Kaut arī situācija nozarē joprojām ir ļoti sarežģīta, lielās ostas cer saglabāt pērn sasniegto kravu apgrozījumu

Ostas

Par 6,5% līdz 64,2 milj. t pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājušies Latvijas trīs lielākajās ostās apkalpoto kravu apjomi. Šogad šāda izaugsme gan vairs netiek plānota, liecina ostu pārstāvju teiktais Dienas Biznesam. Vislielāko kāpumu pērn piedzīvojusi mazākā no lielajām Kurzemes ostām, proti, Liepāja, kur +14,4% līdz 7,5 milj. t, sasniedzot vēsturisko rekordu. Otrajā vietā galvaspilsētas osta, kravu apjomiem Rīgā augot par 8,2% līdz 36,4 milj. t. Kaut arī niecīga, bet tomēr izaugsme arī Ventspilī, kur +1% līdz 20,3%.

Uz otru krastu

Necērēti labos rezultātus pamatā nodrošināja pieaugums ogļu segmentā gada otrajā pusē un it īpaši tā nogalē, kopumā dodot +20,8% līdz 14,2 milj. t, norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Edgars Sūna. Tāpat vērojams stabils kāpums konteineru segmentā, kur +6,6% līdz 4,9 milj. t, bet TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents) izteiksmē +5,2% līdz 469,3 tūkst. TEU vienību. Statistikas dati arī liecina, ka milzīgs kāpums bijis kokmateriālu segmentā, kur +68,4% līdz 2,7 milj. t, bet liels kritums naftas produktu segmentā, kur -27,6% līdz 4,1 milj. t. Tāpat nepatīkams samazinājums minerālmēslu kravām, kur -14,2% līdz 2,1 milj. t. Vaicāts par šī gada prognozēm, E. Sūna atzīmē, ka kravu apjomi 2019. gadā tiek lēsti 2018. gada līmenī, proti, virs 35 milj. t. Pēc viņa teiktā, Rīgas brīvostas pārvalde šogad neplāno nekādas izmaiņas ostu maksās, taču saistībā ar to strādā pie jauna dokumenta, kas varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Sakarā ar vagonu izkraušanas sistēmu maiņu Ustjlugā ogles tika nosūtītas Baltijas valstu, tostarp Latvijas, ostu virzienā, izaugsmes iemeslu atgādina Rīgas brīvostā strādājošā ogļu termināļa Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Pēc viņa teiktā, arī turpmāk mūsu ostas tiks saglabātas kā rezerves variants, ja Krievija īstenos plānu par 50% palielināt ogļu ieguvi. Līdz ar to ir skaidrs, ka zināmi ogļu kravu apjomi Latvijas virzienā plūdīs, jo kaimiņvalsts stividoru jaudas netiks šim apjoma kāpumam līdzi. Taču tikpat skaidrs ir tas, ka Rīgas termināļi pārslogoti netiks. «Šogad ceram saglabāt pērnā gada apjomu,» par uzņēmuma plāniem saka V. Makarovs. Pēc viņa teiktā, ja tika iegūtas nepieciešamās atļaujas no muitas, tad jau nākamnedēļ kompānija varētu sākt testēt vilcienu nosūtīšanu un izkraušanu jaunajā Krievu salas terminālī Daugavas kreisajā krastā.

Pārsist pērnā gada rekordu 2019. gadā, ņemot vērā tirgus konjunktūru, īsti neplāno arī Liepājā. Pagājušā gada lielos plusus galvenokārt nodrošināja labības un tās produktu segments, kur +20,9% līdz trīs milj. t, kā arī antracīts, kur +22,6% līdz 1,5 milj. t.

