Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā

Gaisa pārvadājumi

To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu. Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.

Kurš riskēs

Viens no galvenajiem tālsatiksmes lidojumu galamērķu attīstības ierobežojumiem ir aviācijas pasažieru radītā apgrozījuma un pievienotās vērtības sadalījums starp pakalpojumu sniedzējiem, secina LAD. Rīgas lidosta saņem vien nelielu daļu no tūristu iztērētās naudas (lidlauka pakalpojumi, neaviācijas ieņēmumi), bet lielāko ‒ tūrisma nozares uzņēmumi, saistīto pakalpojumu sniedzēji (viesnīcas, restorāni) un valsts nodokļos. Tālsatiksmes maršrutu attīstība gan iespējama vienīgi tad, ja finansiālu atbalstu sniegs visas iesaistītās puses (Rīgas lidosta, valsts, pašvaldības, tūrisma nozares komersanti). Lai nodrošinātu efektīvu un elastīgu finansiālo atbalstu, kā arī izvairītos no iespējamiem ar komercdarbības atbalstu saistītiem ierobežojumiem, īpaši svarīga ir privāto tūrisma uzņēmumu iesaiste.

Viens no šķēršļiem tālsatiksmes tirgus attīstībai ir salīdzinoši mazais Baltijas tirgus, kur ir vien nedaudz virs septiņiem miljoniem potenciālo pasažieru, sacīja Starptautiskās lidostas Rīga Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore Liene Freivalde. Tas ir par maz, lai kāds liels pārvadātājs vienpusēji uzņemtos riskēt ar lielām izmaksām pie nepietiekama pieprasījuma. Tirgū ir arī spēcīga konkurence, un par salīdzinoši zemām cenām var izmantot dažādus lielo kompāniju piedāvātos savienojumus. Rīgai tuvākie tranzīta centri ir Helsinki un Maskava. Līdz ar to pārvadātājam, kas gribētu veikt tiešo lidojumu no Rīgas, būtu grūti konkurēt vienīgi ar cenu. Lidosta gan var piedāvāt pārvadātājiem mārketinga atbalstu, proti, 200 tūkst. eiro trīs gadu periodā, taču tās ir vien 1‒2 lidojumu izmaksas, kas nebūs pietiekams pamats pieņemt lēmumu lidojumiem uz Latviju.

Ar skatu nākotnē

Skatoties 10‒15 gadu griezumā uz to, kā attīstīsies gaisa kuģu tehnoloģijas, šobrīd tendence ir tāda, ka lidmašīnas ar mazāku pasažieru skaitu kļūst lētākas un var lidot tālāk, norādīja A. Kokars. Pēc viņa teiktā, lētās tālsatiksmes modelis pasaulē attīstās, taču pagaidām vēl nav kļuvis par veiksmes stāstu. Taču tieši reģionālās lidostas, kurās tiešo tālsatiksmes lidojumu pieprasījums nav apmierināts, ir piemērotas zemo cenu tālsatiksmes lidojumu koncepta attīstībai.

Pērn atvērusi 13 jaunus virzienus, šogad – 11, nākamgad plāno vismaz piecus, tomēr uzsākt tālsatiksmes lidojumus tuvākajā laikā airBaltic nedomā, norādīja kompānijas pārdošanas vadītājs Toms Andersons. Pagaidām Latvijas nacionālā lidsabiedrība plāno izplesties Tallinā. Jaunie Airbus A220-300 gaisa kuģi, kas tērē par 22% mazāk degvielas nekā esošā flote, ļauj lidot un pelnīt arī tālākos maršrutos, piemēram, Abū Dabī un Almati. Kā pēdējā laika tendenci T. Andersons minēja zemo cenu lidsabiedrību laušanos klasiskās aviācijas un reģionālo lidojumu segmentā no galvaspilsētu lidostām.

Starptautiskās lidostas Rīga padomes locekle Laila Odiņa, kura Azerbaidžānā strādājusi pie lidojumu uzsākšanas uz ASV un veicināšanas uz Ķīnu, arī bija skeptiska par tālsatiksmes lidojumiem. Viņasprāt, optimālākais risinājums ir apvienot tirgus ar kādu citu valsti kā Uzbekistan Airways gadījumā (maršruts Taškenta‒Rīga‒Ņujorka). Šādi varot piesaistīt vairāk pasažieru un veikt lidojumus par pieņemamām cenām.

