2019. gads cūkaudzētājiem sākas ar smagu ekonomisku pārbaudījumu – par katru izaudzēto un pārstrādei nodoto dzīvnieku audzētājiem, ievērojot visas izmaksas, jāpiemaksā vismaz 15 eiro

Cūkkopība

«Ar nepacietību gaidām jauno valdību, lai runātu par nozari. Cūkkopība ir viena no tām, kuru Eiropas Savienībā atbalsta tikai nacionālās valdības,» Dienas Biznesam uzsvēra Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Sīkstuma var pietrūkt

Pagājušā gada neražas dēļ lopbarības graudu cenas sasniegušas 200 eiro par tonnu, savukārt cūkas dzīvsvarā nemaksā vairāk par 900 eiro tonnā. Papildus ekonomiskajām grūtībām Āfrikas cūku mēris(ĀCM) turpina uzvaras gājienu Latvijā, pārņemot pēdējās no sērgas brīvās teritorijas Lejaskurzemē.

«Latvijas cūku audzētāji ir sīksti. Pēc pilnīgas cūku izkaušanas uzņēmējdarbību atsāk no nulles. AS Latgales bekons jau ir 2000 cūku, viņi pēc nelaimes ir atgriezušies pulciņā. Arī SIA Ancers ir atpakaļ biznesā. Pēdējie no sērgas cietušie – SIA Druvas Unguri arī negrasās padoties. Šobrīd ir jautājums par to, cik ilgi cūku audzētājiem pietiks sīkstuma izturēt pašreizējo spiedienu tirgū,» uzsvēra Dz. Lejniece, piebilstot, ka jaunās valdības lemtspēja nozarei šobrīd ir ārkārtīgi būtiska.

«Mēs ceram, ka situācija mainīsies. Tas var notikt pēc mēnešiem vai pusgada. Cūkgaļas cenas un graudu cenas svārstās globālajā tirgū, un skaidri paredzēt brīdi, kad būs kaut vai nulles stāvoklis, kad par izaudzētu cūku nepiemaksājam, ir grūti,» situāciju skaidroja Dz. Lejniece.

Latvijas cūkgaļas nozari ietekmē situācija ES kopumā, tādēļ arī Latvijā cūkgaļas cena jau ilgstoši ir zem pašizmaksas līmeņa, kas ir ap 170 eiro par 100 kilogramiem, Dienas Biznesam apstiprināja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Funts. Viņš norādīja, ka cenu Latvijā papildus negatīvi ietekmē arī Krievijas importa embargo piemērošana dzīvām cūkām un atsevišķiem subproduktiem, kā arī ĀCM izplatība valsts teritorijā.

Gaida ilgtermiņa risinājumus

Jaunās valdības gaidas cūkkopības nozarē saistītas ne tikai ar iespējamiem tūlītējiem risinājumiem, bet vairāk ar samazināto pievienotās vērtības nodokli, kas sevi jau pierādījis dārzeņu gadījumā.

«Ilgāka samazinātās PVN likmes vilcināšana tikai noved pie aizvien lielākiem nozares zaudējumiem ilgtermiņā. Mēs saprotam, ka tūlītēja ieguvuma no nodokļa samazināšanas nebūs, tomēr tas nozīmētu gan pelēkās ekonomikas mazināšanu, gan PVN karuseļu likvidēšanu. 21% kādam ir tīra peļņa. Primārais ieguvums no samazinātā PVN ieviešanas gan gaļai, gan dzīviem dzīvniekiem ir vietējās ražošanas pasargāšana. Kā zināms, to, kas mums šobrīd ir aprēķinos, ņem vērā nodokļu ieņēmumu prognozēm, bet zaudēt to ir iespējams,» sacīja Dz. Lejniece.

Viņa piebilda, ka labs piemērs ir arī reversā PVN likmes ieviešana, kā tas noticis, piemēram, graudu nozarē. «Metodes ir diskutējamas, tomēr pašreizējā situācija kļūst neciešama, jo tā papildus korelē ar Āfrikas cūku mēra izraisīto tirgus situāciju,» paskaidroja asociācijas vadītāja.

Cūkas ved uz Latviju

Eksporta /importa bilance cūkgaļas jomā ir krasi par sliktu Latvijai. Tam ir vairāki iemesli. Āfrikas cūku mēris ir pirmā nozares bēda. Latvijas iespējas eksportēt ir ierobežotas, jo esam slimības perēklis, toties citas Eiropas valstis savu pārprodukciju var piedāvāt Latvijai. ES kompensācijas sola tikai tiem, kuri likvidēs ražošanu. Kopumā Eiropā ražo par 15% vairāk cūkgaļas nekā patērē, šai gaļai ir jāatrod citu valsti tirgi, bet vispirms produkcija meklē vieglāko ceļu ES.

