Keramikas ražotājs MiniClayBricks bērnu rotaļlietu tirgū ienācis ar jauna veida produktu

Rotaļlietas

Bērni ir gaidu pilni. Viņiem apsolīts, ka šodien klasē būs ciemiņš. Ienāk jauna, smalka auguma meitene un izdala maisiņus ar pelēkiem māla ķieģelīšiem, koka ripiņas, niedres, akmentiņus un maisiņus ar šķidru masu. Uz pamatnēm lēnām top lielākas un mazākas būves. Darbs prasa pacietību un pirkstu veiklību. «Man patika, jo pirmo reizi strādāju ar ķieģeļiem, bet bruka viss ārā,» pēc nodarbības vērtē pirmklasniece Katrīna. Ceturtās klases skolnieks Kristaps piebilst: «Man liekas, tie ķieģeļi ir tik maziņi, ka vispār grūti viņus paņemt rokās.» Taču tāda ir arī viena no SIA MiniClayBricks īpašnieces Aivas Kalnas gatavotā produkta funkcijām – roku sīkās motorikas attīstība. Pirkstu kustības koordinācija ir cieši saistīta ar cilvēka domāšanas un runas attīstību. Trenējot roku veiklību, vienlaikus attīstām to smadzeņu daļu, kas atbild par runu un rakstītprasmi. Tāpēc mazie māla ķieģelīši ir palīgs un laika kavēklis ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta, ja sekas ir daļēja ķermeņa paralīze. To A. Kalna zina, jo pirms sava uzņēmuma izveides strādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā par mediķi.

Lai visi var būvēt

Doma par to, ka vajadzētu veidot savu uzņēmumu un būt pašai sev par priekšnieci A. Kalnai bija jau sen. Tomēr doma līdz galam nobrieda pagājušā gada sākumā. Ideja sākt ražot ķieģelīšus mājiņu būvēšanai radās pavisam vienkārši. «Izrakām laukos aku, un palika liela kaudze ar mālu. Stāvēja ceļmalā un neizskatījās labi. Sākām domāt, ko ar to darīt. Tad man iešāvās prātā doma – ja ir lieli ķieģeļi, kāpēc nevar būt mazi? Lai visi var kaut ko būvēt,» viņa stāsta. Pārlūkojot interneta resursus, secinājusi, ka līdzīga veida produkti piedāvājumā ir, taču no dedzinātas keramikas vai porcelāna. MiniClayBricks ķieģelīši ir no žāvēta māla. Iepazīstot senču ķieģeļu būvēšanas gudrības, sākumā mālam pievienots olas baltums. Taču tad materiāls iznāk ļoti ciets. Tāds neatbilda A. Kalnas idejai. Lai veiksmīgāk notiktu būvniecības process, nepieciešama iespēja ķieģelīšus pārlauzt uz pusēm. Lai iegūtu vienāda izmēra un vajadzīgās konsistences ķieģelīšus, tiek izmantota speciāla iekārta, sīkāk gan neko uzņēmēja nav gatava atklāt. Produktu prototipus izmēģinājusi gan pati, gan piedāvājusi saviem bērniem. 12 gadus vecais dēls pēc rakstura nav radošs, viņam interese nav bijusi liela. Taču četrus gadus vecajai meitai paticis un patīk aizvien. «Kas gan var būt vēl labāks, kā ar vecāku atļauju ķēpāties!» pasmaida mamma. Arī pati aizrāvusies tā, ka pat par ēdienreizēm pavisam aizmirsusi.

Pietrūkst atbalsta

Kad A. Kalna secinājusi, ka mazo māla ķieģelīšu ražošana varētu būt īstā iespēja darīt ko pašai savu, devusies uz Uzņēmumu reģistru Liepājā, tomēr vīlusies. «Mani aizdzina prom – lai visu pati meklēju internetā, aizpildu veidlapas un tad nāku. Taču man ar papīru lietām nekad iepriekš nebija bijusi nekāda saskare, gribēju, lai kāds palīdz,» viņa atzīst. Sākumā arī mēģinājusi tikt galā saviem spēkiem, taču secinājusi, ka izburties cauri birokrātiskajai valodai un terminiem ir pārāk sarežģīti. Meklējusi palīdzību pie speciālistiem, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Viņi ieteikuši par darbības formu izvēlēties SIA, kam piemērojams mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss. A. Kalna vēlētos lielāku valsts atbalstu jaunajiem uzņēmējiem. «Tagad ir sajūta, ka gremdē, cik var, un tad – kurš izķepurosies, tas strādās,» norāda A. Kalna. Kā vienu no piemēriem viņa min to, ka par uzņēmumam piederošo mašīnu katru mēnesi jāmaksā 46 eiro liels nodoklis. Tieši baidoties no birokrātijas sloga, A. Kalna pagaidām nav izmantojusi ne Kurzemes Biznesa inkubatora pakalpojumus, ne rakstījusi projektus, lai gūtu ES atbalstu. Arī grāmatvedības jautājumos A. Kalna sadarbojas ar speciālistiem. Samaksāt par pakalpojumu ir vieglāk, nekā cīnīties pašai. Tā vietā viņa izvēlas darīt to, ko māk un kas patīk, – vākt izejmateriālus brīvā dabā un nodarboties ar tirdzniecību.

