Rīgas Meža ielas Street Burgers vadītājs Kristaps Fridrihsons atvēris savu ēdināšanas vietu dzimtajā pilsētā Liepājā

Ēdināšanas bizness

Esmu Liepājas patriots, uzsver K. Fridrihsons. Tur uzaudzis, bet pirms aptuveni 15 gadiem nolēmis meklēt plašākus ūdeņus. Liepājā jaunam puikam tolaik bija par šauru, lēnu, garlaicīgu. Taču viņš nekad nedomāja, ka aizbraucis uz neatgriešanos. «Latvija un Liepāja ir iespēju vieta. Citi saka – te nekā nav. Es pilnīgi tam nepiekrītu. Katram varu oponēt. Tas, ka neiet pie kāda, – varbūt jāpadomā, ko dara nepareizi.» Pirmo darba pieredzi guvis labos bāros Lielbritānijai piederošajā Džērsijas salā, K. Fridrihsons atgriezās Latvijā un sāka strādāt Rīgā. Vadīja dažādas jaunas ēšanas vietas, apmācīja viesmīļus, bārmeņus, līdz kopā ar Aleksandru Vēveru sāka strādāt pie burgernīcas izveides. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tā nebūs parasta ātrās ēdināšanas iestāde, bet vieta ar savu filozofiju. «Būt godīgiem pret klientiem un sniegt labāko no tā, kas ir atrodams tepat, Latvijā. Liellopa gaļa, jērs tepat no Latvijas laukiem – tas ir mūsu lepnums,» uzņēmuma mājaslapā lasāms tā moto. To pašu ideju tālāk nes arī K. Fridrihsona dibinātais Street Burgers Latvia franšīzes uzņēmums. Jautāts, kādēļ izvēlējies šādu uzņēmējdarbības formu, nevis izveidojis kaut ko pilnīgi no jauna, K. Fridrihsons saka: «Visam savs laiks. Šobrīd esmu ļoti dziļi iekšā Street Burgers. Ne tikai ar darbiem un atbildību, bet arī ar sirdi un dvēseli. Pagaidām neredzu citu ceļu.» Saprotot, ka ir pienācis laiks atgriezties Liepājā, viņam bija skaidrs – nekļūs par darba meklētāju.

Visu var izrunāt

Kad pirms diviem gadiem radās doma par Street Burgeru Liepājā, tika noskatītas bijušās galerijas ten telpas pašā pilsētas centrā. Tomēr dzīve piespēlēja citu iespēju – burgernīcu atvērt blakus ledushallei, vietā, kur iepriekš darbojās kafejnīca Ripa. «Un droši vien labi, ka tā,» pasmaida K. Fridrihsons. Ēstuves mērķauditorija ir ģimenes, kuras pārvietojas ar automašīnu. Te ir ērti piebraukt, blakus bezmaksas stāvvieta. Reizēm tieši tādi nelieli šķēršļi kā maksas autostāvvieta, nepieciešamība šķērsot ielu rada barjeru, lai apmeklētu kādu vietu.

Telpu remonts ilga kopš pagājušā gada vasaras, un burgernīcas atklāšanas datums vairākkārt tika pārcelts. Uzņēmuma īpašnieks uzsver, ka tas nebija saistīts ar birokrātiskām grūtībām. Vienkārši vajadzēja apjomīgus remontdarbus.

«Būšu nepopulārs, bet ar visām instancēm man ir bijusi brīnišķīga sadarbība. Esmu sastapies ar pretimnākošiem cilvēkiem gan Pārtikas un veterinārajā dienestā, gan Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts darba inspekcijā, Liepājas būvvaldē. Vienmēr viss ir izskaidrots, operatīvi izdarīts. Esmu stāvējis blakus daudzu ēdināšanas vietu izveidei vairāk nekā desmit gadu, bet šī ir mana pirmā uzņēmējdarbība ar savu atbildību, parakstiem, darbu. Birokrātija ir liela, bet tas nav nekas neizpildāms. Un, ja vēl iedziļinās, saproti, ka tas viss tiešām ir vajadzīgs.» Viņš atzīst, ka, protams, ir lietas, par kurām rodas nesaskaņas, tomēr, visu cilvēcīgi izrunājot, var nonākt pie kompromisa.

Labu kandidātu netrūkst

Atšķirībā no daudziem citiem uzņēmējiem K. Fridrihsons nesūkstās arī par darbaspēka trūkumu. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka aiz bāra letes strādās viņa sieva, bet virtuvē – jaunākais brālis. Tas deva drošības sajūtu. Pirms Ziemassvētkiem Facebook publicēja sludinājumu par pavāra un viesmīļa vakanci. Atsaucība bija necerēti liela. Turklāt prieks bijis par to, ka pieteikušies tiešām labi sava amata speciālisti. «Rīgā divu nedēļu laikā iesūta vienu, divus CV. Labākajā gadījumā kāds no kandidātiem atnāk uz interviju, bet uz pirmo darbadienu, visticamāk, neatnāks neviens,» viņš stāsta. Varbūt tā nav nemaz tik laba tendence, jo apliecina faktu, ka vēju pilsētā ir augstāks bezdarba līmenis? «Taču cilvēki nāk un tērē. Kur tad ir tas bezdarbs? Neviens nav teicis, ka liekas – pie mums ir dārgi,» apgalvo K. Fridrihsons.

