Latvijas darba tirgus ir nonācis situācijā, kādā Rietumeiropas valstis bija laikā, kad atvēra durvis Baltijas valstu darbaspēkam. Aizpildīt vadības līmeņa vakances nav problēmu, bet sarežģītāk ir atrast izglītotus darbiniekus vadības pozīcijām, situāciju ieskicē augstākā līmeņa personāla atlases kompānijas ARISTA Executive Search partnere Iluta Gaile, gatavojoties Dienas Biznesa konferencei Biznesa prognozes 2019

Darba tirgus

Izsludinot vakances uz augstākā līmeņa vadītāja amatu, pretendentu netrūkst un uzņēmumiem ir iespējams izvēlēties sev piemērotākos darbiniekus. Citāda situācija ir izveidojusies uz vienkārša darba vakancēm, norāda I. Gaile.

Lai izprastu situāciju, der atcerēties Latvijas darba tirgus situāciju pirms aptuveni 15 gadiem. Iedzīvotāji devās uz Eiropas Rietumvalstīm peļņā kā viesstrādnieki. Tur nopelnītais atalgojums bija motivējošs Latvijas iedzīvotājiem, bet vietējie uz vienkāršā darba vakancēm rindā nestāvēja. Līdzīgā situācijā 2018. gadā ir nonācis Latvijas darba tirgus – uzņēmēji pauž bažas, ka bez «vārtu atvēršanas» viesstrādniekiem darbaspēka resursu var nepietikt, it īpaši nākotnē.

I. Gaile norāda, ka personāla atlases kompānijai ARISTA Executive Search ir klienti, kas ir veiksmīgi nodarbinājuši iedzīvotājus no Ukrainas, un šie darbinieki ir labi sevi pierādījuši, jo viņiem ir augsta motivācija un lielas darba spējas. Taču viesstrādnieku nodarbināšanā ir virkne šķēršļu, kas attur organizācijas no šāda soļa speršanas.

Iespējams, ka diskusiju platformas radīšana par ārzemju darbaspēka piesaisti radītu prognozējamu notikumu gaitu ar nosacījumu, ka diskusiju platformā piedalās gan uzņēmēji, gan personālatlases speciālisti, jomas eksperti, valsts institūciju pārstāvji un arī politiķi.

Atslēgas vārds - produktivitāte

Tiek prognozēts, ka 2030. gadā tikai viens no diviem iedzīvotājiem būs darbaspējīgā vecumā. Kā iespējamo risinājumu darbaspēka resursu trūkumam I. Gaile paredz produktivitātes celšanu, kas nozīmētu arī darba procesu automatizāciju un inovāciju ieviešanu, tas savukārt samazinātu nepieciešamo darbinieku skaitu, piemēram, ražošanas nozarē. Šādas prognozes apstiprina arī Latvijas Saeimas Analītikas dienesta apkopotā informācija. Apkopojot uzņēmēju viedokli, tika secināts, ka 64% aptaujāto uzņēmēju lielas bažas rada darbaspēka pieejamības problēmas. Kā vienu no svarīgākajiem risinājumiem uzņēmēji norāda nepieciešamību automatizēt darba procesus.

Kā uz nākamo nākotnes izaicinājumu I. Gaile norāda izglītības sistēmas nespēju ātri pielāgoties darba tirgus vajadzībām un akreditēt programmas, kuru nepieciešamību diktē darba tirgus. Pieredze liecina, ka izglītības programmas netiek līdzi pieprasījumam.

Bet pie neizmantotā potenciāla I. Gaile norāda, ka cilvēki ar invaliditāti ir nepietiekami iesaistīti darba tirgū.

Ienāk Z paaudze

Pēctecības un paaudžu jautājums darba vidē nodarbina gan personāla vadības ekspertus, gan uzņēmējus. Sabiedrībā ir izveidojies nepievilcīgs stereotips par jauno paaudzi, kuru dēvē par Z paaudzi. Proti, ka divdesmitgadnieki ienāk darba tirgū ar lielām ambīcijām, kurām nav seguma. I. Gaile šim stereotipam nepiekrīt un vēlas to apgāzt. Personālatlases kompānija ARISTA Executive Search ir veikusi pētījumu un secinājusi, ka darba tirgū ienākošā jaunā paaudze ir ar daudzām priekšrocībām esošajā digitalizācijas laikā un darba devējiem ir vērts viņus saprast, uzticēties un pieņemt darbā.

Līdzvērtīgs atalgojums

Reģionālās politikas eksperti norāda uz risku, ko rada nevienlīdzīgais atalgojums Rīgā un Latvijas reģionos. Tas savukārt veicina darbaspēka virzību galvaspilsētas virzienā. I. Gaile vērš uzmanību uz novērotu tendenci – piemēram, ārzemju kompānijas, atverot filiāles reģionos, nenosaka tur zemāku atalgojumu, jo vēlas izveidot stabilu komandu, un tas bez konkurētspējīga atalgojuma nav iespējams. Tādēļ arī vietējiem uzņēmumiem ir nepieciešams domāt par adekvātu atalgojumu ārpus Rīgas, lai piesaistītu labāko komandu, un tad darbaspēka noteikti netrūks, jo aizvien vairāk cilvēku grib dzīvot ārpus galvaspilsētas.