Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Aviācija

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Viscaur Latvijā

Līdztekus Rīgas lidlaukam mūsu valstī ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki ‒ Liepājā (faktiski Grobiņas novada Cimdeniekos) un Ventspilī, taču tikai Rīga un Liepāja nodrošina komerciālus ‒ regulārus un neregulārus ‒ pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlaukā tiek apkalpoti vispārējās aviācijas lidojumi un speciālie aviācijas darbi, taču tas nav sertificēts komerciālu lidojumu veikšanai. Latvijā gan ir vēl 11 vispārējās aviācijas lidlauki, tostarp septiņi vispārējās aviācijas helikopteru lidlauki. Tajos pārsvarā apkalpo gaisa pārvadājumus ar helikopteriem un nekomerciālos lidojumus ar vispārējās aviācijas gaisa kuģiem. Tukuma novadā ir rekonstruēts privātais Tukuma lidlauks (bijušais militārais lidlauks), bet pagaidām tas nav sertificēts civilās aviācijas lidojumiem. Tukumā bāzējas Baltijas valstīs vienīgā augstākās pilotāžas grupa Baltic Bees.

Jāceļ saulītē

Vispārējās aviācijas loma Latvijā nav pietiekami novērtēta gan no transporta savienojamības, gan arī brīvā laika pavadīšanas viedokļa, un tās attīstības potenciāls nav pietiekami izmantots, atzīmē LAD. Faktiski vispārējā aviācija mūsu valstī ir vien dažu aviācijas entuziastu hobijs. Domnīcas ieskatā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, reģionālajai aviācijai vajadzētu būt sabiedrībai pieejamam transporta veidam, nevis bagātu cilvēku nodarbei. Proti, vispārējās aviācijas gaisa kuģus var izmantot transporta pārvadājumiem tur, kur ir nerentabli izmantot lielas ietilpības gaisa kuģus. Šāds risinājums var būt noderīgs biznesa ceļojumiem pie nosacījuma, ka tiek maksimāli samazinātas administratīvās izmaksas, kur viens no būtiskākajiem faktoriem ir lidsabiedrības sertifikācija un sarežģīta drošības pārvaldības sistēma. Diemžēl patlaban Latvijā piemērojamās procedūras uzņēmumam ar pāris mazietilpīgiem gaisa kuģiem ir tādas pašas kā nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic ar 140 vietīgām lidmašīnām. Tādēļ LAD rosina Latvijā ieviest ES tiesību aktos noteiktos atvieglojumus mazo lidsabiedrību sertifikācijai.

Reģionālo lidlauku infrastruktūra tuvākajos gados var kļūt nepieciešama arī dronu aviācijai – gan preču, gan pasažieru pārvadājumiem, lēš domnīca. Tāpat reģionālajiem lidlaukiem ir būtiska nozīme militārās aviācijas funkciju un aviācijas glābšanas darbu nodrošināšanai, līdz ar ko jāmeklē ciešākas sadarbības iespējas ar Aizsardzības ministriju. Piemēram, tā kā militārie gaisa kuģi galvenokārt lidojumus veic nekontrolētajā gaisa telpā un tiem ir svarīga lidojumu drošība, viens no risinājumiem ir finansēt aeronavigācijas informācijas pakalpojumus nekontrolētajā gaisa telpā no valsts militārā budžeta.

Meklējam risinājumus

Vispārējās aviācijas attīstību Latvijā būtiski kavē finanšu pakalpojumu trūkums vispārējās aviācijas gaisa kuģu iegādei, norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars. Proti, mūsu valstī faktiski nedarbojas gaisa kuģu līzinga tirgus, jo līzinga uzņēmumi nav specializējušies šādu pakalpojumu sniegšanā un uzskata tos par pārāk riskantiem. Patlaban gan ir cerības, ka jau drīzumā Latvijas tirgum tiks piesaistīti ārvalstu līzinga uzņēmumi. Tas varētu pavērt iespējas 2‒3 cilvēku grupai, maksājot mēnesī ne vairāk kā 1000 eiro, iegādāties 50‒300 tūkst. eiro vērtu lidaparātu. Cits šķērslis jomas attīstībai ‒ Latvija ir nevienlīdzīgas konkurences situācijā ar citām ES valstīm, kur vispārējās aviācijas pilotu apmācības pakalpojumiem piemērotā PVN likme ir 0%, kamēr pie mums tā ir 21%.