Street Burgers jau kopš pirmajām darbības dienām Liepājā iemantojis popularitāti. Dienas vidū atrast brīvu galdiņu nav viegli. Sākumā paredzēt dienai nepieciešamo izejvielu daudzumu ir sarežģīti. Uzņēmuma īpašnieks uzsver, ka burgernīcā tiek pasniegts svaigs, dabisks, kvalitatīvs ēdiens – tikko piegādāta gaļa, dārzeņi, no rīta cepta maizīte. «Nav iespējas izņemt saldētus plācenīšus, atkausēt un pasniegt,» viņš teic. Augstas kvalitātes šķirnes liellopu gaļa ir no Cēsīm, dārzeņu piegādi nodrošina Augļu serviss, bet maizi cep vietējais uzņēmums Romas beķereja. Sākotnēji bijusi doma to darīt pašiem, tomēr secināts, ka tam nepieciešama atsevišķa industrija – profesionālas iekārtas un cepēji.

Svarīga cilvēciska attieksme

Tas, ka pilnīgi jauns ēdināšanas uzņēmums veiksmīgi sācis savu darbību, turklāt atrodoties ārpus pilsētas centra un nepiedāvājot ieturēties par dempinga cenām, Liepājā ir vērā ņemams panākums. Viens no iemesliem ir piedāvājums, atrastā brīvā niša, otrs – apkalpošanas kvalitāte. Pēc vairāk nekā desmit nozarē pavadītiem darba gadiem K. Fridrihsons izveidojis tādu kā savu kodeksu. Galvenais ir cilvēcīga attieksme, taču viņš nav pilnīgs saukļa «klientam vienmēr taisnība» atbalstītājs. Visam tomēr ir zināmas robežas, un kāpt sev uz galvas nav jāļauj, klanīties nevienam nevajag. «Uzskatu, ka viesis, nākot uz ēdināšanas vietu, sagaida, ka par viņu parūpēsies – atnesīs garšīgāko ēdienu, dzērienu uztaisīs pareizi, pasmaidīs tā, kā vajag –, nevis ka pazemīgs cilvēks izpildīs visas vēlēšanās,» viņš skaidro. Ja viesim kaut kas negaršo, nav problēmu sarūpēt bonusiņu vai kādu citu ēdienu. Svarīgāk par peļņu ir tas, lai cilvēks aiziet apmierināts, kaut ko ieguvis.

«Šobrīd ir tas laikmets – un ceru, ka tas nepāries –, kad cilvēki saprot: viņi ir tas, ko ēd.»

Jau plāno paplašināties

Burgernīca atrodas blakus ledushallei, kur aug jaunā hokejistu paaudze, turpat netālu ir treniņu telpas sporta vingrotājām. Treneri bērniem regulāri atgādina – nedrīkst ēst neveselīgi. K. Fridrihsons ir pārliecināts, ka viņu burgerus var ēst arī sportisti. Rīgā pat izveidojusies laba sadarbība ar sporta zāļu ķēdi MyFitness. «Izjaucot burgeru pa sastāvdaļām, uz šķīvja būtu augstas kvalitātes liellopa gaļas kotlete, no rīta cepta svaiga brūnā maize, svaigi marinēts gurķītis, sīpols, salāti,» viņš uzskaita. «Jā, ne visi ēd ar maizi. Jā, var izņemt ārā majonēzi.» Tā kā katrs burgers tiek sagatavots pēc pasūtījuma veikšanas, klientiem jārēķinās vismaz ar 15 līdz 20 minūšu gaidīšanas laiku, taču tas arī nodrošina iespēju no kādas sastāvdaļas atteikties vai kādu pievienot. «Ēdienkarte ir tikai tas, ko piedāvājam, vienmēr jau var paprasīt kaut ko citu,» uzsver K. Fridrihsons. Kases aparātā ir cena katrai sastāvdaļai atsevišķi. Tomēr speciāli gatavots ēdiens izmaksās dārgāk, jo prasa papildu uzmanību un darbu pavāram.

Pašlaik zālē ir 57 apmeklētāju vietas, taču tuvākajā laikā plānots sākt darbu pie vasaras terases projekta, lai, iestājoties siltam laikam, tur jau varētu uzņemt pirmos viesus. Iecerēts palielināt arī darbinieku skaitu, jo paredzams, ka vasarā apmeklētāju būs krietni vairāk. «Janvāris, februāris tomēr ir tukšie mēneši, kad cilvēki ir ne tikai patērējušies un sevi izsmēluši, bet arī vairāk strādā, mazāk iet ārā no mājas. Īstais darbs mums sāksies maijā, iestājoties pirmajām siltajām dienām.»