Neskaidrība par laiku un veidu, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār Lielbritānija pametīs ES, ir raisījusi savdabīgu vairāksolīšanas spēli citu Eiropas valstu vidū

Brexit

Vairākas valstis neslēpj, ka, piesolot stabilitāti nodokļu ziņā un dažbrīd pat kādas subsīdijas, cenšas pierunāt Lielbritānijas uzņēmējus pamest Apvienoto Karalisti.

Aicina izvēlēties Franciju

Francijas valdība cenšas pievērst apmēram 50 kompāniju uzmanību ar mērķi tās no Lielbritānijas pārvilināt uz Franciju, solot aizsardzību pret paaugstinātiem nodokļiem pēc britu izstāšanās no ES. Starp uzņēmumiem ir arī autobūves un farmācijas firmas, taču firmu nosaukumi netiek atklāti, tie esot konfidenciāli, vēsta The Independent.

Aktivitātes Francija izrādīja jau apmēram pirms gada – toreiz Normandijas Attīstības aģentūra Londonas metro un autobusos izvietoja reklāmas, kurās tie, kuri neatbalsta Brexit, tika aicināti atvērt birojus Normandijā, piesolot nodokļu atlaides un pat subsīdijas līdz 100 tūkstošiem eiro. Ilgi gan reklāmas nebija skatāmas – Londonas sabiedriskā transporta kompānija tās aizliedza, pamatojot to ar sensitīva jautājuma skaršanu, kas var izraisīt domstarpības sabiedrībā.

Tagad Francijas prezidents Emanuels Makrons un finanšu ministrs Bruni Lemērs «medības» atsākuši ar jaunu joni, uzņēmumiem solot stabilu un draudzīgu nodokļu režīmu. Dažas no mērķa kompānijām pagājušonedēļ bija uzaicinātas uz E. Makrona personīgo “finanšu samitu” “Izvēlies Franciju” Versaļas pilī. Nākamais medību raunds risinājās Pasaules ekonomikas forumā Davosā – tur E. Makrons esot ticies ar 20 pārstāvjiem no farmācijas, būvniecības, kalnrūpniecības u.c. uzņēmumiem.

Katrs bizness ir veiksme

Vairāk nekā 250 uzņēmumu ir interesējušies par iespēju pārcelt savus biznesus uz Nīderlandi. Februārī tā sola paziņot konkrētu skaitu, taču Nīderlandes Ārvalstu investīciju aģentūra atgādina, ka «katra, vienalga, liela vai maza, biznesa iegūšana ir veiksme». 2017. gada sākumā interesi izrādījušas apmēram 80 kompāniju, pērn janvārī – ap 150, tagad jau vairāk nekā 250. Nīderlandes premjerministrs Marks Rite gan tikmēr uzsver, ka Brexit nav «biznesa iespēja».

Auditorfirma EY atklājusi, ka apmēram 80 no 222 finanšu pakalpojumu kompānijām, kuras tā konsultējusi, apsver vai ir jau izlēmušas par savas darbības pārcelšanu ārpus Lielbritānijas. Pievilcīgo galamērķu vidū esot Dublina, Parīze, Luksemburga un Frankfurte.

Savu galveno Eiropas biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi jau pārvietojis Japānas elektronikas uzņēmums Panasonic Corp. Arī elektronikas uzņēmums Sony Corp. tikko paziņojis par sava Eiropas galvenā pārvaldes biroja pārcelšanu no Lielbritānijas uz Nīderlandi, pārcelta gan tiks tikai reģistrācijas adrese, lai izvairītos no sarežģītām ar muitu saistītām procedūrām pēc Brexit.

Par līdzīgu ieceri paziņojušas vairākas citas Japānas kompānijas – MUFG, Nomura Holdings, Daiwa Securities un Sumitomo Mitsui Financial Group.

