Britu ražotāji jau tagad izvēlas skaidras naudas uzkrājumus tās apgrozīšanas vai investīciju vietā

Brexit

Trauksmaina nedēļa aizvadīta Lielbritānijas parlamentā – pagājušajā otrdienā britu premjeres Terēzas Mejas partijas kolēģi viņu «uzmeta» un nobalsoja pret viņas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES, savukārt dienu pēc tam viņu atbalsts bija pietiekams, lai T. Meja izturētu pret viņu rosināto neuzticības balsojumu.

Vienošanos par izstāšanās līgumu no ES atbalstīja tikai 202 deputāti, 432 likumdevēji to noraidīja. No līguma pretiniekiem 118 bija pašas premjeres pārstāvēto toriju, kas liecina par neuzticību partijas līderes darbības virzienam. Kā skaidro politologi, normālā situācijā T. Mejai tūdaļ no amata būtu jāatkāpjas pašai – tā ir graujošākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība. Taču pēc balsojuma T. Meja neļāva noprast par savu demisiju, tāpēc «palīdzīgu roku» sniedza opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins, iesniedzot pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu premjerei. To viņa ar nelielu balsu pārsvaru izturēja – par neuzticību nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti valdību atbalstīja.

Ja neskaita 29. martu, kad Lielbritānijai no ES paredzēts izstāties, vēl viens svarīgs datums ir 29. janvāris, kad pēc jaunām debatēm par valdības plānu un, iespējams, kādiem papildinājumiem uz britu parlamentāriešu pleciem atkal būs balsojums par Brexit.

T. Meja pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka 21. janvārī nāks klajā ar plānu B, līdz tam viņai iecerētas tikšanās ar opozīcijas partijām. Dž. Korbins gan pagaidām nav piekritis tikties, kaut arī vienmēr ir bijis «atvērts dialogam». The Guardian ziņo, ka leiboristu līderis baidās no atlūgumiem, kurus varētu iesniegt ducis partijas redzamāko seju, ja viņš sarunās ar T. Meju piekāptos un paustu atbalstu tautas balss atkārtotai uzklausīšanai, proti, vēl vienam referendumam. Leiboristi arī pieprasa, lai bezvienošanās izstāšanās no ES kā variants no sarunām tiek izslēgts neatgriezeniski.

Kādas ir iespējas?

T. Meja otrreiz uz balsošanu parlamentā liek vienošanos – tāds tagad ir viņas mērķis, līdz pirmdiena, tiekoties ar opozīcijas partijām.

Atkārtotas sarunas ar ES par līguma nosacījumiem – vienprātības šajā jautājumā nav. «Tagad britu valdības ziņā ir pateikt, kāda ir nākamā stadija. ES paliks vienota un apņēmīga rast vienošanos,» sacījis ES Brexit sarunu vadītājs Mišels Barnjē. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers norādījis, ka līgums pārskatīts netiks.

Taču briti varētu cerēt uz nelielām izmaiņām deklaratīvajā daļā. Kā DB rakstījis, vienošanās dokuments ietver punktus par robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un britu «šķiršanās naudu», kas ir 45 miljardi eiro. Savukārt ES akceptētā politiskā deklarācija nosaka ES un Lielbritānijas attiecības tirdzniecības, drošības un politiskajā jomā pēc izstāšanās.

Laikraksts The Times ziņo, ka ES amatpersonas izskata iespēju par Brexit atlikšanu līdz jūnija beigām, dodot laiku sarunu pagarināšanai un Lielbritānijai iespējami labāk sagatavoties izstāšanās sekām.

Vēl viena iespēja ir atkārtots tautas referendums. To gan par neiespējamu redz leiboristi.

Vēl kādu atkāpšanās ceļu devusi ES tiesa, proti, tā atzinusi, ka Lielbritānijai ir tiesības vienpersoniski – bez citu ES dalībvalstu akcepta – atsaukt ierosinājumu par izstāšanos no ES.

Plāno ārkārtas kategorijās

Eiropas valstis jau gatavojas bezvienošanās Brexit. ES amatpersonas apņēmušās apciemot visu ES dalībvalstu galvaspilsētas, lai palīdzētu valstīm sagatavoties smagā Brexit variantam.

Visciešākās saites ar britiem ir Īrijai – tās parlaments šobrīd fokusējies uz regulējumiem medicīnas preču, satiksmes, izglītības, finanšu, nodarbinātības un tieslietu jomās. Otra lielākā britu sadarbības partnere ir Nīderlande – puķu, gaļas pārstrādes un zvejniecības nozarēs. Nīderlandes ārējās tirdzniecības ministre Sigrida Kāga (Sigrid Kaag) BBC atzīst, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi jau cietuši sakāvi, mēģinot kaut kā nebūt tikt galā ar visu, kas būs nepieciešams bezvienošanās izstāšanās gadījumā, tāpēc janvāra beigās Nīderlande laidīs klajā apjomīgu informatīvo kampaņu, lai uzņēmējiem palīdzētu.

Spānija savukārt saskartos ar izaicinājumu administratīvajam slogam, proti, Spānijā dzīvo ap 310 tūkstošiem britu, un bezlīguma gadījumā viņiem visiem būtu jāpierāda sava dzīvesvieta.

