Ārvalstu investīcijas pērn kritušās. Ja turpināsies līdzšinējā nenoteiktība, korupcijas skandāli un valdības lēmumi, kas noved pie kritiskiem rezultātiem finanšu sektorā, tendence turpināsies

Investīcijas

Par to liecina pētnieka Arņa Saukas apkopotie ārvalstu investoru viedokļi, kurus viņš prezentēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā 22. janvārī.

Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka deputātiem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem otrdien prezentēja Latvijas Ārvalstu investoru padomes pasūtītu pētījumu Ārvalstu investīciju vides indekss, kas pēc būtības ir aptauja par dažādiem uzņēmējiem svarīgiem jautājumiem un to vērtēšana piecu ballu sistēmā. Latvijas valdības darbs novērtēts ar 2,9 – gandrīz apmierinoši.

Nacionālās interesēs

«Šis ir ceturtais pēc kārtas Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru veidoju. Investīcijas ir svarīgas jebkurā valstī, par tām ir jācīnās. Arī pēc pētījuma redzams, ka ārvalstu investoru pienesums pēc dažādiem kritērijiem ir nozīmīgs. Gribu uzsvērt, ka, runājot par ārvalstu investoru viedokli, jūs redzēsiet, ka tas sakrīt ar Latvijas uzņēmēju viedokli. Tāpat arī varu pateikt, ka valstis, kas izteikti cīnās par ārvalstu investoriem, cīnās arī par savu nacionālo interešu aizstāvību. Šīs abas lietas nav pretnostatījumā. Ārvalstu investīcijas ir nacionālo interešu jautājums. Proti, ir jācīnās par to, lai mums būtu labas, kvalitatīvas ārvalstu investīcijas,» ievadot prezentāciju, deputātiem sacīja A. Sauka.

Par spīti tam, ka investīcijas tā nepieciešamas, A. Sauka norādīja uz to būtisku kritumu pērnajā gadā. «Ar ārvalstu investīcijām iet kā pa kalniem, līdzīgi kā ar ekonomisko ciklu. Tikai tas notiek strauji, pa gadiem. Fakts ir, ka pērn ar ārvalstu investīciju piesaisti mums nav veicies,» teica A. Sauka, norādot, ka pētījums, iespējams, parāda investoru piesardzības cēloņus.

Bažas rada korupcija

40 lielākie ārvalstu investori izteikuši gan savas vēlmes, gan bažas, gan vērtējumus par jautājumiem, kas skar investīciju klimatu Latvijā. Tie ir uzņēmumi, kas veido 9% no Latvijas kopējiem nodokļu ieņēmumiem, 18% no kopējās peļņas un nodarbina 4% darbaspēka.

«Valdības atbilde uz Moneyval ziņojumu parādīs gribu izskaust ekonomiskos un finanšu noziegumus, un, ja šī atbilde būs sekmīga, 2018. gadā radušos kaitējumu reputācijai būs iespējams daļēji novērst,» jau pētījuma anotācijā pauž Ārzemju investoru padomes Latvijā priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

A. Sauka min arī kāda aptaujātā izteikumu par to, ka viņam rodas sajūta, ka par likumpārkāpumiem vairs nedraud sods, piebilstot, ka šo izteikumu pētnieks pierakstījis vēl pirms Rīgas satiksmes korupcijas skandāla, kas ir kopējās korupcijas problēmas redzamā daļa.

Ieklausās, bet nedara

Latvijas valsts problēmu spektru A. Sauka alegoriski iedalīja trīs daļās – akūtās, hroniskās un apārstētās, norādot, ka pozitīvus izteikumus par valdības darbu nācies īpaši izvilināt un vairumā gadījumu tie bijuši par komunikāciju, gatavību darīt vai uzsāktiem darbiem, tomēr ne par paveikto, izpildīto vai solīto. Uzskaitot valdības panākumus, nācās piebilst, ka tie tāpat tiek minēti kā trūkumi, tikai nepaveikto darbu sadaļā. Īpaši Ārvalstu investori uzlielījuši pagājušās valdības komunikācijas prasmi un attieksmi - īsāk sakot, viņos ir ieklausījušies, bet padarīts tāpat nav gandrīz nekas no solītā, papildus zaudēta finanšu nozares reputācija un noticis pamatīgs korupcijas skandāls.