Zaudēs atvērtas robežas

Eļļu Lielbritānijas ugunskuram pielējuši biznesa milži Airbus un Ford. Aviācijas uzņēmums jau pirms pusgada brīdināja Lielbritānijas politiķus par sekām, ko radīs Brexit. Pagājušonedēļ Airbus vadītājs Toms Enderess izplatīja video, kurā draud ar investīciju pārtraukšanu un dod mājienus par Lielbritānijai nelabvēlīgiem lēmumiem, kā arī tās pamešanu. Šobrīd tā galvenā mītnesvieta ir Tulūza Francijā, taču Airbus ir viens no lielākajiem Lielbritānijas ražošanas uzņēmumiem. Tas apgroza miljardus, nodarbina 14 tūkstošus cilvēku 25 vietās visā valstī, tostarp no tiem 6000 ir nodarbināti galvenajā ražotnē Ziemeļvelsā, vēl vairāk nekā 100 tūkstoši darbavietu ir saistīti ar piegāžu ķēžu uzņēmumiem.

T. Enderss iepriekš izteicies, ka kompānija tam, lai sagatavotos izstāšanās ceļiem, ir iztērējusi 15 miljonus eiro. “Labprātāk to naudu būtu tērējis pētniecībai un tehnoloģijām vai apmācībām,” viņš paudis globālās aviācijas interneta izdevumam Flightglobal.com.

“Mēs neeksportējam vienkārši sieru vai sidru uz citu valsti. Mūsu saražotās detaļas no vienas valsts uz otru ceļo pat vairākas reizes, tās ir jāpārstrādā, jāpieslīpē. Tāpēc atvērtas robežas mums ir tik svarīgas,” britu izdevumam The Guardian iepriekš skaidrojusi uzņēmuma viceprezidente Ketrīna Beneta.

“Lūdzu, neklausieties tajos, kas saka, ka tāpēc, ka mums te ir milzīgas rūpniecības, mēs nepārvāksimies un vienmēr paliksim šeit! Viņiem nav taisnība,” sacīja T. Enderss.

Rēķina iespējamos zaudējumus

ASV autobūves gigants Ford Lielbritānijā četrās rūpnīcās nodarbina 13 tūkstošus cilvēku, tas ir ceturtais lielākais tā noieta tirgus. Vairāki desmiti tūkstoši darba vietu saistīti ar piegādes ķēdes uzņēmumiem.

Ford aplēsis, ka 2019. gads haotiskā Brexit dēļ tam maksātu vairāk nekā 700 miljonus eiro. Izmaksas balstās nodokļu izmaiņās un britu mārciņas vērtības kritumā. Pirms tam Ford gan paziņoja par masveida uzņēmuma pārstrukturizāciju, kas skartu apmēram piecus tūkstošus darba vietu ne tikai Lielbritānijā.

Vēl vairākas autobūves kompānijas ir paziņojušas par ārkārtēju rīcību, ja Lielbritānijas premjere Terēza Meja nebūs spējīga savā parlamentā gūt atbalstu jau noslēgtajam izstāšanās līgumam ar ES.

Autobūves kompānija Jaguar Land Rover darījusi zināmu par plāniem aprīlī apturēt ražošanu visās savās trijās rūpnīcās Lielbritānijā, lai maksimāli mazinātu iespējamos zaudējumus Brexit dēļ. Taču arī Jaguar jau pirms šī bija skaidrs, ka rūpnīca pērn cietusi lielus zaudējumus, un tāpēc pārskata darbavietu skaita samazināšanu.

Miljonārs un izgudrotājs Džeimss Daisons izraisījis ažiotāžu britu presē, atklājot plānus par elektromobiļa izgudrošanu, taču tas notiks Singapūrā – viņš gan kategoriski noliedz, ka Dyson pārcelšana no Viltšīras uz Singapūru būtu Brexit dēļ. Dž. Daisons vienmēr bijis Brexit atbalstītājs, tāpēc uzņēmuma pārcelšana presei nav saprotama. Miljonārs norāda, ka veiksmīgs bizness ārpus Lielbritānijas nozīmē, ka pēc Brexit šeit varēs investēt vēl vairāk – tāds esot nodoms.

Arī ķirurģisko preču un mikrobioloģiskās testēšanas firma Steris, bažījoties par finansiāliem zaudējumiem Brexit dēļ, pametīs Lielbritāniju. Tā gan nepārvāksies tālu – tikai uz Īriju. Esot gan apsvērtas arī citas iespējas. Taču kompānija apgalvo, ka tā savu lēmumu turpināt darbu Īrijā nemainīs, kaut arī Brexit tiktu atlikts vai atcelts pavisam.