Francijas valdība paredz piešķirt 50 miljonu eiro lielas investīcijas Francijas ostām un lidostām, jo tās būšot vietas, kuras visvairāk skars nepieciešamās pārmaiņas, sacījis Francijas premjerministrs Eduārs Filips. Arī Lietuvas valdība šonedēļ apsprieda rīcības plānu gadījumam, ja briti izstājas bez līguma.

Latvija šobrīd gatavo dokumentu, kas paredzēs nodrošināt Latvijā dzīvojošo un strādājošo britu pilsoņu tiesības pēc Brexit.

Ja nebūs izstāšanās līguma, Latvijai nebūs nekāda attiecību regulējuma ar Lielbritāniju un būs ļoti liela neskaidrība gan par Latvijas iedzīvotāju situāciju šajā valstī, gan par savstarpējo tirdzniecību, gan citiem jautājumiem – lai arī krīzes menedžēšanas plāni valstij esot, situāciju pilnībā prognozēt nevarot, izteikusies Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Latvijai būtu jāpieņem un jāgroza virkne likumu un normatīvo aktu, tāpēc vajadzētu rīcībspējīgu valdību. Ministrija jau iepriekš norādījusi, ka bezvienošanās izstāšanās gadījumā Latvijas budžetā būs jāparedz papildu finansējums.

Uz robežām būs haoss

Japānas elektronikas un tehnoloģiju kompānija Hitachi paziņojusi, ka iesaldēs aizkavētās atomelektrostacijas celtniecību Velsā. Iemesls – problēmas ar projekta finansējumu, ko radījis Brexit. Projekts tika uzsākts, kad uzņēmums 2012. gadā iegādājās britu enerģētikas uzņēmumu Horizon Nuc- lear Power. Briti bija piekrituši līdzfinansēt divas trešdaļas no celtniecības izmaksām, taču nu lūgums Lielbritānijas valdībai piešķirt papildu investīcijas ticis noraidīts, ņemot vērā Brexit problēmas.

Arī Vācijas vadošās biznesa organizācijas brīdinājušas, ka Brexit radīs ievērojamus traucējumus tirdzniecībai. «Par galveno prioritāti jānosaka izvairīšanās no bezvienošanās Brexit,» norādījis Vācijas Rūpniecības federācijas vadītājs Joahims Langs. «Ja viņiem vairs nav tādu pašu noteikumu kā Eiropai, ja viņiem jāmaksā tarifi, tad ir aizvien nereālāk vai vairs nav ekonomiski saprātīgi šādā valstī ražot automobiļus visai Eiropai,» izteicies Rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienības vadītājs Martins Vanslēbens. Savukārt Autoražotāju asociācijas prezidents Bernhards Matess brīdinājis, ka tiek apdraudētas darbavietas autoražošanas nozarē, īpaši britu pusē.

Ja pēc 29. marta tiks ieviestas muitas pārbaudes, tad liela daļa vai pat visas preces būs jāpārbauda uz robežas gan ES, gan Lielbritānijas pusē. «Tas radīs milzīgu administratīvo slogu. Varētu nākties maksāt arī muitas nodevas. Rūpnieciskām precēm visā pasaulē tās gan ir diezgan zemas. Tā kā, teiksim, 3% nodeva nebūs pārāk liels šķērslis. Bet krietni svarīgāks ir milzīgais administratīvais slogs, kas radīsies, ja būs nepieciešams pārbaudīt katru preci, kas šķērso robežu. Un te runa nav tikai par automašīnu industriju. Tas skars pilnīgi visus, kas izmanto sastāvdaļas no pretējā Lamanša šauruma krasta,» sabiedrisko mediju portālam LSM.lv sacījis Briseles domnīcas Bruegel ekonomists Žolts Darvašs.

Finanšu buferi

Britu ražotāji jau iztērējuši miljonus izejvielu un jau gatavas produkcijas uzkrāšanai, ja smagā Brexit dēļ 29. martā uz robežām kavētos piegādes. Citā gadījumā šī nauda tiktu apgrozīta ikdienas darījumos. Starp šādiem uzņēmumiem ir arī aerokosmiskās un militārās rūpniecības uzņēmums Airbus un saliekamo velosipēdu ražotājs Brompton Bicycle. Viena no lielākajām britu aizdevējkompānijām Santander norāda, ka tās klienti patiešām veido skaidras naudas uzkrājumus, atliekot citus izdevumus. «Pēdējo mēnešu laikā redzam, ka ražotāji izvēlas uzkrāt skaidru naudu un atlikt investīcijas neskaidrās ekonomikas dēļ. Strādājam plecu pie pleca ar mūsu klientiem, lai viņus atbalstītu šajā periodā,» izdevumam The Guardian stāsta Santander pārstāvis Pols Brūks. Ražotāji, sākot no milža Airbus līdz daudz mazākiem, nepagurstoši brīdina, ka bezlīguma Brexit tieši robežproblēmu un muitas tarifu dēļ smagi kaitēs Lielbritānijas ekonomikai. Rūpnieku asociācija apgalvo, ka 60% kompāniju, kuras tā aptaujājusi, visticamāk, nodrošināsies pret rezervju izsīkšanu, savukārt vismaz ceturtā daļa to dara jau tagad.