Kravu apjomi Latvijas ostās un dzelzceļā aug; arī autopārvadājumos un gaisa satiksmē to ir vairāk

Gada griezumā

Liepājas osta 2018. gadā sagaida kravu apjomu kāpumu, Ventspils cer noturēt pērnā gada apjomu, bet Rīgā paredzams kritums, gada sākumā Dienas Biznesam prognozēja ostu pārstāvji un komersanti. Satiksmes ministrijas dati par 11 mēnešiem liecina, ka šogad īstenojies optimistiskais scenārijs, jo Ventspilī šajā laika periodā vērojams kāpums par 1,3% līdz 18,77 milj. t, Liepājā – par 13,8% līdz 6,89 milj. t, bet Rīgā – par 6,5% līdz 33,15 milj. t. Kurzemes mazākajā no lielajām ostām izaugsmi tradicionāli nodrošinājuši graudi, pārkrautās labības un tās produktu apjomam palielinoties par 22,3% līdz 2,78 milj. t, kā arī ogles, kur +15,6% līdz 1,32 milj. t. Tikmēr lielākajā Kurzemes ostā apstājies iepriekšējos piecos gados piedzīvotais kritums naftas produktu segmentā, proti, +0,2% līdz 9,22 milj. t, un arī ogļu ir nedaudz vairāk, proti, +4% līdz 4,62 milj. t.

Savukārt dzelzceļā kāpums par 12,1% līdz 44,8 milj. t, kam pamatā pieaugums tranzītkravu apkalpošanā par 14,3% līdz 40,4 milj. t. Gan šī sauszemes pārvadājumu veida, gan galvaspilsētas ostas labos rādītājus lielā mērā nodrošināja kravu apjomu pieaugums ogļu segmentā, jo šīm enerģētiskajām kravām bija laba tirgus konjunktūra un mūsu termināļu konkurenti Ustjlugā veica modernizāciju. Šajā Krievijas ostā 10 mēnešos pārkrauto ogļu apjomi saruka par 5% līdz 23,77 milj. t, kopumā šī segmenta kravu apjomam Baltijas jūras austrumu krasta ostās Krievijā samazinoties par 0,3% līdz 32,3 milj. t.

Vārīgās vietas

Rīgā vien ogļu 11 mēnešos pārkrauts par 17,4% vairāk, sasniedzot 12,95 milj. t. Būtiski plusi Rīgai arī kokmateriālu segmentā un sava artava no konteinerizētajām kravām, attiecīgi +69,1% līdz 2,49 milj. t un +5,8% līdz 4,47 milj. t, kas kopumā pārspēja mīnusus lejamkravu segmentā, kur naftas produktiem -27,8% līdz 3,77 milj. t. Tas uzskatāmi demonstrē Krievijas īstenoto politiku – nosūtīt maksimāli daudz savu kravu caur savām ostām. Tās rezultātā 10 mēnešu griezumā Baltijas jūras austrumu krasta ostās kaimiņvalstī naftas produktu segmentā kāpums par 8,4% līdz 55,48 milj. t. Tikpat nepatīkama tendence kā kritums galvaspilsētas ostā šajā segmentā ir sarukums minerālmēslu apjomos, kur -13,3% līdz 1,92 milj. t. Nekādu pozitīvu izmaiņu nav arī Krievijas īstenotajā politikā, šīs kaimiņvalsts dzelzceļam ierobežojot uz Latvijas ostām nosūtāmo tās kravu apjomus neapstiprinātu kravu nosūtīšanas plānu izskatā.

Vairāk un tuvāk

Tikmēr autopārvadājumu jomā trīs ceturkšņu griezumā vērojams kravu apjomu kāpums par 10,6% līdz 56,8 milj. t, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kaut arī svara ziņā kravu bijis vairāk, tās vestas īsākos maršrutos nekā pērn, kravu apgrozībai pirmajos deviņos mēnešos samazinoties par 1,7% līdz 11,25 mljrd. tkm. Nodalot atsevišķi Latvijā reģistrēto kompāniju veiktos komercpārvadājumus starptautiskajā satiksmē, rezultāti ir šādi – kravu apjomi auguši par 15,5% līdz 13,19 milj. t, taču kravu apgrozība nedaudz sarukusi par 2,5% līdz 8,68 mljrd. tkm. Šie dati liecina, ka nozares kompānijas vairāk vai mazāk sekmīgi pārorientējušas pakalpojumu sniegšanu no Krievijas virziena uz darbību Eiropas iekšienē.

