Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Lauksaimniecība

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam,

Jūtas sadzirdēti

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

«Latvijas lauksaimnieku veiktie aprēķini tika pieņemti. Fakts ir, ka tiešos maksājumus jau ilgstoši aprēķina pēc novecojušām formulām un nekas netiek mainīts. Pikets ir protesta forma un veids, kā panākt savu Eiropas Savienībā. Daudzi no piketētājiem Briselē bija pirmo reizi, un viņiem tā bija laba pieredze. Pie konkrētiem rezultātiem nav iespējams nonākt vienā dienā un pat vienā mēnesī. Cīņa par vienlīdzīgām tiesībām mūsu zemniekiem ilgst jau desmitgadi,» uzsvēra G. Vilnītis.

Eiropas budžets top

«Par konkrētiem piketa panākumiem šobrīd ir grūti runāt, jo nākamais Eiropas daudzgadu budžets ir procesā. Emocionāli tas bija kopīgs gan Baltijas, gan citu Austrumeiropas valstu zemnieku pasākums, kur pēc ilgāka laika satikām daudzus savus kolēģus. Tiešie maksājumi nav tikai Latvijas problēma. 90.-to gadu sākumā tika noteikta vienota aprēķinu sistēma, kurai bija jākompensē zaudējumi. Pamats aprēķiniem ir platības, vidējās ražas un citi skaitļi. Daudz kas ir novecojis, izmaksas ir mainījušās. Tas, ko patlaban ES piedāvā, ir aptuveni 2% liels tiešo maksājumu pieaugums, kas nozīmē, ka ES vidējo līmeni sasniedzam aptuveni 100 gados! Mūsu viedoklis ir izteikts, un tas tiks uzturēts. Eiropas budžets top, bet pavisam reāli par skaitļiem varēs runāt 2020. gada pavasarī,» tā biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jautāta, ko varam sagaidīt no jaunās Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada, M. Dzelzskalēja-Burmistre uzsvēra, ka tā administratīvi kļūs vienkāršāka, bet izpratnes līmenī sarežģītāka.

«Jau šajā plānošanas periodā bija zaļināšanas prasības, kas paliks arī nākotnē. Ar to vides prasības nebeidzas, un būs jaunas ekoshēmas, kuras zemniekiem izprast būs vēl sarežģītāk nekā zaļināšanu,» sacīja M. Dzelskalēja-Burmistre.

Dūklavs tirgojas

Uzreiz pēc piketa Briselē un Eiropas valstu vadītāju tikšanās Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs izplatīja paziņojumu presei, ka Latvija atbalstīs Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izmaiņas tikai tad, ja ES novērsīs nevienlīdzīgos tiešos maksājumus.

«Ir objektīva statistika un aprēķini, kas pamato augstākas ražošanas izmaksas Latvijā. Atšķirības atbalsta likmēs starp dalībvalstīm nākamajam plānošanas periodam nedrīkst būt pamatotas ar pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu ražošanas rādītājiem. Tādēļ tiešie maksājumi ir jāizlīdzina,» sacīja J. Dūklavs.

Tirgošanās šajā gadījumā ir iespējama, jo Latvija nav vienīgais nevienlīdzīgo tiešo maksājumu upuris. Dienas Bizness jau rakstīja, ka piketā piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki. Turklāt Baltijas valstu otrajai akcijai pievienojās arī lauksaimnieki no Polijas, Čehijas un Slovākijas.

Lauku attīstība - Brexit ēnā

Atsevišķs stāsts ir par ierosinājumu samazināt lauku attīstības finansējumu par 15% visām Eiropas Savienības valstīm. J. Dūklavs izplatījis deklaratīvu paziņojumu par to, ka plānotais 15% samazinājums kopā ar 8% samazinājumu esošajā plānošanas periodā ir dramatisks, ko pastiprina līdzfinansējuma likmju samazinājums no 85% līdz 70%. Zemkopības ministra paziņojumos tā arī nav racionāla piedāvājuma un atbildes uz jautājumu - kāpēc, tie vien satur nepieciešamību, ka vajadzētu saglabāt esošo finansējumu lauku attīstībai.

«Jautājums šobrīd nav par to, ko mēs visi gribam, bet par iemaksām Eiropas Savienības budžetā, daļēji tas ir saistīts ar Brexit. Lauku attīstības jautājums nav viendabīgs, un ir ļoti dažādas valstis, tādēļ varam diskutēt par diferencētu samazinājumu, bet, visticamāk, samazinājums lauku attīstībai kopumā būs,» situāciju izskaidroja M. Dzelzkalēja-Burmistre.