Mums jābūt ārkārtīgi apmierinātiem ar sasniegto, norādīja Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks. Proti, mums ir liela un stabila regulāro reisu aviokompānija airBaltic, veiksmīga čarterkompānija SmartLynx Airlines, lielākā Baltijas lidosta, augoša tūrisma industrija. Attiecībā uz tālsatiksmes virzieniem viņš gan bija skeptisks, tos neuzskatot par reāliem tuvākajā nākotnē. Viņaprāt, tas ir ļoti sarežģīts jautājums (divpusējās attiecības, līgumu sistēmas, lidojumu tiesības), turklāt aviācijas un tūrisma kompānijām tas būtu liels risks.

Baltic Travel Group ceļojumu konsultante Santa Feodorova atzīmēja, ka tālais tirgus attīstās un mainās, piemēram, no grupu uz individuālo tūrismu Japānas un Ķīnas gadījumā. Tāpat līdztekus Rīgai pēdējos gados tiek piedāvāts apmeklēt arī laukus, taču problēma ir produkta līdzvērtībā. Arī viņasprāt, tālsatiksme ir ilgāka laika perioda jautājums.

Par tālsatiksmi tiek runāts kontekstā ar jautājumu par to, kur ir griesti reģionālajiem pārvadājumiem, proti, kā paplašināt savu ietekmes areālu, tirgus laukumu, sacīja A. Kokars. Balticvision Riga direktors Ēriks Lingebērziņš atzīmēja, ka tālajiem tirgiem mēs būsim interesantāki, ja būsim vienkāršāk un regulārāk sasniedzami caur citām valstīm. Viņaprāt, reģionālo pārvadājumu griesti nebūt nav sasniegti, un ienākošam tūrismam vēl pilnībā neapgūti ir, piemēram, Spānijas, Itālijas tirgi. Līdz ar to 5‒10 gadu perspektīvā viņš drīzāk redz Latviju un Baltiju kā ērti un vienkārši sasniedzamu galamērķi no Eiropas valstīm, arī būdams skeptisks par tiešajiem tālajiem savienojumiem. ASV austrumu krasts un Ķīna varētu būt perspektīvi virzieni 15 gadu skatījumā. Patlaban aviosabiedrības nav izrādījušas komerciālu interesi atvērt tiešo savienojumu starp Rīgu un Ņujorku, sacīja Starptautiskās lidostas Rīga maršrutu plānotāja Laura Audariņa.

Tas ir visai garš un dārgs sagatavošanās process, kas tomēr ir jāuzsāk jau šodien, par tālsatiksmes savienojumu izveidi, piemēram, uz Ķīnu, secināja A. Kokars, kurš šajā virzienā jau ilgstoši strādājis. Kaut arī šāds savienojums varētu parādīties vien pēc vairākiem gadiem, jau tagad ķīniešu aviokompānijām ir par Latviju pastāvīgi jāatgādina un jāstrādā, lai būtu cilvēki, kas nākotnē varēs ar ķīniešiem komunicēt, kā arī saprast viņu biznesa īpatnības. Pēc viņa teiktā, kamēr Rīgā būs airBaltic ar labo savienojamību, tālsatiksmes lidojumu iespējamība pastāvēs.

Ceļojam kopā

Savukārt čaterlidojumu jomā šobrīd pieprasītākie tūrisma lidojumu galamērķi no Latvijas ir Turcija, Ēģipte, Kipra, Grieķija un Spānija, bet ziemas sezonā ir stabils pieprasījums pēc slēpošanas kūrortiem Alpu kalnos (Šveicē, Francijā un Itālijā), norāda LAD. Domnīca lēš, ka tūrisma grupu lidojumu segmentā turpmākajos gados palielināsies konkurence, Latvijā ienākot jauniem starptautiskajiem tūrisma operatoriem. Tā rezultātā var samazināties izejošā tūrisma pakalpojumu ienesīgums un pat tikt apdraudēta atsevišķu tūrisma operatoru darbība. Taču starptautiskā konkurence var arī veicināt vietējo tūrisma uzņēmumu resursu konsolidāciju un jaunu tūrisma galamērķu piedāvājumu radīšanu.

