ABLV Bank likvidācija arī 2019. gadā būs juridisko tēmu TOP sarakstā, un šobrīd ABLV Bank likvidācija izgaismo tiesiskuma robežas

ABLV Bank

Politiķu un uzņēmēju dienaskārtībā arī šogad būs jautājumi par bankas likvidāciju. Šādas prognozes ir zvērinātu advokātu birojam Sorainen, kura Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus ir ABLV Bank likvidatore. Bankas kreditoru pārbaužu metodoloģija nav apstiprināta, un jautājumi joprojām ir politizēti, tā, tiekoties ar žurnālistiem, norādīja E. Berlaus.

Nav metodoloģijas

Advokāte pauž, ka AS ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums ne tikai Latvijas finanšu sektora reputācijai, bet arī valsts tiesiskumam. «Nesenie notikumi saistībā ar ABLV kreditoru pārbaužu metodoloģijas apstiprināšanu diemžēl liek uzdot jautājumu par to, vai izpratne par tiesiskuma nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas nodrošināšanā Latvijā ir pietiekama,» skaidro E. Berlaus.

Tiesiskuma riski rodas, vērtējot MK rīkojumu par nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, ko Finanšu ministrija «iztulkojusi» kā nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar ASV.

Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere norāda, ka ABLV Bank kreditoru pārbaužu metodoloģijas apstiprināšana var ieilgt, jo nav likumiska pamata gaidīt, ka ASV to saskaņos. Turklāt šādi tiek diskreditēta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kā autonoma un pilntiesīga Latvijas valsts iestāde.

Tā kā metodoloģija nav apstiprināta, pastāv risks, ka kreditoru pacietība beigsies un arī viņi sāks rīkoties, iesniedzot prasības tiesā.

Tomēr galveno akcentu advokāte liek uz tiesiskumu, retoriski vaicājot par tiesiskuma robežām – cik tālu Latvija ies, pakļaujoties citas valsts norādījumiem un ieteikumiem.

Atbildības nasta

Tā kā ABLV Bank pašlikvidācija ir process, kam nav līdzīgu piemēru, ir saprotama pieredzes apmaiņa šajā jautājumā, taču ABLV Bank kreditoru pārbaužu metodoloģijas apstiprināšana ASV izgaismo bankas pašlikvidāciju kā bīstamu precedentu. Advokāte norāda uz riskiem, ko precedents var radīt nākotnē, proti, arī citās krīzes situācijās var tikt izdarīts spiediens pieņemt sabiedroto ieteikumus kā vienīgo pareizo rīcību. «Ja sabiedrība neiebilst, tas var dod paļāvību rīkoties arī citās reizēs tāpat,» skaidro advokāte.

Tiesiskā valstī jebkuri lēmumi tiek pieņemti un jebkuras institūcijas rīkojas likuma ietvaros. Arī krīzes situācijās. Ja esošie likumi nav piemēroti kādas situācijas risināšanai, jāuzlabo likums, nevis jārīkojas tam pretēji. Rīcība pretēji likumam izraisa būtiskus tiesvedību riskus un rada bīstamu precedentu, skaidro E. Berlaus. Viņa iesaka mainīt likumu, nevis paļauties uz sabiedroto ieteikumiem, kuriem nebūs jāuzņemas atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.

Uzbrukums neatkarībai

«Likums paredz, ka Komisija ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, un neviens nav tiesīgs iejaukties Komisijas darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā,» uz riskiem norāda E. Berlaus.

Arī ABLV Bank likvidators Arvīds Kostomārovs pauž šaubas par to, kā tiek nodrošināta likumā garantētā FKTK neatkarība.