Latvijas lielo iespēju gads

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs

Biznesa prognozes

Tā Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

Drošības garants – sistēma

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

Kopumā valstu starptautiskie līgumi un dalība organizācijās veido starptautisko sistēmu. «Attiecīgi – viens no indikatoriem, lai spriestu par kopējās starptautiskās ģeopolitiskās vides stabilitāti, ir šīs starptautiskās sistēmas stabilitāte. Nav īpaši sliktu ziņu – neskatoties uz atsevišķu valstu neakceptējamu uzvedību un uz dažādiem negatīviem pareģojumiem, tā joprojām funkcionē pietiekami efektīvi gan globālā līmenī, gan attiecībā uz strīdu izšķiršanas institūcijām,» teica B. Braže, pieminot ANO Starptautisko tiesu, Pastāvīgo Arbitrāžas tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, Eiropas Justīcijas tiesu, PTO strīdu izšķiršanas institūciju un citas otrganizācijas. B. Braže norādīja, ka organizāciju darbība nav ideāla un reformas ir nepieciešamas gan ANO, gan PTO un citās, taču kopumā neesot pamata uzskatīt, ka sistēma varētu sabrukt.

ASV loma nemazinās

B. Braže klātesošajiem atgādināja vēsturiskās patiesības par ASV lomu tieši Latvijas dzīvē, kā arī Eiropas vēsturē. ASV iesaiste palīdzējusi apturēt Pirmo pasaules karu, noteica starpkaru pasaules kārtību.

«1918. gada janvārī ASV prezidents Vudro Vilsons (Woodrow Wilson) publicēja 14 punktus, kuri bija pamatā starpkaru pasaules kārtībai, tostarp Tautu Savienības izveidei. Diemžēl pati ASV neiesaistījās Tautu Savienībā, bet vienlaikus Eiropā ne Tautu Savienība, ne atsevišķas valstis nespēja novērst divu autoritāru režīmu veikto Eiropas sadalīšanu. Kā zinām, īpaši Baltijas valstīm, kā arī visai Eiropai tam bija traģiskas sekas,» atgādināja B. Braže.

Arī Otrā pasaules kara noslēgums bija iespējams, pateicoties ASV iesaistei, kas nodrošināja Eiropas atdzimšanu, mieru un drošību pēc kara.

«Arī pašlaik ASV iesaiste Eiropā un starptautiskajā sistēmā ir tikpat svarīga kā visā pēckara periodā. Jāpiebilst, ka lielās bažas 2018. gadā par ASV novēršanos no starptautiskās sistēmas nav attaisnojušās. Tā joprojām ir lielākā pasaules ekonomika, un tās tehnoloģiskais un militārais pārākums ir neapstrīdams, tai ir spēcīgi viedokļi par globālo un reģionālo drošību. Vienlaikus ASV turpina aktīvi darboties ANO. Šī ASV administrācija ir gan NATO ietvaros, gan divpusēji nodrošinājusi lielāku ieguldījumu,» sacīja B. Braže, uzsverot, ka vairāk līdzekļu novirzīts tieši Eiropas aizsardzībai un klātbūtnei Eiropā, tajā skaitā arī Baltijas jūras reģionā, nekā tas bijis iepriekš.

Tajā pašā laikā B. Braže norādīja uz to, ka ASV ekonomiskā un tirdzniecības politika ir vērtējama kā signalizējoša un koriģējoša. ASV pārskata NAFTA līgumu ar Kanādu un Meksiku, noteikti tarifi pret Ķīnu un Eiropas Savienību. Vēstniece prognozēja, ka šie procesi 2019. gadā turpināsies, tomēr par sekām spriest atteicās, norādot, ka ASV nav ieinteresēta tirdzniecības sistēmas destabilizācijā: «Būtiski būtu panākt progresu Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības attiecībās.»

Krievija – lielākais risks

«Krievija ir nopietnāko risku avots starptautiskās sistēmas stabilitātei un ir parādījusi sevi kā starptautisko tiesību pārkāpēju. Starptautiskās sabiedrības atbilde ir bijusi vienota un skaidra, norādot, ka šāda uzvedība netiks akceptēta,» teica B. Braže. Viņa pieminēja gan politisku nosodījumu ANO, kā arī Eiropas Savienības, ASV un citu sankcijas, politisko un ekonomisko attiecību ierobežošanu ar Krievijas Federāciju, NATO valstu drošības un aizsardzības stiprināšanu, tiesu prāvas Starptautiskajā Justīcijas tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Vēstniece uzsvēra, ka Krievijas Federācijas ekonomikā būtiski satricinājumi nav gaidāmi, sakot, ka dabas resursu eksports un naftas cena virs 40 ASV dolāriem par barelu nodrošina regulārus KF valsts budžeta ienākumus.