RAF-Avia uzsāka pasažieru pārvadājumus 2016. gadā, strādājot Somijas, Gruzijas virzienā, norādīja komercdirektore Jeļena Rigere. Kompānija patlaban aizstāj SAAB pret lielāko ATR 42-300, kur ir 48 sēdvietas. Pēc viņas teiktā, Latvijas tirgus tikai čarterreisu veikšanai ir pārāk mazs, un tā maksātspēja ierobežota. Patlaban uzņēmums Eiropā apkalpo itāļu, vācu un franču tirgus, kā arī ar Somijas valsts atbalstu Somijas‒Gruzijas savienojumus.

Attīstoties ekonomikai un pirktspējai, jau šobrīd SmartLynx Airlines lidmašīnas kļūst aizvien pilnākas, norādīja kompānijas zīmola un komunikācijas vadītājs Raitis Znots. Pēdējā pusotra gada laikā tūroperatori prasot aizvien jaunus, kvalitatīvākus galamērķus. Pēc viņa teiktā, liels pienesums nozarei ir tūroperatora TUI ienākšana Latvijā. Aviokompānija plāno atjaunot vismaz pusi no flotes (patlaban 16 Airbus A-320 un A-321) līdz 2021. gadam, ceļot pakalpojumu kvalitāti. Tāpat uzņēmums strādā pie papildu tirgu iekarošanas – uzsācis projektu Krievijā, risina sarunas ar Kanādu, kā arī meklē partnerus Āzijā.

Reklamē Latviju

Aģentūras galvenā atbildība tūrisma jomā ir Latvijas popularizēšana ārvalstu tirgos, proti, ienākošais tūrisms, un tā nekādi neiesaistās izejošajā tūrismā, norādīja LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Līdz ar to pamatā viss finansējums paredzēts ārējā mārketinga aktivitātēm, taču nedaudz tiek arī vietējā tūrisma veicināšanai. LIAA šogad izveidojusi Latvijas tūrisma stratēģiju pieciem gadiem, kur kā prioritārie mārketinga aktivitāšu tirgi ir minēti Krievija, Vācija, Baltijas valstis, Skandināvija, bet sekundārie tirgi – Lielbritānija, Nīderlande, Beļģija, Polija, Baltkrievija, Francija. Savukārt tālo tirgu segmentā LIAA plānotas aktivitātes Ķīnā, Japānā un ASV. Šajos tirgos aģentūra darbojas kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas nacionālajām tūrisma organizācijām.

Arī Estravel Latvia tālajos tirgos reklamē visu Baltijas reģionu kopumā, norādīja kompānijas vadītāja Anta Jokste. Pēc viņas teiktā, visus interesē tālo lidojumu attīstība, taču tam nepieciešams sadarbības līgums starp jaunā maršruta uzsācēju un airBaltic vai citām Eiropas aviokompānijām, galamērķim neesot Latvijai. Viņa lēš, ka tikai 5‒10% tālo reisu pasažieru paliktu Latvijā, kas regulāru reisu gadījumā mums tāpat būtu daudz. Savukārt otrā virzienā darbs būtu izejošā tūrisma operatoriem, strādājot ar konkrētām grupām, kompleksiem piedāvājumiem. Kaut arī Rīgā ir labākā lidosta Baltijas valstīs, A. Jokste gaida paplašinātas biznesa iespējas kaut vai tranzīta pasažieriem, piemēram, sanāksmju telpu izskatā. Savukārt Latvijas Kongresu biroja pārstāve Irēna Riekstiņa atzīmēja, ka cilvēkiem, kas ierodas Latvijā darījumu braucienos, ļoti interesē, kā pavadīt īso brīvo laiku.

Par vai pret nodevu

Līdzīgi kā citās Eiropas metropolēs, ir lietderīgi apsvērt ideju par starptautiskas nozīmes izstāžu un konferenču centra izveidi Rīgas lidostas tiešā tuvumā, atzīmē LAD. Latvijā ļoti trūkst kvalitatīva un liela konferenču centra, kas varētu vienlaicīgi uzņemt virs 1500 apmeklētāju. Tas kavē darījumu tūrisma attīstību mūsu valstī. L. Freivalde norādīja, ka pie lidostas esošā teritorija drīzumā varētu būt pieejama konferenču centra būvniecībai. Lidosta pati gan ar to nenodarbosies, bet piesaistīs partneri.