Pavelk sev līdzi

Priecīgu ziņu Liepājai domnīcas sanāksmes laikā atnesa airBaltic vadītājs Martins Gauss, pavēstot, ka nākamgad nacionālā lidsabiedrība iecerējusi palielināt reisu skaitu (uz Rīgu) nedēļā no trim līdz pieciem. Pēc viņa teiktā, atkarībā no šī lēmuma rezultātiem nākotnē lidojumu skaitu varētu palielināt vēl – līdz pat rīta un vakara lidojumiem ik dienas. Reģionam un pilsētai vairāk lidojumu nozīmē labāku pieejamību, sacīja bijušais Liepājas mērs Uldis Sesks, piebilstot, ka ieguvēji no Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) izvietotā lidlauka ir ne tikai komersanti, bet arī militārā sfēra, robežsardze, glābēji. Attīstot pilsētas savienojamību, iecerēta arī biežāka prāmju satiksme maršrutā Liepāja‒Trāveminde, sakārtoti arī ceļi Lietuvas un Rīgas virzienā.

Lidosta, kas tagad apkalpo reģionu līdz pat Klaipēdai ar pusmiljonu potenciālo pasažieru, atstāj lielu ietekmi uz pilsētas saimniecību. SEZ uzņēmēji, investori to ļoti atzinīgi novērtē, atzīmēja SIA Aviasabiedrība Liepāja lidojumu attīstības direktors Gatis Ginters. Savukārt airBaltic ieguvums ir tranzīta pasažieri, kuri tālāk no Rīgas dodas citos virzienos. Uz sadarbību aicinātas arī citas lidsabiedrības, bet pagaidām vēl nav skaidrs, kāds varētu būt biznesa modelis, lai tās sāktu lidojumus: «Skatāmies, vai varam izpildīt viņu prasības, cik tas ir resursu un laikietilpīgi.» Savukārt lidostas valdes loceklis Agris Sprūde dalījās ar uzņēmuma attīstības plāniem, kur iecerēta arī angāru zona, noliktavu attīstība, kā arī pasažieru termināļa paplašināšana. Pērn lidosta apkalpojusi vairāk nekā deviņus tūkstošus pasažieru.

«Gribam šeit iekustināt aviācijas nozari,» norādīja airBaltic Training izpilddirektors Vilmants Mažons. Patlaban mācību lidojumiem tiek izmantotas četras lidmašīnas – divas bazētas Rīgā, divas – Liepājā. Taču jau nākamgad studentu skaits pieaugs no 15 līdz 42, lidojumiem izmantojot jau septiņus gaisa kuģus. Mērķis nākotnē ir 100 piloti gadā un 15 lidmašīnas. Pēc viņa teiktā, jau nākamā gada rudenī uzņēmums tiks pie jauniem angāriem Liepājas lidostā. Būs nepieciešama arī lidmašīnu apkope un remonts, par darbinieku apmācību runāts ar Liepājas Valsts tehnikumu. «Viena darbība pavelk aiz sevis citas,» par lidostas ietekmi uz pilsētas tautsaimniecību secināja A. Kokars.

