Šogad būvniecības apjomi salīdzinājumā ar 2017. gadu ir kāpuši par aptuveni 40%

Gada griezumā

Līdz ar darbaspēka trūkumu tas ir radījis zināmu pārkaršanas risku tirgū, vienlaikus kombinējoties ar bažām, vai un cik lielo būvobjektu būs tuvākajā nākotnē. Tāds ir vairāku DB aptaujāto būvkopmāniju skatījums uz pašreizējo situāciju nozarē. Kā galvenā problēma tiek pieminēts darbaroku trūkums, bet kā risinājums iespējamai pārkaršanai tiek uzsvērta nepieciešamība paaugstināt produktivitāti, strādāt gudrāk.

Straujš izmaksu pieaugums

Būvkompānijas Arčers valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis teic: «Būvniecības nozarē jau vismaz gadu notiek tas, ko klasiski saprot ar pārkaršanu – ar nozares resursiem, galvenokārt darbaspēka trūkuma dēļ, nav iespējams saražot jeb uzbūvēt tādu apjomu, kādu gaida pieprasījuma puse. Tādēļ ir strauji augušas izmaksas un būvniecības procesa organizēšana ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka. Tās ir tiešas sekas valsts vadītāju darbībām vai bezdarbībai, par ko nozare brīdināja jau 2014. gadā, – beidzoties ES fondu finansējumam, divu gadu laikā piedzīvojām nopietnu apjoma kritumu un izrietoši darbaspēka emigrāciju.»

Par strauju izmaksu kāpumu liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Saskaņā ar tiem, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,4%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 9,1%, būvmateriālu cenas – par 3,2%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,1%. Kā redzams, lielākais īpatsvars izmaksu kāpumā ir tieši algu sadaļā. Tas rada galvassāpes ne tikai pasūtītājiem, bet arī pašiem būvniekiem. J. Markulis skaidro: «Lielo būvniecības objektu segmentā, kur pasūtītājs ir valsts un pašvaldības vai privātais sektors, problēmas rada iepriekš neobjektīvi novērtētais izmaksu pieaugums – pieejamais finansējums lielajiem projektiem šobrīd nav pietiekams. Laikā, kad būvniecības nozarē bija kritums, pasūtītāji atradās projektu plānošanas stadijā, būvniecību atliekot uz šo brīdi. Līdz ar to varētu būt, ka daļa plānoto objektu tiks īstenoti vēlāk, ja to ļauj attīstības plāni vai normatīvais regulējums. Vidējo un mazo objektu segmentā problēmas tuvākajā laikā varētu radīt tas, ka esošās būvniecības izmaksas ir pārāk augstas, lai projektu attīstītāji redzētu investīciju atdevi. To nākamajā gadā pastiprinās augošā patērētāju piesardzība – paredzot tirgus vērtībai neatbilstošas izmaksas, mazināsies patēriņš un tirgus aktivitāte varētu sarukt.» Tas vistiešākajā mērā negatīvi ietekmēs ekonomiskās klases dzīvokļu segmentu, kuru nekustamo īpašumu attīstītāji nebūs ieinteresēti izvērst, kas tikai samazinās mājokļu pieejamību galvaspilsētā, tādējādi apdraudot jau tā trauslo «darbaroku» migrāciju no laukiem uz Rīgu.

Tajā pašā laikā būvkompānijas Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš algu kāpumu saista arī ar nozarē notiekošo ēnu ekonomikas mazināšanos un legalizāciju: «Gan pateicoties pašas nozares iniciatīvai, gan arvien pieaugošā darbaspēka deficīta dēļ, algu legalizēšana beidzot no vārdiem ir nonākusi pie reāliem darbiem. Tas, protams, paaugstina darbaspēka izmaksas, taču mēs to vērtējam pozitīvi – legāls, atbilstošs atalgojums mazinās speciālistu aizplūšanu uz ārvalstīm. Vienlaikus ar algu legalizāciju būvniecības procesā iesaistītie uzņēmumi šobrīd no stratēģijas «izdzīvot» pārorientējās uz stratēģiju «gribu pelnīt», un arī to vērtējam kā pozitīvu tendenci nozarē, jo tikai pelnoši uzņēmumi spēj ieguldīt attīstībā, jaunās iekārtās, darbinieku kvalifikācijas celšanā. Nozares izaicinājums tuvākajos gados ir visas šīs pieaugošās izmaksas līdzsvarot ar darba efektivitātes kāpināšanu, lai mēs strādātu ne tikai dārgāk, bet arī gudrāk, ātrāk, precīzāk.»

Apgrozījums audzis

Neraugoties uz problēmām ar darbaspēku, nozarei kopumā 2018. gads bijis straujas izaugsmes gads. Par to liecina arī uzņēmumu finanšu rādītāji. Tā, piemēram, būvkompānijas Velve valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns teic, ka šogad prognozē apgrozījumu vairāk nekā 65 miljonu eiro apjomā, kas ir 5% pieaugums salīdzinājumā ar 2017. gadu. Uzņēmuma lielais pluss ir tas, ka lielāko apgrozījuma daļu – aptuveni 70% – veido privāto pasūtītāju objekti Latvijā un Lietuvā, kas nozīmē mazāku atkarību no cikliskajiem publiskā sektora pasūtījumiem, kas saistīti ar ES fondu naudas apguvi.

