Neziņa mijas ar cerībām
2019. gada lielākais izaicinājums veselības jomā ir jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ar kuru apmierināta, šķiet, ir tikai aizejošās valdības veselības ministre
Veselības aprūpe
Šis gads veselības aprūpei dāvanās sarūpējis 20% pieaugumu mediķu algām no 1. janvāra, «uzkārušos» IT sistēmu, kam vajadzēja «šķirot» pacientus pēc sociālo iemaksu veikšanas fakta, daudzu sabiedrības grupu un ekspertu, tostarp ārstu cerības, ka tiks atcelts veselības aprūpes finansēšanas likums, neziņu, kas jaunajā valdībā vadīs veselības nozari un kāds būs šā gada nozares budžets.
Ja tas pieaugs, kā solīts, tad var prognozēt, ka turpināsies rindu samazinājums pēc valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un tiks paplašināta zāļu kompensācijas sistēma. Veselības ministrijā top arī grozījumi normatīvos, kas padarītu caurskatāmāku zāļu apriti un varētu mazināt medikamentu cenas. Lielais jautājums, kas īpaši aktuāls pakalpojumu sniedzējiem, vai pieaugs valsts apmaksāto pakalpojumu tarifi, tuvinot tos pašizmaksai. Kā redzams, gana daudz nezināmo, no kuriem galvenais, kas ietekmēs visus parējos, – kāds būs šā gada veselības aprūpes budžeta pieaugums un ko varēs atļauties vairāk nekā 2018. gadā.
Pozitīvā ziņa gan ir tā, ka no 1. janvāra vidējā darba samaksa mediķiem jau ir pieaugusi. Līdz ar to, piemēram, stacionārajā sektorā ārsti saņems vidēji 1856 eiro līdzšinējo 1547 eiro vietā. Par 20% atalgojums pieaugs arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem. Jānorāda, ka vismaz priekšvēlēšanu programmās teju visas partijas ir solījušas finansējuma palielināšanu veselības aprūpes nozarei. Atliek vien cerēt, ka šie solījumi pārtaps konkrētos skaitļos 2019. gada budžetā.
Neskaidrais likuma liktenis
Jaunākās ziņas par valdības veidošanu, kuras vada Jaunās Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš, liecina, ka viņa vadītajā valdībā, ja tāda taps, veselības ministres amatu varētu piešķirt partijas Attīstībai/Par! politiķei Ilzei Viņķelei. Jānorāda, ka šī partija savā priekšvēlēšanu programmā ir ierakstījusi, ka panāks Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu. Konkrēti runa ir par normu, kas Latvijas iedzīvotājus sadala divās grupās: sociālo iemaksu veicēji un tie, kas tās neveic, un attiecīgi pilnais valsts apmaksāto pakalpojumu grozs pienāktos tikai sociālo iemaksu veicējiem. Principā par šo normu iestājas tikai ZZS, bet pārējās valdību veidojošās partijas ir vai nu par tās atcelšanu vai pārveidošanu. I. Viņķele arī DB norāda, ka nav pamata arodbiedrības izteiktajām bažām, ka šīs normas atcelšana varētu apdraudēt finansējuma pieaugumu nozarei. Jāteic, ka finansējuma sarukumu, ja divu grozu modelis tiktu atcelts, aktīvi proponē arī pašreizējā veselības ministre Anda Čakša, taču, kā teic I. Viņķele, šīs lietas nebūtu saistāmas, īpaši tāpēc, ka finansiālais ieguvums no diviem groziem ir gana niecīgs. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, uzzinot par IT sistēmas, kam bija jāšķiro pacienti, «uzkāršanos», tvītoja: «Šis viss prieks, lai budžetā iekasētu 15 līdz 20 milj. eiro gadā, kas nav pat 2% no veselības aprūpes finansējuma. Un tas vēl, pirms sākam skaitīt ieviešanas/administrācijas izmaksas.» Potenciālā veselības ministre iestājas par vispārēju obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta visiem iedzīvotājiem. Par to, kāda tā varētu būt, paredzams, ka šogad vēl tiks diskutēts gana daudz.
Būvdarbi un iekārtu nomaiņa
Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji līdztekus cerībām uz tarifu pieaugumu sagaida, ka turpināsies stratēģiskais iepirkums, kas jomās, kurās nav definēts valsts monopols, ļaus konkursa kārtībā piedalīties visiem pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to juridiskās piederības formas. Visi aptaujātie pakalpojumu sniedzēji uzsver, ka viens no šā gada lielākajiem izaicinājumiem nenoliedzami būs personāla noturēšana un jaunu speciālistu piesaiste. Tādēļ visi, īpaši valsts un pašvaldību slimnīcas, strādā pie darba samaksas sistēmas sakārtošanas un vienkāršošanas.
