Ja pieņem, ka darba tirgus attīstās pa vēstures spirāli, kur kādā brīdī nosacījumus diktē darba devējs, bet citā toni nosaka darba ņēmējs, tad šobrīd virsroka ir darbinieku pusē

Biznesa prognozes

Šāds secinājums izskanēja konferencē Biznesa prognozes 2019, diskutējot par izglītību un cilvēkresursiem. Prasības ir gan darba devējam, gan darbiniekam, un savas vērtības ienes paaudze, kas šajā laikā iesaistās darba tirgū. RTU Finanšu prorektors Ingars Eriņš min piemēru, kad darba intervijas laikā darbinieks ar darba devēju vienojas par iespējamo darba līgumu uz gadu, par veicamajiem pienākumiem un par izaugsmes iespējām. Kad darba devējs jautā, kādu atalgojumu darbinieks vēlas, no absolventa tiek saņemts pretjautājums: «Iepazīstiniet mani, kādu esat plānojis atalgojumu, jo par nosacījumiem mēs jau vienojāmies.» Kad topošajam darbiniekam pajautāja, kas visvairāk jaunajā darba vietā patīk, uzņēmējs saņēma atbildi: «Attīstības perspektīvas un tas, ka uzņēmumā šķirojat atkritumus.» Pēc I. Eriņa domām, darba intervijas piemērs raksturo jaunās paaudzes ekspektācijas pret darba devēju, jo viņam ir svarīgi turpināt pilnveidot savas zināšanas.

Nepilns darba laiks

Apkopojot uzņēmēju viedokli, secināts, ka darbaspēka pieejamības problēmas bažas rada 64 % aptaujāto uzņēmēju. Produktivitātes celšana ir viens no atslēgas vārdiem darbaspēka deficīta mazināšanai. «Produktivitātes celšana ir iespēja palielināt pievienoto vērtību, kas ļauj attīstīt uzņēmumu un maksāt darbiniekiem lielākas algas un citus bonusus, ko jaunā paaudze vēlas,» norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. I. Eriņš atzīst, ka ir svarīgi sabiedrībai uzzināt par veiksmes stāstiem, kas rāda piemērus citādai darba dienas organizēšanas iespējai. Viņaprāt, nepilns darba laiks un attālināts darbs ir nākotnes iespējas, kas drīzumā kļūs arvien aktuālākas. «Zinu uzņēmumu, kurā satiekas vienreiz nedēļā satikšanās dēļ. Turklāt ir daudz nozaru, kurās var strādāt attālināti, jo tehnoloģijas attīstās,» skaidro I. Eriņš.

Reģionālā plaisa

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā, un galvaspilsētā ir lielākais darba vietu skaits un arī atalgojums. Kā mazināt reģionālo plaisu, ir gan reģionālo pašvaldību, gan valsts politikas veidotāju dienaskārtības jautājums. «Jāskatās, kas notiek Eiropā un pasaulē. Jārēķinās ar lielo pilsētu urbanizāciju. Rīga būs lielākais magnēts. Reģionu izaicinājums ir darba samaksa, kas, pēc statistikas datiem, ir mazāka nekā Rīgā. Taču lielie uzņēmumi arī reģionos ir sasnieguši Rīgas algu līmeni,» Liepājas pieredzē dalās J. Vilnītis. Personāla atlases kompānijas ARISTA Executive Search partnere Iluta Gaile uzsver, ka tendence rāda – ārzemju kompānijas, atverot filiāles reģionos, nenosaka tur zemāku atalgojumu, jo vēlas izveidot stabilu komandu, un tas bez konkurētspējīga atalgojuma nav iespējams.