Lai veicinātu biznesa tūrismu, galvaspilsētā nepieciešams jauns konferenču centrs, tāpat kā vairāki aviācijas un tūrisma nozaru pārstāvji uzsvēra Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča. Jautājums gan ir par to, kā to finansēt. Viņasprāt, viena, iespējams, grūti realizējama ideja ir citviet Eiropā ieviestā tūrisma nodeva. Rīgu gadā apmeklē virs trīs milj. tūristu, pavadot viesnīcās vairāk nekā piecus milj. nakšu. Ja visā Latvijā ieviestu tūrisma nodevu viena eiro apmērā un to visu novirzītu starptautiskās satiksmes projektu attīstībai, ieguvēji būtu visi – gan Latvijas iedzīvotāji, gan viesi. Arī LIAA pārstāves ieskatā būtu ideāli, ja šādu naudu varētu iezīmēt konkrēti tūrisma attīstībai, taču jautājums ir par to, cik pretimnākošas būtu citas pašvaldības, līdz ar to nepieciešama plašāka diskusija. Investīcijas infrastruktūrā ilgtermiņa attīstībai lidostai ir zināms risks, jo par aviokompāniju plāniem attiecībā uz lidojumiem nekas tālāk par gadu īsti nav zināms, norādīja A. Kokars, kurš atbalsta nodevas ieviešanu. Taču ir skaidrs, ka, neizbūvējot ceļus un termināli šodien, rīt pieauguma tūrisma jomā nebūs.

Savukārt Ē. Lingebērziņš prognozēja, ka nodeva Rīgai kā galamērķim neiegriezīs, bet reģioniem gan. Viņaprāt, vispirms ir jāatrisina tas, ka 80% tūristu ir Rīgā un tās apkaimē, un tikai pēc tam var domāt, kā iegūt vairāk naudas no reģioniem. airBaltic pārstāvis norādīja, ka jāskatās, kā iespējamā nodeva tiktu izmantota, jo, piemēram, Viļņas gadījumā tūrisma nodeva izlietota, lai samaksātu LOT par lidojumiem uz Londonu. Viņaprāt, tas neatmaksāsies. Tāpat, ieviešot nodevu, jāņem vērā, ka nacionālajai lidsabiedrībai uz nākamo gadu rezervēti jau 100 tūkst. pasažieru, un nākamā gada sākumā tiks slēgti līgumi par 2020. gadu. A. Kokars uzsvēra, ka tūrisma nodevas ideja ir diskusijas vērta, bet, ieviešot jebkurus jaunus nodokļus vai mainot esošos, jābūt 2‒3 gadu pārejas periodam, ar ko komersanti var rēķināties un sagatavoties.

Infrastruktūra lidostā

Investīcijas aviācijas infrastruktūras attīstībā ir būtisks priekšnoteikums pieaugošās gaisa satiksmes vajadzību apmierināšanai, norāda LAD, pozitīvi vērtējot Rīgas lidostas attīstības 6. kārtas ietvaros plānoto pasažieru termināļa publiskās daļas paplašināšanu. Šis projekts ļaus apkalpot līdz 10 milj. pasažieru gadā, sākot no 2023. gada, un tā ietvaros iecerēts izbūvēt daudzfunkcionālu pasažieru apkalpošanas kompleksu, kas būs savienots ar Rail Baltica dzelzceļa staciju. Taču svarīga ir pozitīvas pasažieru pieredzes radīšana ne tikai lidostā, bet arī visā tūrisma pakalpojumu ķēdē. Tādēļ jāuzlabo arī saistītie pakalpojumi, tostarp taksometru pakalpojumi, muitas un valsts robežsardzes kapacitāte, ieceļošanas vīzu pieejamība.

Savukārt Transporta un sakaru institūta Transporta un loģistikas fakultātes dekāna v.i. Inete Ielīte aviācijas un tūrisma komersantus aicināja izmantot mācību iestādes topošos bakalaurus un maģistrus pētījumu veikšanai, ja uzņēmumiem pašiem trūkst kapacitātes, kā arī mācībspēkus ‒ pasažieru plūsmu modelēšanai.