Kaut arī lidosta ir milzīgs ieguvums, izaicinājums arvien ir, kā piesaistīt pilsētai tūristus laika periodā no septembra līdz jūnijam, norādīja Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa. Lielākā problēma tūrisma nozarē ir tā, ka 80% ārvalstu tūristu ir Rīgā, un jautājums ir, kā tos atvilināt uz reģioniem, sacīja Balticvision Riga direktors Ēriks Lingebērziņš. Lidosta rada papildu iespējas biznesa ceļošanai (pasākumi, konferences). Taču, lai notiktu pozitīva attīstība, tūrisma nozarei vajadzīga pārliecība, ka savienojumi saglabāsies arī nākotnē, jo tūdaļ tiks uzsākta tūrisma pakalpojumu pārdošana uz 2020. gadu.

Ne tik spoži

Līdzekļu trūkuma dēļ attīstība savulaik nav turpināta otrā Kurzemes vispārējās aviācija lidlaukā, norādīja SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētājs Juris Tovstuļaks. Tai pašā laikā notiek sadarbība ar airBaltic treniņlidojumu veikšanai, un tiek vērtēts, kā uzsākt neregulāru komerciālo lidojumu veikšanu, kam gan nepieciešami ievērojami resursi. Nacionālās lidsabiedrības viceprezidents Pauls Cālītis atzīmēja, ka kompānijas bāze paliks Liepājā, taču airBaltic Training lidmašīnas jebkurā gadījumā ceļos pa visu Latviju. Kad to skaits pieaugs līdz 15 vienībām, būs jādomā, kā palielināt darbības rādiusu, un ieguvēja būs Ventspils. Taču arī citiem lidlaukiem, piemēram, Daugavpilī jādomā, kā sakārtot infrastruktūru, un mazu lidmašīnu apkalpošana var būt pirmais reālais solis šajā virzienā.

Pašvaldība lidostas attīstībai bija izvēlējusies citu stratēģiju, proti, privātā investora piesaisti līdz pat iespējai lidostu privatizēt, kas gan nav sekmējies, atzina SIA Daugavpils lidosta valdes loceklis Nikolajs Jefimovs. Viņš gribētu, lai valdība piešķirtu objektam valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu. Ar pozitīvu greizsirdību uz Liepājā paveikto lūkojās Daugavpils Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa. Savukārt pilsētas domes deputāts Mihails Lavrenovs atgādināja, ka pilsētai ir bagāta aviācijas vēsture un ir cilvēki, kas bijuši saistīti ar nozari, un izteica cerību, ka nākotnē izdosies uzsākt lidojumus no Daugavpils. Savukārt A. Kokars atgādināja, ka neviena lidosta, kurā ir mazāk kā viens miljons pasažieru, nevar sevi atpelnīt. Līdz ar to būtu svarīgi, lai pirmo soli spertu pašvaldība, piemēram, atdzīvinot aviāciju ar helikoptera laukumu, degvielas pieejamību, kā arī cieši sadarbojoties ar valsts institūcijām robežapsardzības, glābšanas, meklēšanas, kā arī militārās mobilitātes jautājumos.

Jūrmalas (Tukuma) lidostas direktors Jevgēņijs Sohņenko norādīja uz kapacitātes, proti, cilvēkresursu trūkumu Civilās aviācijas aģentūrā saistībā ar lidlauku sertifikāciju. Pēc viņa teiktā, privātās aviācijas attīstībai šķērslis ir akcīzes nodoklis degvielai (tas neskar juridiskās personas), kas Latviju padara nekonkurētspējīgu ar kaimiņiem.

Savukārt kinoproducente Elvita Ruka un Roberts Klimovičs, kurš pārstāv Spilves aviācijas muzeja iniciatīvas grupu, aicināja atbalstīt nozares muzeja veidošanu Spilves lidostā, cerot, ka šis objekts varētu tikt iekļauts industriālā kultūras mantojuma sarakstā. Atklāts jautājums gan ir galvaspilsētas vadības atbalsts šiem jautājumiem. Kaut arī visi ir ļoti aizņemti ar ikdienas darba rutīnu, jautājums par savas vēstures saglabāšanu un aviācijas muzeju ir ļoti aktuāls, un mērķis varētu būt izveidot ko līdzīgu Motormuzejam, secināja A. Kokars.