ABLV Bank likvidācija uz laiku apturēja AS AmberStone Group naudas darījumus, jo daļai no grupas uzņēmumiem bija vienīgā konta apkalpotāja un joprojām ir viena no holdingkompānijas akcionārēm

Investīcijas

Finanšu rādītāji liecina, ka AS AmberStone Group grūtākais šā gada posms ir aiz muguras. 2018. gada deviņos mēnešos akciju sabiedrības konsolidētais apgrozījums ir bijis 15 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā visa 2017. gada laikā, kad AmberStone Group konsolidētais grupas apgrozījums sasniedza 14,5 miljonus eiro. Grupas restartu turpinās arī Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam AmberBirch. Lēmums paredz, ka pēc investīciju projekta pabeigšanas SIA AmberBirch saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. «Mēs šim projektam ļoti ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums, un spēsim saražot produktu ar lielāku pievienoto vērtību,» intervijā Dienas Biznesam norāda AS AmberStone Group valdes loceklis Kārlis Kavass.

Kā nonācāt līdz AmberStone Group?

Vēl pirms AmberStone Group 2010. gadā, kad tika izveidots ABLV Private Equity Fund 2010, kas bija pirmais ABLV Bank izveidotais investīciju fonds, izveidots ar mērķi uzsākt ABLV darbību arī tiešo kapitāla investīciju nozarē un attīstīt šo aktīvu pārvaldīšanas novirzienu. Tad arī sāku strādāt uzņēmumā, kas šo fondu pārvaldīja. Šī fonda pazīstamākais ieguldījums bija veikalu tīklu Depo pārvaldošajā uzņēmumā – palīdzējām vadītājiem izpirkt kapitāldaļas no iepriekšējā līdzīpašnieka. Šajā projektā bijām līdzīpašnieki salīdzinoši īsu laiku, jo vadības komandai radās iespēja izpirkt arī mūsu daļas un izmantojām iespēju izdevīgi savas daļas uzņēmumā pārdot.

Depo projektu uzskatāt par veiksmīgāko?

Jā, tas fondam bija veiksmīgākais projekts, bet arī bez šī ieguldījuma fonds darbību noslēdza ar nozarei ļoti labu atdevi, un Depo darījums bija viens no tiem, kas to ļāva nodrošināt.

Redzot fonda sekmes, tika pieņemts lēmums veidot jaunu instrumentu ar lielāku kapitālu un iespēju būt elastīgākam darbībā. Tas bija sākums AS AmberStone Group, un 2013. gadā uzņēmums varēja uzsākt darbību. Viens no mērķiem bija investēt naudu arī Latvijā, tās ekonomikā. Akciju sabiedrība tolaik tika izvēlēta kā darbības forma, jo šķita, ka tas ir piemērotākais veids mūsu akcionāriem. Investīciju fondiem ir ierobežots darbības termiņš, kas bieži vien rada nepamatotu spiedienu uz ieguldījumu veikšanas vai pārdošanas lēmumu pieņemšanu. Kad pienāk fonda darbības izbeigšanas termiņš, ne vienmēr ir labākais laiks, lai uzņēmumu realizētu, jo ekonomikā mēdz būt gan augšupeja, gan lejupslīde. Fonda darbības laiks beidzas, bet uzņēmumu, iespējams, būtu labāk pārdot vēlāk.

Ar akciju sabiedrību mums šādu laika ierobežojumu nav un nav spiediena, ka var nākties pārdot ieguldījumus, kurus būtu vēlams paturēt ilgāk. Otrs apsvērums par labu akciju sabiedrībai bija, kad mainījās investīciju uzsvars un bija vēlme vairāk attīstīt projektus, kas rada stabilu naudas plūsmu. Akciju sabiedrībai ir peļņa, un to izmaksā dividendēs akcionāriem katru gadu. Kopumā AS AmberStone Group ir nedaudz virs simts akcionāriem. Vairums ir Latvijas rezidenti. Mūsu pamatkapitāls pašlaik ir 35 miljoni eiro, bet nākamgad plānojam kapitālu palielināt, jo ir radusies nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem un ir akcionāri, kuri ir izteikuši vēlmi iegādāties jaunemitētās AS akcijas.

Kāds ir šā brīža vērienīgākais un nozīmīgākais projekts?

Mums ir vairāki darbības virzieni. Virziens, kurā esam visvairāk līdzekļu ieguldījuši, ir viesmīlības pakalpojumu segments. Piedalāmies sešos ar viesnīcām saistītos projektos, kuri ir gan attīstības stadijā, gan strādājoši. Lielākie strādājošie projekti ir SIA Kalēju iela 9/11, kas apsaimnieko Vecrīgas viesnīcu Konventa sēta. Pērn konkursa kārtībā ieguvām nomas tiesības uz 30 gadiem šim objektam. Tā ir viena no pirmajām Rīgā, kas atbilda nepieciešamajiem standartiem, bet kopš tās rekonstrukcijas ir pagājuši daudz gadi, tāpēc plānojam veikt apjomīgu ēkas kompleksa restaurāciju, kas ir jau uzsākta. Otrs strādājošais objekts mums ir viesnīca Rixwell Old Town Hotel Tallinas vecpilsētā Igaunijā.

