Kravu apjomi pietuvojas diviem miljoniem tonnu; šogad apstāties nedomā

Kravu pārvadājumi

Ar 19,1% pieaugumu līdz 1,88 milj. t Latvijas mazās ostas, ieskaitot Roju un Pāvilostu, sasniegušas jaunu kopējā kravu apgrozījuma virsotni. Lielāki vai mazāki plusi vērojami visās trijās lielākajās reģionālajās Kurzemes un Vidzemes ostās. Mērsragā 2018. gadā izaugsme ir par 4,7% līdz 456,8 tūkst. t, Salacgrīvā kāpums ir teju par trešdaļu, proti, +31,6% līdz 351 tūkst. t, un Skultē – vairāk nekā par piektdaļu, proti, +21,8% līdz 998,5 tūkst. t, pavisam nedaudz pietrūkstot līdz viena miljona atzīmei. Savukārt mazākajās reģionālajās ostās atšķirīgi rezultāti – Pāvilostā -14,3% līdz trīs tūkst. t, bet Rojā +34,7% līdz 70,2 tūkst. t, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Reģionālās ostas pērn uzstādījušas arī citu rekordu. To īpatsvars kopējā Latvijas ostu apgrozījumā pieaudzis par 0,29 procentpunktiem līdz 2,84%. Salīdzinājumā ar 1993. gadu, par ko ir pieejami pirmie Centrālās statistikas pārvaldes dati pēc valsts neatkarības atjaunošanas, mazo ostu īpatsvars kopējā nozares katlā ir pieaudzis deviņas reizes.

Konkurence dara savu

Vispieticīgāko kāpumu lielāko reģionālo ostu vidū pērn piedzīvojušās ostas – Mērsraga – pārvaldnieks Jānis Budreika par rezultātu gan ir gandarīts. Uz citu ostu fona salīdzinoši nelielo izaugsmi viņš skaidro ar lielo konkurenci, kas valda šajā jomā, proti, nākas rēķināties ar Liepāju, Ventspili, kā arī Roju un pat Rīgu. Plusus nodrošinājis kurināmās šķeldas un papīrmalkas eksports, kā arī zāģbaļķu un tehniskās sāls imports. Vaicāts par pērn ostā paveikto, pārvaldnieks atzīmē ikgadējos flotes remonta un kuģu kanāla padziļināšanas darbus. Diemžēl ģeopolitiskās situācijas dēļ diviem reģiona cietušajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem savu darbu atjaunot nav izdevies, kas savukārt nozīmē 400 zaudētas darbavietas. Savu iespēju robežās sadarbībā ar LIAA un LTRK osta centusies ieinteresēt par sevi potenciālos klientus un investorus gan Lietuvā, gan Igaunijā.

Pēc J. Budreikas teiktā, pretstatā Vid-zemes ostām, pārrobežu projektā jahtu ostas jomā Mērsragā iesaistīta nevis pārvalde, bet komersants. Līdztekus šim projektam šogad iecerēts arī Lauku atbalsta dienesta līdzfinansēts projekts, proti, ceļa asfaltēšana pie zivju angāra. Tāpat osta startē vides projektā. Savukārt kāds no komersantiem pavasarī pieņems lēmumu, vai būvēt 2000 m2 angāru beramkravām. Pēc viņa teiktā, ostas uzņēmēju prognozes liecina – šogad kravu kāpums varētu būt 5% robežās. Kaut arī Latvijas valsts meži savus apjomus samazinājuši, terminālim kopējos kravu apjomus noturēt izdevies, norāda Mērsraga ostā strādājošā stividora FineksMT valdes priekšsēdētāja Inese Šauberga. Tas bijis iespējams, pateicoties apaļkoka nesortimentam, proti, ierastā trīs m izmēra vietā pārkraujot 2,5 m bērzu un alkšņa produkciju. Tāpat trīs reizes pieauguši celulozes šķeldas apjomi. Apjomu noturēt palīdzējušas arī importa baļķu kravas no Norvēģijas, Somijas un Igaunijas Vika Wood vajadzībām. Viņa paredz, ka šo divu kravu segmentu apjomi saglabāsies arī šogad. Savukārt celtniecības un būvniecības izejmateriālu jomā strādājošais A.C.B. iecerējis sākt smilšu eksportu. FineksMT turpinās investēt ceļu uzlabošanā, pērn sāktos darbus – dzelzsbetona plātņu uzklāšanu ‒ plānojot pabeigt šogad.

Investē infrastruktūrā

Sadarbībā ar zvejniekiem un Lauku atbalsta dienestu Skultē uzbūvēta liela ēka saldētās zvejas produkcijas uzglabāšanai ar šķirotājiem un aukstuma kamerām, par pērn ekspluatācijā nodoto būvi, projektam izmaksājot aptuveni divus milj. eiro, saka ostas pārvaldnieks Igors Akulovs. Tāpat sākts nākamais projekts, ko paredzēts pabeigt vasarā. Proti, runa ir par zvejas kuģu piestātni 233 m garumā, un arī šis projekts tiek īstenots sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, projektam izmaksājot ap 2,7 milj. eiro. Abi projekti, pēc viņa teiktā, uzlabos zvejniekiem biznesa iespējas, jo būs iespējams zivis uzglabāt, ja konkrētajā brīdī nebūs pircēju, un radīs jaunas darba vietas. Savukārt Igaunijas‒Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros paredzēts nostiprināt krastmalu jahtu piestātņu vajadzībām. Šo projektu iecerēts īstenot šī gada laikā. Vaicāts par privāto investoru ieceri izveidot Skultē sašķidrinātās dabasgāzes termināli, viņš norāda, ka komersanti šo projektu lēnām virza, taču nekādu jaunumu tajā nav. Jebkurā gadījumā iecerētais investīciju apjoms ir tik liels, ka osta to var vienīgi atbalstīt, piepalīdzēt.