Līdzīgs ir uzņēmuma Merks portfelis, jo arī tā apgrozījuma kāpuma lauvas tiesu veido tieši privātie pasūtījumi. O. Ozoliņš stāsta: «Turpinājām tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu, multifunkcionālā centra Akropole izbūvi un noslēdzošos darbus daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers. Turpinājām arī Ventspils mūzikas skolas ar koncertzāles funkciju būvniecību. Nekustamā īpašuma jomā visvairāk pārdošanas darījumu noslēdzām par pirmās kārtas dzīvokļiem projektā Merks Gaiļezera nami. Ņemot vērā pieprasījumu, jau šogad sākam arī otrās kārtas būvniecību. Vienlaikus sākām jauna dzīvojamā projekta – Merks Viesturdārzs – būvniecību pilsētas centrā. Šo gadu kopumā plānojam noslēgt ar lielāku apgrozījumu nekā iepriekšējā gadā.»

Uzņēmums RERE grupa šogad savu apgrozījumu ir dubultojis. Tā valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš stāsta, ka 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga aptuveni divas reizes un bija 48,6 miljoni eiro, bet šogad tas varētu būt ap 80 miljoniem eiro. «Pārkarsušās nozares dzesēšana notiek uz uzņēmumu rentabilitātes rēķina. 2018. gads, cerams, būs pēdējais, ko vēl raksturos projektu «bada gados» noslēgto līgumu izraisīto realizācijas izaicinājumu lavīnas seku likvidēšana,» norāda G. Āboltiņš-Āboliņš. Lielā mērā uzņēmuma sekmes pēdējos divos gados pozitīvi ietekmējis darbs pie tāda liela mēroga projekta kā Mežaparka estrādes pirmās kārtas rekonstrukcija.

Normatīvu peripetijas

Runājot par nozares attīstību kopumā, būvnieki uzsver, ka viens no būtiskākajiem pavērsiena punktiem ir panāktais nepieciešamais kvorums, lai noslēgtu ģenerālvienošanos, kas nosaka minimālo algu vairākām amatu kategorijām. Tiesa, ģenerālvienošanās noslēgšanu gan bremzē tas, ka Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai ir atdevis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka nozares, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs par virsstundām maksāt mazāk nekā pašlaik noteikto dubulto samaksu. Šie grozījumi ir būtisks priekšnoteikums tam, lai varētu noslēgt ģenerālvienošanos. Tos atbalsta Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija. Savukārt iebilst Ārvalstu investoru padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kuras iestājas par to, lai pirmo divu virsstundu samaksa līdz 50% tiktu samazināta visās nozarēs neatkarīgi no tā, vai ir noslēgta ģenerālvienošanās. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane jau ir izteikusi savu nožēlu par grozījumu atdošanu Saeimai, uzsverot, ka visās Eiropas valstīs šādas vienošanās nozaru ietvaros ir absolūti leģitīmas.

Līdztekus šogad turpinājās darbs pie grozījumiem Būvniecības likumā, kur diemžēl ir aizķeršanās jautājumā par atbildības noteikšanu zaudējumu nodarīšanā trešajām pusēm. Pasūtītāji uzsver, ka atbildība jāuzņemas ģenerāluzņēmējam, bet būvnieki uzskata, ka pasūtītājam. Diskusijas notiek jau pāris gadus, un arī šogad nav izdevies rast kompromisu, tādēļ Ekonomikas ministrija ir uzņēmusies grozījumu sagatavošanu, kas būtu kā kompromisa variants un kuru iesniegšana valdībā varētu notikt nākamā gada aprīlī.

Darbs rit arī pie FIDIC līgumu iedzīvināšanas praksē un noteikšanas, ka to izmantošana publiskajos iepirkumos ir obligāta. O. Ozoliņš uzsver, ka tipveida līgumi sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu, mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā un atvieglotu gan pasūtītāju, gan būvnieku darbu, ietaupot abu pušu laika un finanšu resursus. Jānorāda, ka Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās arī Latvijas inženierkonsultantu asociācijas pārstāvji, ir pabeigusi darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm, kuras ar nākamo gadu jau būtu piemērojamas praksē. Taču šajā jomā viss ir atkarīgs no Ekonomikas ministrijas, kas, daudziem par neizpratni, vēlas veidot darba grupu, lai gan līgumu veidnes jau ir gatavas.

Rezumējot – šis gads būvniekiem ir bijis veiksmīgs. To raksturojis izmaksu pieaugums un darbaroku trūkums, tajā pašā laikā tas ir nozīmīgs stimuls uzņēmējiem aizvien vairāk domāt par produktivitāti.