«Es vēlētos pievērst mūsu valdības uzmanību faktam, ka ne visa cūkgaļa, kas pēc statistikas tiek izvesta no Polijas, tiešām oficiāli parādās Latvijā. Mēs esam lūguši spoguļstatistiku Latvijas Statistikas pārvaldei, un skaitļi nesakrīt. Liela daļa ievestās cūkgaļas nonāk PVN shēmās,» uzsvēra Dz. Lejniece. No asociācijas apkopotās informācijas secināms, ka, atmaksājot 21% procentu PVN dažādām starpnieku firmām, kuras gaļu dabū ar samazinātu PVN citās valstīs, ko tomēr izdodas noslēpt, Latvijas valsts piemaksā par savas ražošanas iznīcināšanu un dara to ilgstoši.

Kā liecina Eirostat dati, eksporta/ importa bilance pērnā gada 10 mēnešos ir ar 37,6 miljonu eiro lielu iztrūkumu. Latvija pērn 10 mēnešos importējusi cūkgaļu par 45 miljoniem eiro, bet eksportējusi tikai par 7,5 miljoniem eiro. Pēdējos piecos gados nekas nav mainījies.

Strādā efektīvāk

Cūku skaits pēc Zemkopības ministrijas un nozares datiem nesamazinās. Kopumā Latvijā vēl aizvien ir aptuveni 300 tūkstoši cūku, no kurām lielāko daļu izaudzē lielajās saimniecībās. Kopš ĀCM epidēmijas sākuma ir samazinājies cūkumāšu skaits, tomēr nemainīgs paliek izaudzēto dzīvnieku daudzums.

«Esam iemācījušies strādāt efektīvāk. Latvijas cūkaudzēšanas nozare ir viena no mazākajām Eiropā. Šobrīd mazinās tās sadrumstalotība, lielās saimniecības kļūst lielākas, aug arī nelielās piemājas saimniecības. Dažu cūku turēšana pašpatēriņam ir samērā dārgs hobijs, tomēr tā ir arī tradīcija, un vēl aizvien šādu saimniecību ir daudz. Nozarē prot strādāt, un droši var apgalvot, ka cūkaudzēšanas nozare ir efektīva,» sacīja Dz. Lejniece.

Izmanto gaļas uzpircēji

Pēc gadiem ilgās cīņas ar ĀCM ir tikai viens secinājums – ar šo sērgu ir jāsadzīvo, un pagaidām vienīgais veids ir fermu biodrošība.

«Uz katru audzētāju ĀCM ir atstājis ietekmi. Kādam tas ir mainījis tirgus vietas, jo gaļu vairs nevar vest uz Poliju. Daļa nevar tirgot gaļu kaut kādās brīvajās zonās. Mums šobrīd tie ir tuvie tirgi – Lietuva, Igaunija, Polija. ĀCM dēļ ir visi galvenie tirgus ierobežojumi,» uzsvēra Dz. Lejniece.

Šo faktu, pēc asociācijas sniegtās informācijas, izmanto arī gaļas un dzīvnieku uzpircēji, kuri labi apzinās ierobežojumus, kas skar tieši Latvijas cūku audzētājus. «Cīņa par tirgiem notiek valstu līmenī un gluži kā domino kauliņi veļas no Beļģijas Baltijas virzienā. Beļģijā ĀCM pērnā gada septembrī meža cūkām atrada vienā no valsts apgabaliem. Viņi nav lieli eksportētāji, ja skatāmies Eiropas kontekstā. Tikai 5% savas produkcijas beļģi eksportē. Tā kā Beļģijai aizvērās Āzijas tirgi – gaļai kaut kur ir jāpaliek, un šis atlikums meklē ceļu uz visvājāko vietu ES tirgū. ĀCM izpratnē Baltijas valstis ir pēdējā pietura. Kontekstā ar ĀCM biodrošības papildu izdevumiem, graudu cenām un gaļas iepirkuma cenu var teikt, ka situācija ir kritiska un steidzami ir jārīkojas,» sacīja Dz. Lejniece.

Veļas Kurzemes virzienā

Šobrīd tieši Kurzemē ir visaugstākais mežacūku blīvums. Dz. Lejniece apstiprināja, ka Saldus apkaimē mednieki uz cūku medībām iet gluži kā uz darbu. Pēdējais no cūku mēra brīvais reģions līdz šim bija Liepājas puse. Pērn novembrī ĀCM konstatēts Vaiņodes novadā, kur patlaban ir epidēmijas uzliesmojums un daudz kritušu mežacūku tiek atrasts mežā.

«Ārpus Kurzemes situācija ir daudz mierīgāka, jo cūku mežā ir palicis maz, tomēr jāapzinās, ka ĀCM drauds vienmēr pastāv, jo mums ir robeža ar Baltkrieviju, kas pat nedeklarē savu statistiku par ĀCM. Bez robežvalstīm smaga situācija Eiropā ir Rumānijā, savukārt Ķīnā ĀCM izplatās līdzīgi kā meža ugunsgrēks,» atklāja Dz. Lejniece. Jautāta, vai mednieki var apturēt cūku mēri mežā, Dz. Lejniece uzsvēra, ka medības ir hobijs un drīzāk medniekiem būtu jālūdz noturēt cūku populāciju zemā līmenī pēc tam, kad sērga savu ir paņēmusi, lai cūku populācijas blīvums mežā paliek zems.