Ostas pārvaldība Komersanti ieinteresēti ostu zemju iegādē; ostu pārvaldnieki lielākoties ir skeptiski

Līdz ar topošās valdības iespējamo vēlmi pievērsties līdz šim tā arī neīstenotajai ostu pārvaldības reformai, Dienas Bizness aptaujāja lielāko reģionālo ostu komersantus un pārvaldniekus, kā viņi vērtē iespējamu ostu privatizāciju. Uzrunātie biznesa pārstāvji tajā bija ieinteresēti, bet divi no trim pārvaldniekiem – noraidoši.

Abām rokām par

«Protams, ka īpašniekus interesētu privatizēt,» jo sava zeme tomēr ir sava zeme, atzīst Salacgrīvas Nord termināls vadītājs Andris Bērziņš. «Ja godīgi, tad 10 cilvēki valdē izklausās padaudz,» norāda Skultes kokostas vadītājs Mārtiņš Ķeviņš, vaicāts, vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas reģionālo ostu pārvaldībā. Runājot par ostas zemju privatizācijas ideju, viņš saka: «Ja tāda iespēja būtu, kompānija to noteikti izmantotu.»

«Ja tāda iespēja pastāvētu, mēs būtu gatavi zemi iegādāties,» norāda Mērsraga ostā strādājošā stividora FineksMT valdes priekšsēdētāja Inese Šauberga. Pēc viņas teiktā, tas atvieglotu ostas komersantu darbu, jo patlaban, ja uzņēmēji grib ko darīt, jautājums jāizskata ostas valdei, bet tas paildzina visu procesu. Protams, jāskatās, vai/kā tas ietekmētu zemes nodokļa maksājumus.

Ja nu gadījumā topošā valdība pieķersies ostu pārvaldības jautājumam, varbūt ir vērts pievērsties arī mazajām ostām, norāda Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais, piebilstot, ka par šo jautājumu vēl nav runājis ar pašvaldību. Ir gan bijušas diskusijas ar vienīgā stividora ‒ Salacgrīvas Nord termināls ‒ pārstāvjiem un pārdomas par to, vai ostu nebūtu ekonomiski izdevīgāk pārveidot, piemēram, par pārvaldes un privātā komersanta kopuzņēmumu. Viņš atzīmē, ka Igaunijā, tostarp Pērnavā, ir labi piemēri šādai pašvaldību un komersantu sadarbībai. Jebkurā gadījumā, viņaprāt, par šo jautājumu – viena vai otra veida modeļa izvēli – būtu vērts diskutēt. Protams, pastāv arī negatīvu seku riski, jo pilnīgas privatizācijas gadījumā komersants kapitāldaļas var arī pārdot.

Viss ir labi

Gluži pretējās domās ir Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika, kurš uzsver: «Līdz šim nekas nav privatizēts, bet osta pastāv.»

Kā infrastruktūras privatizācijas piemēru ar bēdīgām beigām viņš gan piemin citā jomā – dzelzceļā ‒ Lielbritānijā piedzīvoto, kur privatizācija savulaik novedusi pie infrastruktūras kvalitātes pasliktināšanās, avārijām un cilvēku upuriem. «Ja osta strādā un maksā nodokļus, kur nu vēl labāk var būt,» lēš J. Budreika. Līdzīgu viedokli pauž arī Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs: «Mūsu gadījumā viss ir labi.» To parāda ostā veiktās privātās investīcijas un nemitīgais kravu apjomu kāpums. Līdz ar to viņš nedomā, ka kaut kas būtu jāmaina, un labā sadarbība starp pārvaldi un privātajiem uzņēmējiem ir bijusi ostas panākumu atslēga. Proti, kravu piestātnes izbūvētas par privāto komersantu līdzekļiem, bet ostas pārvalde gādā par koplietošanas hidrotehniskajām būvēm, kanāla dziļumu, navigāciju.