Jau pirmajā tiesas sēdē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25. janvārī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds lūdza tiesu noraidīt vienu no apsūdzības prokuroriem Uldi Cinkmani

Maksātnespējas administratoru lieta

Pamatojumā minēta prokurora personīga ieinteresētība un politiķa Jura Juraša līdzdalība.

Daudzu miljonu lieta

M. Sprūds un vēl desmit citi apsūdzētie tiek apsūdzēti par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lai arī apsūdzība vēl nav publiskota, zināms, ka stāsts ir par diviem maksātnespējas procesiem, kuros M. Sprūds it kā piesavinājies 2,6 miljonus eiro. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš tiek apsūdzēts par 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Pēc tam, kad lietas izskatīšana netika uzsākta pēc būtības un prokurors iebilda pret drošības līdzekļu maiņu, kas M. Sprūdam ir noteikti vesels lērums un katra pārkāpšana var draudēt ar pusmiljonu eiro lielās drošības naudas zaudēšanu, apsūdzētais tiesai izteica prokurora noraidījumu. Tas sekoja uzreiz pēc tam, kad prokurors U. Cinkmanis tiesai norādīja, ka drošības līdzekļus M. Sprūdam mainīt nevajag. Kā vēlāk norādīja M. Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, izvēle izteikt noraidījumu konkrētajā brīdī bijusi atkarīga no tiesas gaitas un tādēļ sakritusi ar runām par drošības līdzekļiem.

«Manam klientam ir daudz dažādu liegumu, kurus mēs gribam mainīt. Ir taču iemaksāta drošības nauda, bet tajā pašā laikā ir noteikumi, ka nedrīkst runāt ar konkrētiem cilvēkiem. Tepat tiesas zālē šie cilvēki ir un pārtraukumos iziet koridorā. Būtu aplami, ja mans klients kāda pārpratuma dēļ zaudētu šo drošības naudu, jo būs izskatījies, ka viņš koridorā runāja ar kādu, kurš ir aizliegto personu sarakstā, tomēr prokurora noraidījums tika izteikts tādēļ, ka mans klients saskata interešu konfliktu prokurora darbībā,» pēc tiesas sēdes uzsvēra J. Rozenbergs.

Politiskais fons

M. Sprūds, prasot lietas tiesnesim Ilmāram Dzenim prokurora U. Cinkmaņa noraidīšanu, minēja gan paša novērojumus, gan arī liecinieku liecības, kas bija pat interesantākas par paša administratora pieredzi lietā.

Tā viens no lieciniekiem Artjoms Gridņevs notariāli apstiprinātā liecībā atklāj, ka procesa izmeklēšanas gaitā, 2018. gada vasarā, viņu uzrunājis J. Jurašs, kurš tobrīd bijis Rīgas domes deputāts, bet, stādoties priekšā, pasniedzis viņam KNAB vizītkarti. J. Jurašs lieciniekam stāstījis visādas lietas par konkrētu kriminālprocesu, norādījis, kādas liecības sniedzamas, un ieteicis tās sniegt par sliktu M. Sprūdam, norādot, ka citādi A. Gridņeva sievai procesā statuss varētu mainīties. Drīzumā pēc J. Juraša aiziešanas no liecinieka darba kabineta viņam zvanījis pieminētais prokurors.

Otrs liecinieks, Maksātnespējas administrācijas darbiniece, tiesai liecināja, ka prokurors mēģinājis viņu iespaidot liecību sniegšanas gaitā, norādījis, kas sakāms, vai apzināti nav fiksējis viņas teikto, kā arī prasījis negatīvus atzinumus no administrācijas par M. Sprūdu.

Pats M. Sprūds norādīja, ka prokurors lietu tiesai nodevis nesagatavotu, pieļāvis rupjas kļūdas, pat likuma pārkāpumus.

«Es zinu, ka prokurors ir lielījies saviem draugiem, ar kuriem kopā lieto alkoholu, ka šī lieta veicinās viņa karjeru. Viņam lietā ir personīga interese un ir personīga nepatika un skaudība pret mani,» tiesas sēdē sacīja M. Sprūds, norādot arī uz U. Cinkmaņa izteikumiem lieciniecei, ka viņam jau sen apnikusi M. Sprūda «zīmēšanās ar dārgajām mašīnām».

Tiesnesis I. Dzenis pēc šiem izteikumiem aicināja M. Sprūdu vairāk runāt par lietu, lai citējot «zaļo grāmatiņu», tā skaidri norādot, ka tiesā vairāk cieņā likumu, nevis prokuroru dzēruma sarunu citāti.

Savukārt U. Cinkmanis, atbildot tiesai par noraidījumu, sacīja, ka visu jau pamatojis lietas materiālos un arī uzskata, ka M. Sprūdam pret viņu ir personīga nepatika, bet tas nedod juridisku pamatu prokuroru noraidīt. Jautāts par iedzeršanu un runām pie glāzītes par apsūdzētā dārgajām mašīnām, U. Cinkmanis medijiem uzsvēra, ka nezina, no kurienes M. Sprūds to ņēmis.

Apsūdzēto daudz

Kopumā lieta ir plaša. Rakstos aizņem vairāk nekā 160 sējumu. Šajā krimināllietā apsūdzēts arī maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms par nolaidību, finansists Jorens Raitums – par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Apsūdzības ir būvuzņēmējam Mārtiņam Krūmam par izspiešanu organizētā grupā, uzņēmējam Guntaram Slišānam par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Apsūdzēts arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik tika notiesāta par nelikumīga lēmuma pieņemšanu. Apsūdzēts ir Oskars Ercens, bijušais M. Sprūda darbinieks un pilnvarnieks, uzņēmējs Vjačeslavs Holmins, kā arī M. Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Šī lieta tiek saistīta ar Trasta komercbankas likvidācijas procesu.

2017. gada jūnijā Valsts policija, veicot 16 kratīšanas, kuru laikā izņēma dokumentus un naudas līdzekļus, kā arī arestēja vairākus nekustamos īpašumus, arestēja arī prokurora noraidījumā pieminētās luksusa klases automašīnas.

Valsts policija M. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljonu eiro lielu drošības naudu. Līdz šim tā ir lielākā summa Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, kas oficiāli samaksāta. To iemaksājis M. Sprūda brālis Kristaps Sprūds.