Izmantojams atkārtoti

MiniClayBricks komplektā ir aptuveni kilograms māla ķieģelīšu, šķidrais māls, ko izmanto par saistvielu, apaļa koka pamatne, niedres jumtam un logu, durvju pārsedzēm, krāsainās smiltis, akmentiņi, žāvētas zirgskābeņu sēklas puķudobēm. «Mēģinām parādīt, ka nav vienmēr jāskrien uz veikalu, ka mums apkārt ir daudz kas, ko izmantot rotaļājoties,» uzņēmuma filozofiju atklāj A. Kalna.

Darbošanās ar mazajiem māla ķieģelīšiem palīdz ne vien attīstīt pirkstu sīko motoriku, bet ir arī nomierinošs process. Aizrauj tā, ka divas stundas aizskrien nemanot. «Man pat ir teikts, ka tie ir kā laika zagļi,» priecājas A. Kalna. «Vasarā bijām nometnē Upe bērniem ar īpašām vajadzībām. Skolotāji bija pārsteigti, jo šos bērnus ir ļoti grūti ar kaut ko vienu nodarbināt ilgāk par piecām minūtēm, bet te viņi darbojās ilgi un pacietīgi.» Rotaļlieta arī attīsta fantāziju – līdzi nenāk nekādas pamācības, ko un kā būvēt. «Svarīgākais ir pats būvēšanas process, nevis gala rezultāts. Bērniem ne vienmēr sanāks pils vai māja,» uzsver A. Kalna. Ķieģelīšus var izmantot atkārtoti – ēku izjauc, notīra saistvielu un būvē no jauna. Šķidrais māls siltumā sacietē ātri.

Vairāk novērtē ārzemnieki

Pirmo reizi produktu piedāvājusi tirdziņā nelielā Liepājas puses pagastā – Virgā. Braucot bijis liels satraukums – šķitis, ja nu cilvēki nesapratīs ideju, negribēs pirkt?! Tomēr veicies diezgan labi. Pasākumā piedalījušies aptuveni trīsdesmit cilvēku, un puse iegādājušies MiniClayBricks komplektus. Tas bijis patīkams pārsteigums.

Tagad savu produkciju uzņēmēja pārdod gadatirgos, tirdzniecības vietnē Etsy, Latvijas ražojumu veikalā Micars Rīgā, kā arī ar paziņu starpniecību Vācijā un Norvēģijā. «Tā vien šķiet, ka Latvijā cilvēkiem vairāk patīk atbalstīt Ķīnas ražotājus – ka tikai vairāk plastmasas mājās. Vecākiem bieži vien liekas – ak, Dievs, no šī visa mājās būs liela nekārtība! Laikam jau aizmirsuši, ko pašiem patika darīt, kad bija bērni. Kas var būt vēl labāks par legālu ķēpāšanos!» smaida jaunā uzņēmēja. Ārzemēs cilvēki šai idejai ir atsaucīgāki, vairāk novērtē dabīgas lietas. «Daudzās valstīs jau pāriet uz ekoloģiskām mantām arī bērniem. Tas pats Lego ar 3D printeri drukā klucīšus no aļģēm,» norāda A. Kalna. «Kādā tirdziņā pienāca zviedru pensionāru pāris. Ieraugot manu produktu, viņi izsaucās, ka mazdēls jau sen gribējis uzbūvēt Robina Huda pili, un tagad viņi redz, ka patiešām viņš to varēs uztaisīt un ir, no kā. Bija ļoti priecīgi.» Šī iemesla dēļ vasarā ieplānots brauciens pa dažādām Eiropas valstīm.

Mārketingā MiniClayBricks pagaidām neiegulda daudz resursu. Vairākums civēku par produktu uzzina no uzņēmuma Facebook konta un viesošanās reizēm skolā.

Arī savas darbnīcas A. Kalnai vēl nav, viss top mājās. Taču līdz februārim paredzēts iekārtot savu darba vietu Liepājā, Brīvības ielā. Tur iecerēts organizēt nodarbības bērniem – cik bieži un kādā laikā, tas būs atkarīgs no pieprasījuma.