Sapņos nedzīvo

Tā kā situācija Krievijas ogļu eksporta tirgū bija pietiekami laba, tad arī Kurzemes lielākajā ostā vērojams pieaugums, 1% kopējā kravu apjoma kāpumu skaidro Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Rezultātā pērn ostā beramkravu segmentā +5% līdz 7,2 milj. t. Kaut arī lēni, bet pretēja tendnece tikmēr turpinās naftas produktu segmentā, kur -2% līdz 10,5 milj. t. «Gribējās, lai būtu labāk, bet varēja būt arī sliktāk,» pērngada rezultātus komentē brīvostas pārvaldnieks. Pēc viņa teiktā, balstoties komersantu prognozēs, brīvostas pārvalde šogad kravu apjomu pieaugumu neplāno. Vaicāts par kravu apjomus ietekmējošiem faktoriem, I. Sarmulis atzīmē, ka ostu nodevas ir vien zīme aiz komata kopējās izmaksās un izšķiroši ir dzelzceļa un stividoru tarifi. Attiecībā uz iespējām piesaistīt jaunas baltkrievu kravas viņš uzsver, ka mūsu austrumu kaimiņi ir ļoti precīzi, proti, ja ir lētāk (nekā citās ostās), tad viņi ved.

Tranzīta nozarei 2018. gads bijis salīdzinoši stabils, norāda biedrības Baltijas asociācija ‒Tranzīts un loģistika (BATL) valdes loceklis Ivars Landmanis. Tas iezīmēsies kā gads, kurā iepriekšējos gados straujā kravu apgrozījuma lejupslīde samazinājās un nozīmīgākajā ostu kravu pārvadājumu segmentā (ogles) piedzīvoja pat nelielu izaugsmi. Savukārt naftas produktu segments turpināja sarukt, sasniedzot pēdējos desmit gados vienu no zemākajiem rādītājiem. Kaut arī valsts līmenī tiek izvirzīts mērķis kompensēt naftas produktu kritumu ar ģenerālkravām, šobrīd to pieaugums ap 15%‒ 20% gadā to nespēj izdarīt, uzsver komersantu pārstāvis, piebilstot, ka ogles un naftas produkti nodrošina ap 70% dzelzceļa kravu.

Kaut arī situācija nozarē joprojām ir ļoti sarežģīta, stabilizēšanās sniedz pozitīvāku skatījumu par nozares attīstību gada garumā, un tirgus dalībnieki turpina intensīvi strādāt pie jaunu sadarbības partneru, kā arī jaunu kravu veidu piesaistes. To apliecina atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudu, koksnes, konteineru segmentā. Savukārt asociācijas uzņēmums Noord Natie Ventspils Termināls attīsta jaunu produktu nišu - kruīza kuģu piesaisti Ventspils ostai, veicinot tūrismu Ventspils pilsētā un atpazīstamību plašāk. Rezultātā pērn Ventspils kā pieturvieta iekļauta vairāku kruīzu kuģu maršrutā.

Pērnais gads ostu uzņēmumiem nozīmējis arī jaunus izmaksu optimizācijas izaicinājumus, jo iesācies ar divu nozīmīgu izmaksu komponenšu pieaugumu ‒ audzis akcīzes nodoklis degvielai un infrastruktūras maksa dzelzceļa pārvadājumiem. Sadārdzinājums novērojams arī citās jomās, kas skar konkrēti Ventspils uzņēmumus, piemēram, brīvostas zemes nomas maksas un atsevišķu dzelzceļa pakalpojumu jomā.

Runājot par 2019. gada prognozēm, I. Landmanis piesardzīgi vērtē nozares attīstības gaitu, ņemot vērā neziņu par jaunās valdības sastāvu un līdz ar to tās politikas kursu, kā arī ģeopolitisko notikumu attīstību, kas var ietekmēt Latvijas tranzītu. BATL ieskatā, šobrīd par nozari atbildīgās ministrijas prioritātei vajadzētu būt tranzīta koridora izmaksu samazinājumam, kā rezultātā Latvijai būs vieglāk konkurēt ar kamiņvalstīm jaunu kravu, it īpaši jaunu kravu veidu piesaistē. Tas ir svarīgi gadījumā, ja Latvijas vēlas uzrunāt Ķīnas tirgu. Nozares konkurētspējas veicināšanai stratēģisku jautājumu lemšanu šobrīd kavē ieilgušās sarunas par valdības veidošanu.