Vēl mums pieder divi īpašumi Vecrīgā. Viens ir Pils iela 13, kuru iegādājāmies izsolē no VAS Valsts nekustamie īpašumi. Objektam tiek izstrādāts tehniskais projekts rekonstrukcijai par 5 zvaigžņu viesnīcu, kas tiks pabeigts tuvāko mēnešu laikā. Tad precīzāk zināsim projekta izmaksas. Tirgoņu ielā grupai pieder Doma laukumā esošā alus dārza teritorija un tai piegulošās divas ēkas – arī šeit ir paredzēta viesnīca.

AmberStone Group otrs finansiāli ietilpīgākais virziens ir lauksaimniecība un atjaunojamā enerģētika. Esam 75% kapitāla īpašnieki uzņēmumā Vaiņode Agro Holding, kas Vaiņodes novadā apsaimnieko gandrīz 1000 hektārus zemes. Lauksaimniecības grupas uzņēmumam Vaiņodes bekons pieder viena no trim Latvijas lielākajām cūku fermām. Tās darbībā ir integrētas arī divas biogāzes stacijas, kurās tiek pārstrādāti visi fermas saražotie cūku mēsli un dažādi citi lauksaimniecības atlikumprodukti.

Starp mūsu projektiem noteikti jāpiemin arī Orto klīnika, kas ir privāta traumatoloģijas, mugurkaula ķirurģijas klīnika un atrodas Rīgā. Orto klīnika turpina strauji attīstīties. Tuvākajā laikā plānojam uzsākt projektēšanu ēkas Bukultu ielā 1a paplašināšanai, kam esam jau iepriekš iegādājušies blakus esošo zemes gabalu. Klīnikā gadā notiek vairāk nekā 20 tūkstoši konsultāciju, un šogad jau ir veiktas vairāk nekā 2 tūkstoši operācijas.

Starp savām priekšrocībām uzskatām arī iespēju ieguldīt projektos, kuri jāsāk no nulles. Viens no šādiem projektiem ir AmberBirch. Projekts ir četrus gadus lolots, pašlaik būvniecība aktīvi tuvojas noslēgumam, un paredzam, ka aprīlī varēsim sākt izmēģināt uzstādītās iekārtas. Ražotne atrodas Krustpils novadā, un tajā ražos bērza finieri. Pirmajā posmā investīcijas tiek lēstas ap 10 miljonu eiro apjomā, radot gandrīz 100 jaunas darbavietas. Projektu līdzfinansē attīstības finanšu institūcija Altum, bez kuras atbalsta projekts visdrīzāk netiktu realizēts, vismaz ne šajā laikā. Komercbankas ļoti konservatīvi skatās uz projektiem, kas tiek radīti no nulles, un intereses gadījumā ir gatavas finansēt nelielu proporciju no perspektīvās aktīva vērtības. Altum programma ļauj realizēt projektu, ko ar konservatīvo banku pieeju būtu grūti realizēt. Mēs šīm projektam ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums pēc iecerētā rūpnīcas gala produkta. Mūsu galamērķis ir otrajā projekta kārtā izveidot modernu un inovatīvu saplākšņa rūpnīcu. Neredzam problēmu ar izejmateriāliem. No Latvijas joprojām tiek eksportēts liels apjoms neapstrādātas apaļkoksnes. Gan finieris, gan saplāksnis koksnes starpproduktu kategorijā ir starp visaugstākās pievienotās vērtības produktiem. Tikai virzoties uz augstāku pievienoto vērtību, ražošanā būs iespējams nodrošināt labāk apmaksātas darbavietas un noturēt cilvēkus Latvijā. Manuprāt, Latvijā ir jāizmanto iespējas pašiem pievienot produktiem vērtību, nevis eksportēt produktus ar minimālu pievienoto vērtību. Lēšam, ka 2017. gadā no Latvijas tika eksportēti ap 300 tūkstoši m3 bērza finierkluču, papīrmalkai šis apjoms ir vēl četras reizes lielāks. Eksportētais finierkluču apjoms varētu nodrošināt darbu vismaz divām visu produkciju eksportējošām normāla izmēra saplākšņa rūpnīcām, bet produkts pamatā aizgāja uz Ķīnu. Kāpēc lai tas nepaliktu Latvijā? Redzam, ka Latvijā ir iespēja veidot konkurētspējīgu ražotni šajā ražošanas segmentā.