«Jāvēro, kā veiksies ar pasludināto lielo ambīciju īstenošanu. Krievijas prezidenta dekrēts par nacionālo attīstības mērķu izpildi līdz 2024. gadam paredz gan KF nokļūšanu starp TOP 5 pasaules ekonomikām, gan augstu ekonomisko izaugsmi ar zemu inflāciju, iedzīvotāju skaita pieaugumu, dzīvildzes pieaugumu līdz 80 gadiem 2030. gadā, algu un pensiju pieaugumu, nabadzības samazināšanu, tehnoloģisko attīstību, digitālo tehnoloģiju ieviešanu, augstas pievienotās vērtības uz eksportu vērstu industriju attīstību ar augstas kvalifikācijas speciālistiem, kā arī citus mērķus. To īstenošanai būs nepieciešamas pamatīgas reformas,» par Krievijas nākotnes plāniem, kas vairumā gadījumu noteikti ar prezidenta dekrētiem, informēja B. Braže.

Ķīna alkst respektu un atzinību

«Ķīna pašlaik ir otra lielākā pasaules ekonomika, kura strauji attīstās un vēlas gan ieņemt būtiskāku vietu starptautiski, gan respektu tās interešu ievērošanai drošības politikā, tirdzniecībā un citās jomās,» sacīja B. Braže, norādot, ka Ķīna savā vēlmē pēc lielākas atzinības necenšas destabilizēt starptautisko sistēmu.

Ķīna mēģina izlīdzināt tehnoloģisko attīstību ar ASV un ES, pielietojot visdažādākās metodes, – gan vispārpieņemtas kā investīciju piesaisti nacionāli, zināšanu un izglītības bāzes stiprināšanu, gan tādas, kas jau radījušas spriedzi, – kibermetodes un dažādus intelektuālā īpašuma apdraudējumus. Ķīnas un ASV eksporta–importa bilance ir par labu Ķīnai – aptuveni 300 miljardi ASV dolāru. «Tas lielā mērā radījis ASV vēlmi stāvokli koriģēt,» piebilda B. Braže, paredzot, ka spriedze pastāvēs arī 2019. gadā, ietekmējot ASV partnerus. Viņa norādīja uz papildu drošības apsvērumiem 4G un 5G tehnoloģijām. Vēstniece prognozēja turpmāku spriedzi Dienvidķīnas jūrā, Korejas pussalā un tās reģionā, piebilstot, ka Krievijas un Ķīnas attiecības vērojamas ar lielu uzmanību.

Brexit riski

B. Braže līdztekus Brexit procesam parāda vairākus Latvijai būtiskus faktorus nākotnē, piemēram, sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu, Eiroparlamenta vēlēšanas, pēc kā mainīsies arī Eiropas Parlaments un Eiropas Komisijas vadība.

«Latvijai būtiska ir vienošanās starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību gan izstāšanās procesā, gan pēc tā, runājot par nākotnes attiecībām. Apvienotā Karaliste ir Latvijai svarīgs partneris – tur dzīvo vairāk nekā 100 tūkstoši mūsu pilsoņu, ir dziļas un plašas uzņēmēju saites. 2017. gadā Latvijas un Apvienotās Karalistes tirdzniecības apgrozījums bija 1,5 miljardi eiro ar 500 miljonu eiro pozitīvu bilanci Latvijai, līdzīgi ir arī šogad. Mums ir kopīgas drošības intereses, ir vienprātība par Krievijas radīto draudu novēršanu pasaulē,» skaidroja B. Braže.

Vēstniece arī uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste ir pirmā vasts pasaulē, kas pirms 100 gadiem atzina Latvijas neatkarību, ļāva Latvijas vēstniecībai Londonā strādāt PSRS okupācijas gados.