Savukārt Rīgas lidostā 10 mēnešu griezumā piedzīvots apkalpoto kravu apjomu pieaugums par 17,7% līdz 23,22 tūkst. t. Šai izaugsmei pamatā bija Turkish Cargo veiktie regulārie kravu lidojumi no Rīgas uz Stambulu ar kravu gaisa kuģi A330-200, bet savu artavu deva arī Latvijas Pasta iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbojoties ar Ķīnas e-komercijas gigantu Alibaba un Krievijas pastu.

Savukārt loģistikas kompānijas, kuru darbība nav tik ļoti atkarīga no ģeopolitiskās situācijas (Rietumvalstu un Krievijas savstarpējās sankcijas un embargo) kā tranzītbiznesa uzņēmumiem, lielākoties šogad piedzīvo lielāku vai mazāku apgrozījuma kāpumu. Ievērojams pieaugums ir pasta pakalpojumu kompānijām saistībā ar pastāvīgo e-komercijas bumu, un nozares uzņēmumi (Omniva, DPD) turpina investēt paku saņemšanas un nosūtīšanas tīklos.

Prieki un rūpes

Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības rezultātā izveidotās Latvijas Aviācijas domnīcas aktivitātes izceļas uz citu transporta nozaru asociāciju darbības fona. Sagaidāms, ka iesaistīto pušu (dažādu jomu komersantu, valsts institūciju) regulāro kopā sanākšanu, diskutējot par aviācijas apakšnozaru aktualitātēm un darāmajiem darbiem, rezultāts būs valdībai «uz paplātes» nolikta nozares ilgtermiņa stratēģija nākamajā gadā.

Turpretī Starptautisko kravu pārvadātāju asociācijā Latvijas auto šogad no jauna uzvirmoja daudzu biedru neapmierinātība ar šīs organizācijas vadību, kurai tika pārmesta komersantu interešu nepietiekama aizstāvība, pārlieku lieli tēriņi, kā arī nepietiekama atklātība rīcībā ar līdzekļiem, ko Starptautiskā Autopārvadātāju savienība (IRU) atgriezusi saistībā ar TIR karnetēm. Tā rezultātā asociācijas biedri pārvēlēja padomi un sašūpojās arī valdes krēsli. Padome vienojusies ar valdes priekšsēdētāju Jāni Āboltiņu, ka viņš nākamgad amatu pametīs. Savukārt valdes loceklis un Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš un valdes loceklis Aivars Buls darbu pagaidām turpinās ar nosacījumu, ka tiek samazināti organizācijas izdevumi.

Tikmēr tranzītbiznesa, loģistikas un citu jomu spēlētājiem pamatīgas galvassāpes sagādājusi, viņuprāt, Latvijas banku pārcentība cīņā ar ārzonas un čaulas kompānijām. Skandināvu bankas aizvērušas kontus ne tikai ostu termināļiem, bet arī aviācijas (lidmašīnu apkopes) jomā gadiem ilgi strādājošiem uzņēmumiem.

Top infrastruktūra

Tuvu finiša taisnei ir vērienīgais – 133,7 milj. eiro, neskaitot komersantu vairākus desmitus milj. eiro ieguldījumus ‒ Krievu salas projekts, kura ietvaros izbūvētas jaunas piestātnes un stividoru infrastruktūra Daugavas kreisajā krastā, lai no nākamā gada uz turieni no centra pilnībā pārceltu ogļu pārkraušanu.

Tāpat būvniecība veikta vai sākta loģistikas vajadzībām (DSV, Rimi, Lidl). Uz priekšu dažādās attīstības stadijās virzās iepirkumi saistībā ar jauno Eiropas platuma sliežu (1435 mm) infrastruktūru Rail Baltica, tostarp attiecībā uz Salaspils intermodālo dzelzceļa termināli.

Zināma virzība ir arī sauszemes kravu pārvadājumiem tik būtiskās ceļu infrastruktūras jomā. Latvijas Valsts ceļi nule kā izsludinājuši iepirkumu publiskās un privātās partnerības līgumam par Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, kapitālieguldījumus lēšot 80‒100 milj. eiro apmērā. Tāpat parakstīts 38,5 milj. eiro (bez PVN) vērts līgums par būvdarbiem autobraucējus gadiem tracinošajā Sēnītes posmā, kas ir pēdējais ceļu objekts ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu šajā plānošanas periodā. Uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās, mainīgās informācijas ceļa zīmes, brīdinot autovadītājus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem. Savukārt aizejošā valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas virzīto Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018.–2022. gadam.