Vēl viens salīdzinoši nesens AmberStone Group ieguldījums ir Vita Credit, kas sniedz nebanku finansēšanas pakalpojumus, un lielāko daļu tās aizdevumu portfeļa veido auto līzings.

Stabilus ienākumus nodrošina arī kuģniecības grupa. Tas ir neliels kuģniecības uzņēmums ar specifiskiem beramkravu kuģiem, kas var pārvietoties ne tikai pa jūru, bet ieiet arī iekšzemes ūdeņos. Eiropā kravu pārvadājumi no iekšzemes ostām ir pietiekami liela nozare, AmberStone Shipping spēj apkalpot šo nišu. Būs pagājis pirmais AmberStone Shipping darbības gads, un vērtēsim, kā attīstīt grupu tālāk. Jāpiebilst, ka apzināti izvēlējāmies kuģus reģistrēt Latvijā, un tie kuģo zem Latvijas karoga.

Nosaucāt daudzas nozares, ar ko AmberStone Group nodarbojas, kāda ir ieguldījumu filozofija?

Drošāk jūtamies ar projektiem, ko saucam par reālo ekonomiku. Ir investori, kuri iegulda jaunuzņēmumos, bet mēs vairāk fokusējamies uz projektiem, kurus var «aptaustīt» un kuri mūsu investoriem šķiet drošāki.

Pārsvarā uzņēmumos, kuros esam ieguldījuši, to darījām, jo mums ir labi partneri, kuri ļoti labi pārzina attiecīgo nozari. Partneri ieguldījuma lēmuma pieņemšanā ir ļoti nozīmīgs faktors.

Kādi ir akciju sabiedrības finanšu rādītāji?

Konsolidētais grupas apgrozījums pērn bija 14,5 miljoni eiro. Šā gada deviņos mēnešos apgrozījums ir audzis, sasniedzot jau 15 miljonus eiro. Konsolidētās grupas bilances aktīvu vērtība ir gandrīz 56 miljoni eiro, bet mūsu pašu kapitāls ir 35 miljoni.

Esat daudzās nozarēs – viesnīcu, medicīnas, kokrūpniecības, lauksaimniecības. Kā raksturojat uzņēmējdarbības vidi šajās nozarēs?

Katra nozare atšķiras. Viens no iemesliem, kāpēc AmberBirch projektu gribam realizēt, ir eksporta iespējas. Uzņēmumiem, kas strādā tikai uz eksportu, ir diezgan viegli strādāt. Protams, ir standarta sūdzības – mums ir augsts nodokļu slogs darba algām, bet to šobrīd vēl atsver priekšrocības citās jomās. Kopumā uzņēmējdarbības vide ir labvēlīga, katrā nozarē ir nianses, kuras ir jāpilnveido.

Tas, ko gribētos, – lielāku uzmanību no likumdevēju un ierēdņu puses, lai uzņēmējiem un arī vienkāršiem iedzīvotājiem neveidotos nevajadzīgs administratīvais slogs dažādu pārmērīgu ierobežojumu vai prasību rezultātā. Arī ministrijās un citās valsts iestādēs ir dažādi darbinieki, esam saskārušies gan ar izteikti ierēdnieciski domājošiem, gan ar risinājumu meklējošiem un patiesi palīdzēt gribošiem cilvēkiem. Grūti spriest, kāda būs jaunā Saeima, taču, ņemot vērā, ka tajā ir daudz jaunu deputātu, jācer, ka viņi ar atvērtāku prātu un bez pagātnes važām skatīsies uz dažādām iniciatīvām, kas vairo neizsekojamu papīru kalnus. Līdz šim bieži radās sajūta, ka problēmas primāri risina ar jaunu regulējumu pieņemšanu, uzliekot arvien jaunus pienākumus uzņēmējiem, turklāt nenodrošinot resursus kontrolējošajām institūcijām spēt tikt galā ar jaunradīto pienākumu loku. Tādos gadījumos rodas jautājums par regulējuma samērojamību ar labumu, ko tas dod sabiedrībai. It sevišķi tas attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmējiem. Viņi ir spiesti darboties mīnu laukā, jo bieži visas likumā noteiktās prasības pat gribēdami nevar izpildīt resursu vai zināšanu trūkuma dēļ. Vienmēr ir drauds uzkāpt lielākai vai mazākai mīnai. Pat ja uzraugošā iestāde uzreiz nesoda, tas tik un tā ir risks, kas rada stresu ikdienā un atņem spēkus biznesa attīstīšanai. Iespējams, ka vajadzētu pārskatīt esošos regulējumus un uzklausīt nozaru uzņēmējus, iesaistot diskusijās arī regulējumu tieši skartās personas, nevis paļauties tikai uz augsti stāvošu sociālo partneru teikto. Reizēm ir vērts aizbraukt pie ražotāja, pakalpojuma sniedzēja vai zemnieka un pavadīt kopā kādu laiku, pavērojot šo cilvēku ikdienu. Paskatīties, cik daudz laika aizņem darbs uzņēmuma labā un cik daudz laika tiek patērēts darbībām, kas nerada pievienotu vērtību konkrētajam uzņēmējam. Ierēdņiem nāktu par labu regulāri doties «ēnu» dienā pastrādāt kādā uzņēmumā vai vienkārši «paēnot» vienu dienu uzņēmuma vadītāju vai grāmatvedi.