Valmieras un Valkas pašvaldībām piederošās Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs par galveno šā gada uzdevumu min tieši speciālistu piesaisti. «Ar šo uzdevumu saistīta arī pirms diviem gadiem Vidzemes slimnīcā sāktā nepilnus septiņus miljonus eiro vērtā ERAF projekta realizēšana infrastruktūras uzlabošanā un tehnoloģiju iegādē. 2017. gada Ziemassvētkos tika pabeigta bērnu slimību nodaļas pārbūve. Būvdarbi turpinās topošās 2. terapijas nodaļas telpās, hronisko pacientu aprūpes nodaļā, rehabilitācijas nodaļā un slimnīcas ēkas 7. stāvā. Ja viss izdosies, kā plānots, tad šogad būsim spējuši pilnībā atjaunot visas mūsu stacionārās nodaļas. Lai pabeigtu šos projektus, mums diemžēl jārēķinās ar papildu līdzfinansējumu no slimnīcas puses, jo būvniecības pakalpojumu jomā ir vērojamas «pārkaršanas» problēmas un cenu kāpums.»
Ja runājam par valsts slimnīcām, tad tās uz šo gadu raugās cerīgi un tām ir samērā lieli plāni, kas saistīti gan ar būvniecību, gan iekārtu nomaiņu. Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, kurš vada iestādi, kurai ir nozarē lielākais apgrozījums un vienlaikus lielākie zaudējumi, teic: «Šis gads vairākās jomās būs noteikti labāks nekā iepriekšējais, piemēram, saistībā ar iekārtu nomaiņu un infrastruktūras atjaunošanu. Turpināsim darbu zaudējumu samazināšanas virzienā. Ceram, ka veiktie priekšdarbi tieši šogad dos plānotos rezultātus. Ļoti gaidām politiķu lēmumu par finansējuma palielināšanu virsstundu apmaksai un algu celšanai.»
Runājot par atalgojumu, I. Paeglītis teic, ka uzsvars ir jāliek uz pamatlikmes palielināšanu, samazinot dažādu piemaksu īpatsvaru ārstniecības personu atalgojumā, jo cilvēkiem ir jābūt skaidram, kāda ir garantētā naudas summa bez visām piemaksām, ko viņi saņems par darbu normālā darba laika ietvaros. Tāpat šogad slimnīca turpinās darbu pie novecojušo iekārtu nomaiņas, kas gan lielā mērā notiks par valsts budžeta, nevis pašas slimnīcas līdzekļiem. Par to jau savu neapmierinātību pauduši privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji. Šā gada otrajā ceturksnī arī sāksies stacionāra Gaiļezera terapijas bloka rekonstrukcija, kas saistīta ar visu nodaļu pārvietošanu. Projekta kopējā summa ir 14 miljoni eiro, ko līdzfinansē ERAF. Šogad arī tiks turpināta Patoloģijas centra rekonstrukcija.
Vērienīgi būvniecības darbi notiks arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Jānorāda, ka Eiropas Komisija ir saskaņojusi Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecību, kuras sākotnējās izmaksas ir pieaugušas par 30 miljoniem eiro, sasniedzot vairāk nekā 120 miljonus eiro. Līdztekus šā gada galvenie uzdevumi, saskaņā ar slimnīcas valdes priekšsēdētājas Ilzes Kreicbergas teikto, ir Transplantācijas centra attīstība, lai nodrošinātu atbilstošu orgānu transplantācijas procesu, kā arī sejas un žokļa ķirurģijas fizisku integrēšanu slimnīcas telpās Pilsoņu ielā no pašreizējā Stomatoloģijas institūta Dzirciema ielā. Taču tas nav viss. I. Kreicberga stāsta: «Slimnīca domā arī par paliatīvo pacientu aprūpes uzlabošanu. Slimnīcā katru dienu ārstējas vismaz 15–20 tādu pacientu, kuru ārstēšanas kurss slimnīcā ir beidzies, bet viņu veselības stāvoklis prasa nepārtrauktu medicīnisko ierīču līdzdalību dzīvības funkciju uzturēšanai, piemēram, mākslīgo plaušu ventilāciju. Attīstītās valstīs to nodrošina mājās vai tam pietuvinātos apstākļos, bet Latvijā gadījumos, kad pacientam nav ģimenes vai tā nevar/nevēlas iesaistīties, ārstēšana, kas pēc būtības nav ārstēšana, turpinās slimnīcā, jo arī sociālās aprūpes iestādes (ar retiem izņēmumiem) šādus pacientus nepieņem. Īpaši aktuāls jautājums ir Rīgas iedzīvotājiem, jo te nav daudzprofilu pilsētas slimnīcas vai sociālās iestādes šādiem pacientiem.»