«Diemžēl Brexit procesā, mūsuprāt, ieguvēju nav, un jau tagad veidojam nākotnes saites starp Latvijas un Apvienotās Karalistes institūcijām – universitātēm, pētniecības un izglītības iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organziācijām un citādi. Latvijas valdība regulāri skata Brexit gatavības ziņojumus, katra no ministrijām ir atbildīga par savu nozari un sadarbību ar uzņēmēju asociācijām. Vienlaikus joprojām nav paredzams, kā beigsies Apvienotās Karalistes iekšējais process izstāšanās līguma apstiprināšanai. Es vēlreiz gribu mudināt uzņēmējus gatavoties visiem iespējamajiem scenārijiem, tostarp, ka Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības bez vienošanās,» teica vēstniece.

Zināmais pēc Brexit

Vēstniece Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi pirmkārt saista tieši ar balsu līdzsavara izmaiņām Eiropas Savienības padomēs, norādot uz faktu, ka iepriekš trīs lielo valstu intereses savstarpēji līdzsvarojušās.

«Nākotnē Vācijas un Francijas svars potenciāli palielināsies, savukārt bloķējošā mazākuma iegūšanai būs aktīvāk jāmeklē līdzīgi domājošie. Vienlaikus Eiroparlamenta vēlēšanas nākamā gada maijā ir svarīgas, jo arī Parlamentam kopā ar dalībvalstīm un Eiropas Komisiju ir būtiskas līdzlemšanas tiesības svarīgākajos ES jautājumos. Pēc tam mainīsies arī Eiropas Komisijas vadība un Eiropadomes prezidents,» norādīja B. Braže.

Vēstniece pauda cerību, ka jau nākamgad spēkā stāsies jaunie ES tirdzniecības līgumi ar Japānu, Meksiku, Singapūru, kas tāpat kā nesenie ES–Kanādas un ES–Dienvidkorejas līgumi atver jaunus tirgus un iespējas preces un pakalpojumus eksportējošiem Latvijas uzņēmumiem.

«Nākamgad turpināsies komplicētās sarunas par ES daudzgadu budžetu līdz 2027. gadam, kas ir būtiski Latvijas attīstībai un nākotnes budžeta plānošanai. Mūsu prioritātes ir skaidras – Latvijas attīstības izlīdzināšana ar ES, attiecīgi taisnīgi izlīdzinošie un tiešmaksājumi,» teica B. Braže.

Digitālā reformācija

Vēstniece īpaši izcēla 9,2 miljardu eiro lielo finansējumu digitālajām tehnoloģijām, mākslīgā intelekta un kiberdrošības attīstībai, par ko jau ir panākta vienošanās un kas tieši paredzēts nelieliem un vidējiem uzņēmumiem. B. Braže atgādināja, cik daudz Ziemeļeiropa un Latvija guvusi reformācijas laikā, kad cilvēki mācījās lasīt, lai saprastu bībelē teikto. Tolaik vispārēja lasītprasme un izglītība pavērusi ceļu uz zināšanām, liekot pamatus latviešu inteliģences, domātāju, valstsgribas attīstīšanai un sekmīgai mūsu Latvijas valsts izveidei.

«Šodien esam digitālās reformācijas procesā, kad tieši tāpat visai sabiedrībai ir jāiegūst prasmes, kas nodrošinās uzņēmumu, ģimeņu, visas valsts attīstību. Tāpēc aicinu uzņēmējus izmantot zināšanas ne vien peļņas ieguvei un uzņēmumu attīstībai, bet arī ES finansējuma iegūšanai un izmantošanai digitālajai attīstībai. Tieši uzņēmēji ir ļoti svarīgi spēlētāji Latvijas digitālās transformācijas un reformācijas procesā, viņi var palīdzēt nodrošināt gan savu darbinieku, kaimiņu, ģimenes, gan arī tuvējo skolu un organizāciju apmācību un attīstību. Savstarpējās saites un atbalsts ļaus arī pārvarēt vienu no vājajiem punktiem Latvijā – sociālā jeb cilvēku kapitāla nepietiekamu izmantošanu un sadarbības trūkumu starp dažādiem valsts ekonomikas sektoriem. Kopā ar Latvijas izglītības reformu – kompetencēs balstītu izglītību skolā, augstskolu mūsdienīgošanu un atvēršanu nākotnei, zināšanu pārnesi un atklājumu komercializāciju, kā arī sasaisti ar uzņēmējiem – nākamais, 2019. gads, ir Latvijas lielo iespēju gads. Esmu pārliecināta, ka Latvijai un mūsu tautai ir spoža nākotne 2019. gadā un turpmāk,» noslēdzot uzrunu, konferencē teica B. Braže.