Uz savas ādas šobrīd izjūtam, cik ļoti smagnēja ir kļuvusi būvniecības joma. Veidojot likumu, nav padomāts, kā likums darbosies dzīvē un kā tā prasības ietekmēs projektu realizācijas laiku un izmaksas. Aizsedzoties ar topošu būvju drošību, apgrūtināts ir darbs arī jomās, kas to neskar. Ceru, ka Būvniecības likuma pilnveidošana būs viens no prioritārajiem jautājumiem, pie kā jaunā Saeima ķersies. Ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju, tad Latvija jūtami atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijā paiet ilgāks laiks no brīža, kad ideja par būvi rodas, līdz objekts tiek nodots ekspluatācijā. Jau pirms gadiem vajadzēja elektronisko vidi, kura padarītu procesu caurspīdīgu un kurā varētu organizēt būvniecības projektu dokumentu apriti un saskaņošanu Smagnējās pieejas dēļ Latvijā uzbūvē vienu biroja ēku, kamēr Lietuvā tādā pat laikā jau tapušas divas.

Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, joprojām cilvēki vēlas investēt Latvijas ekonomikā. Varētu darīt vairāk, ja būtu vieglāk, it īpaši tas attiecas uz ārvalstu investoriem.

Kas nepieciešams ārvalstu investoru piesaistei?

Mēs paši esam vietējie investori, bet man ir arī senāka pieredze darbā ar ārvalstu investoriem, darba gaitu pirmsākumos strādājot Zviedrijas eksporta padomē. Gan tolaik, gan tagad redzu, ka, meklējot investīciju iespējas, ārvalstu investoriem bieži vien ir svarīgs cilvēciskais faktors un subjektīva sajūta par potenciālo vietu, kur investēt. Daudz ko nosaka, kā potenciālais investors ir uzņemts attiecīgajā pašvaldībā. Vai pašvaldība ir pretimnākoša un proaktīvi palīdz investoram tikt galā ar projekta realizācijai nepieciešamo birokrātiju. Es teiktu, ka vissvarīgākais faktors ir tieši cilvēciskā attieksme un atbalsts, pat ne naudiskais, projekta realizācijai.

Ir arī citi faktori, kas kavē investīcijas. Kāpēc Latgalē ir maz investīciju? Pamēģiniet aizbraukt dienas laikā turp un atpakaļ maršrutā Rīga – Daugavpils. To var izdarīt, bet tas ir nogurdinoši. Par visu, kas ir vairāk nekā divu stundu attālumā no Rīgas, interese strauji samazinās. Katrs uzņēmējs pirmkārt ir cilvēks, un reti kurš izvēlas investēt, balstoties tikai uz statistikas datiem vai dažādiem biznesa vides reitingiem. Objektīvi skatoties, nepastāv tik milzīgas atšķirības starp Baltijas valstīm investīciju pievilcības ziņā, lai Latvijai nebūtu iespējas pārķert arī kādu Lietuvā vai Igaunijā iecerēto investīciju, bet tas prasa proaktīvu rīcību no amatpersonām, laicīgi veidojot attiecības ar potenciālajiem investoriem.

Vai valstij jāiesaistās?

Valsts var iesaistīties, bet tas jādara tā, lai nekropļotu uzņēmējdarbības vidi. Kāpēc mēs esam Krustpilī AmberBirch projektā? Iespējams, ka varējām izdevīgāk atvērt ražotni, piemēram, Daugavpilī, un varētu cerēt uz kādu papildu atbalstu, kas ļautu projektu realizēt ar mazākiem ieguldījumiem. Bet ilgtermiņā tas nebūtu izdevīgi, jo šajā gadījumā izejvielu resursu pieejamība ir pārāk svarīgs faktors. Domāju, ka valstij ir uzmanīgi jāvērtē iespēja dot naudu depresīvajiem rajoniem. Projektam ir jābūt ilgtspējīgam attiecīgajā vietā, būtu nepareizi attīstīt ražotni kādā vietā tikai tāpēc, ka valsts subsīdijas dod konkrētai vietai.