Ārvalstu investīciju vides indekss kopumā ir sliktāks nekā valdības darba vērtējums - 2,5 no 5 ballēm. Par valdības darba vērtējumu komisijas vadītājs Jānis Dūklavs iestarpināja: «Kādreiz ar atzīmi trīs uz nākamo klasi pārcēla!»

«Problēmu pirmā un būtiskākā daļa ir akūta - korupcija publiskajā sektorā. Šobrīd ir praktisks piemērs – Rīgas satiksme, un, ja valstij būs jāglābj uzņēmums par nodokļu maksātāju līdzekļiem, tad iznāks, ka mēs piemaksājam par notikušu korupciju,» problēmu uzskaitījumu iesāka A. Sauka. Par akūtu šobrīd kļuvis arī darbaspēka pieejamības jautājums, kur pētnieks norādīja, ka vairāki uzņēmumi būvniecībā to jau risina, izmantojot visas iespējamās metodes. Deputāts Jānis Dombrava uzreiz ieteica par šiem uzņēmumiem ziņot turpat Saeimas komisijas sēdē, lai tūdaļ viņus varētu sodīt, piebilstot, ka neziņojot pētnieks kavē tiesiskumu un likumību valstī.

Pēc norādes J. Dombravam, ka pētniekiem par avotiem nav tūdaļ jāziņo policijā, A. Sauka raksturoja hronisko problēmu grupu, kurā ietilpst nenoteiktība valstī. To lieliski raksturo arī pašreizējā situācija ar valdības veidošanu. Pastāvošā ēnu ekonomika un izglītības sistēma arī uzskatāmas par hroniskām problēmām.

Par apārstētām problēmām A. Sauka sauc veselības aprūpi, nodokļu sfēru un valsts demogrāfiju, norādot, ka investoruprāt, ir kustība pozitīvā virzienā, bet pozitīva efekta pagaidām nav.

Darbaspēka pieejamība

Ārvalstu investoru padomes pasūtītā pētījuma galveno secinājumu A. Sauka deputātiem izteica vienā teikumā: «Darbaspēka pieejamība un darbaspēka kvalifikācija ir tie problēmjautājumi, kurus es vēlētos, lai jūs paturētu prātā no visa šī pētījuma.»

Tieši par darbaspēka trūkumu un par risinājumiem šajā jomā arī uzliesmoja spraigākās diskusijas, izteicās gan deputāti, gan parlamentārie sekretāri un pat Pašvaldību savienības pārstāvji. Starp deputātiem bija divi kardināli pretēji viedokļi – Daniels Pavļuts pauda, ka darbaspēka nonākšana valstī jāatvieglo, jo sevišķi, ja tie ir vajadzīgi, citādi, piemēram, Polija pelna uz Latvijas likumdošanas nepilnībām un ukraiņi Latvijā nonāk caur Polijas starpniekfirmām. Savukārt deputāts Jānis Dombrava pauda uzskatu, ka nekādi atvieglojumi šajā jautājumā nav pieļaujami, kā argumentu piesaucot pamatnācijas intereses. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks bija vēl skarbāks un sacīja, ka tēvzemiešu pozīcija vienmēr bijusi nepieļaut migrantu ieplūšanu valstī. Iepretī viņam Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ārvalstu darbaspēka piesaiste ik gadu pieaug, un ieteica domāt par darba samaksas maiņu atkarībā no nozares, jo, šobrīd piesaistot, darbinieku attieksme visās nozarēs ir vienāda. Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs norādīja, ka patlaban ar likumdošanu vairumam problēmu nebūtu, bet noteicošs ir ārvalstu darbinieka piesaistes laiks, kas Latvijā ir divreiz garāks nekā kaimiņvalstīs.

Visbeidzot A. Sauka uzsvēra, ka cilvēku kvalifikācijas problēma ir nozīmīga ne tikai privātajā sektorā, bet arī valsts darbā.

«Publiskajā sektorā ir pietiekami daudz cilvēku, bet viņu darbs ir neefektīvs, cēloņi ir nepietakama kvalifikācija. Var būt laba ideja, bet slikti kvalificēta cilvēka rokās tā izplēn. 55% ārvalstu investoru saka, ka turpinās investēt Latvijā, tomēr, ja turpināsies korupcija, ēnu ekonomika, problēmas finanšu sektorā, investīcijas var kristies,» sacīja A. Sauka.