdz 250 kg, kas tālāk tiek nobaroti citās valstīs. Pārdodamie teļi ir 6 līdz 8 mēnešus veci un sver līdz 300 kilogramiem, savukārt kaujami liellopi sākas no 600 kilogramiem dzīvsvarā.

Polijas kautuvēm ir nobarojamu teļu trūkums, un tādēļ cena par teļu ir pietiekama un zemnieki izvēlas pārdot teļus nobarošanai, nevis nopūlēties ar dzīvnieku nobarošanu.

«Ir jārēķinās arī ar to, ka nobarošanai ir nepieciešamas gan papildu telpas, gan barība, un tam šobrīd daudzi nav gatavi, tomēr iniciatīva šajā jomā pieder kautuvēm. Vispirms ir nepieciešama skaidra pārliecība par galaprodukta noietu, un nākamais solis ir kooperācija. Lai nodrošinātu pieprasījumu, būs nepieciešama vairāku saimniecību un kautuves sadarbība,» prognozēja R. Jakovickis.

Polijas piemērs liecina, ka ir saimniecības, kas audzē teļus un cieši sadarbojas ar kautuvēm. Tieši Polijas kautuves ir labi teļu pircēji Latvijas izsolēs.

«Šī niša var iekustēties, tomēr, lai tas notiktu, ir nepieciešama kooperācija un samērā lielas investīcijas gan zemnieku sētās, gan kautuvēs. Patlaban lielākā daļa saimniecību nav gatavas šādai ražošanai – gan telpu, gan barības ziņā,» norādīja R. Jakovickis. Arī kautuves nobarošanu nepiedāvā kā sadarbības projektu.

Nozares pārstāvis atzina, ka Latvijas potenciāls teļu nobarošanas jomā ir labāks nekā kopumā Eiropā, jo zeme ir lētāka un bioloģiski tīra.