Darba netrūkst

«Pilnveidojam teritoriju,» par pērnā gada atskaites punktiem terminālī saka EMU Skulte īpašnieks Aivars Strauss. Proti, pabeigta pirms trim gadiem sāktā laukuma betonēšana, kopumā šajā projektā, ieskaitot attīrīšanu, ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tāpat pastāvīgi – varbūt pat par strauju – tiekot atjaunota ostas tehnika, pēdējos pāris gados tanī ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro. Pērn tirgus un cenas bijušas labas, līdz ar ko kopumā stividors pārkrāvis 525 m3 produkcijas, taču šogad šādus (pārāk lielus) apjomus vairs negriboties. Vaicāts, vai lielā darba apjoma dēļ nācies pieņemt jaunus darbiniekus, viņš atzīmē, ka iztikuši ar iekšējām rezervēm, jo teorētiski gan vēl kādu cilvēku vajadzējis, taču tad atkal būtu jāatlaiž, kad kravu apjomi saruktu.

Var teikt, ka pērnais gads bijis veiksmīgs gan kravu apjoma – 580 tūkst. t – , gan finanšu izteiksmē, savukārt norāda Skultes kokostas vadītājs Mārtiņš Ķeviņš. Pabeigts graudu kaltes projekts, līdz ar ko reģionā ir pilnībā funkcionāls graudu pieņemšanas punkts. Pārkrauto graudu apjomi pērn gan bijuši mazāki nekā iepriekšējos gados, taču tas vairāk atkarīgs no ražas lieluma. Kopumā labos rezultātus viņš skaidro ar koku tirgus atdzīvošanos, līdz ar ko bijis jūtams izrāviens. Arī šogad situācija izskatās pozitīva, un nav nekādu indikāciju, ka kaut kas varētu nosprūst, jo apaļkoku tirgū pieprasījums ir labs, tāpat paredzami labi kūdras eksporta, kā arī citu kravu apjomi.

«Pagaidām izskatās, ka kopumā šim gadam vajadzētu būt vēl labākam nekā iepriekšējam,» lēš M. Ķeviņš. Pēc viņa teiktā, iecerēts ir arī uzbūvēt vēl vienu noliktavu granulām. Savukārt ar kurināmo šķeldu kompānija nestrādā gandrīz nemaz, jo aprite šajā kravu segmentā ir ļoti lēna, bet par šķeldas uzglabāšanu maksāt neviens nevēlas. Runājot par investīcijām, viņš atzīmē, ka katru gadu tiek ieguldīts vairāk nekā pusmiljons eiro ostas infrastruktūrā un tehnikā, pērn nopirkta mobilā kraušanas lenta, bet šogad plānos iegādāties koku izkraušanas tehniku. Viņš arī pauž izbrīnu par pakalpojumu cenām atsevišķos Rīgas termināļos, jo Skultes kokosta tādas atļauties nevarot. Kā iemeslu tam viņš min faktu, ka šajos galvaspilsētas termināļos – pretstatā Skultei – netiekot investēts vecajā padomju infrastruktūrā, līdz «krāni sakritīs upē».

Bez krasa kāpuma

«Tās pašas vecās,» uz jautājumu par pērn apkalpotajām kravu grupām saka Salacgrīvas Nord termināls vadītājs Andris Bērziņš, skaidrojot, ka apgrozījuma pieaugumu 2018. gadā nodrošinājis kāpums koksnes un kūdras segmentos. Šogad gan krass kravu apjomu pieaugums nav gaidāms. Vaicāts par pērn padarīto un šogad iecerēto, viņš norāda, ka uzņēmums turpina iegādāties jaunu ostas tehniku, savest kārtībā laukumu, nojaukt vecās ēkas. Tiek meklētas arī jaunas kravas, taču «tirgus situācija ir tāda, kā ir, un arī ražošana Latvijā ir tāda, kā ir».

«Nebija slikti,» par pagājušā finansiāli stabilā gada, kas iezīmējies ar augstām apaļkoku cenām, rezultātiem saka Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais. Kaut arī šis gads sācies līdzīgi, pagaidām apjomus prognozēt vēl grūti. Runājot par pērn paveikto, viņš atzīmē 156 m garās zvejas piestātnes pārbūves darbu pabeigšanu, kas īstenota sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu. Turpinājies papīru kārtošanas darbs Igaunijas‒Latvijas pārrobežu sadarbības programmā, kur šogad martā paredzēts sākt jahtotāju servisa ēkas būvniecību.