Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Ārlietu ministrija

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Kādas ir Latvijas Brexit izmaksas? Ir veikti kādi aprēķini?

Dalīsim šo atbildi trijās daļās. Pirmā ir izmaksas, kas valsts budžetā rodas līdz ar Brexit, un te pat nav svarīgi, ka var būt dažādas Lielbritānijas izstāšanās versijas no Eiropas Savienības. Mēs rēķināmies, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Latvijai izmaksās no trim līdz 4,9 miljoniem eiro. Te ir iekļauts papildu finansējums muitai, PVD, Augu aizsardzības dienestam, IT sistēmu pielāgošanai. Te ir paredzēta nauda datu apmaiņai un citām lietām. Summa ir samērā konkrēta, un no šīm izmaksām izvairīties nevarēs. Otrkārt, ja runa ir par smago Brexit, tad Lielbritānija jau aprīlī vairs neveic iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Budžeta samazinājums ir 4–8%, un tas nozīmē, ka dažādos Eiropas Savienības fondos naudas būs mazāk.

Treškārt, protams, ir sagaidāma ietekme uz ekonomiku. Ir dažādi skaitļi un dažādi aprēķini. Ir dzirdētas prognozes, ka Latvijas IKP varētu samazināties pat par 0,2% līdz 0,4%, tomēr es negribētu prognozēt konkrētus zaudējumus. Mēs zinām, kādas nozares ir saistītas ar Lielbritāniju. Tā ir kokapstrāde, dažāda veida pakalpojumi. Piemēram, mūsu uzņēmumi Lielbritānijas lidostās nodarbojas ar tirdzniecību beznodokļu zonās. Uzņēmējdarbības jomu ir daudz, un kopējo iespaidu rēķināt ir diezgan sarežģīti.

Pērn esat piedalījies NATO samitā par drošību, ir kopēja nostāja un griba. Tajā pašā laikā Krieviju uzņēmēji vēl aizvien redz kā sadarbības partneri. Kas īsti šobrīd ir Krievija – sadarbības partneris vai bubulis?

Neatbildams jautājums, ja meklējam tiešu un viennozīmīgu atbildi, jo labi saprotam, ka pēdējo piecu gadu laikā līdz ar Krimu, līdz ar konfliktu Ukrainas austrumos un pēdējo krīzi Azovas jūrā Krievija ir izaicinājums starptautiskajai kārtībai, kādu mēs to redzam. Tajā pašā laikā mēs labi saprotam, ka ir rinda reģionu, kuros Krievijas Federācijai ir noteikta loma. Tā ir Sīrija, Afganistāna. Situācijas attīstība Tuvajos Austrumos, kas ietekmē arī mūsu drošību. Pēdējos mēnešos ir paaugstināta aktivitāte Lībijā. Redzam, ka ir rinda jautājumu, kuri ar Krieviju ir jārisina un jāmēģina mazināt spriedzes elementus. NATO Krievijas padome strādā, tā apspriež jautājumus par Ukrainu, par informācijas apmaiņu, par Afganistānu, par jautājumu loku, kas skar saspīlējuma mazināšanu, bet, kas attiecas uz ekonomisko sadarbības aspektu, – NATO nav tā organizācija, kas nosaka ekonomiskās sankcijas. Sankcijas nosaka Eiropas Savienības līmenī, kur tam ir nepieciešamie juridiskie un praktiskie instrumenti.

Mēs redzam, ka šobrīd dinamika nav pozitīva. Krievija nepilda Minskas vienošanos. Azovas jautājums visu vēl saasināja. Tādēļ ir jomas, kur mums kā kaimiņvalstīm sadarbība notiek labi, piemēram, pārrobežu sadarbība, dažādi ekonomiski risinājumi, bet ir vesela rinda principiālu un fundamentālu jautājumu, kur daudz kas ir atkarīgs no Krievijas uzvedības modeļa.

Ārlietu debatēs pagājušajā nedēļā Saeimā viens no atslēgas vārdiem bija arī Moneyval ziņojums. Uzņēmēji ir nobažījušies. Ko šajā jautājumā dara un var darīt Ārlietu ministrija?

Vispirms jau jāsaka, – Latviju Moneyval pārstāv FKTK, Kontroles dienests un Tieslietu ministrija. Ārlietu ministrijas sadaļa darbā ir saistīta ar sankciju likumiem un piemērošanas jautājumiem. Tas, kas, manuprāt, ir noticis: mēs savā ziņā nesaprotam vienu lietu – ne jau konkrēto ieteikumu tīri birokrātiskā statistika kaut ko šobrīd nozīmē. Svarīgākais nav par pieņemtu likumu dabūt ķeksīti. Svarīgākais, ko arī redzējām kā zināmu problēmu, ir tas, kā uzraugošās, kontrolējošās, izmeklējošās institūcijas šos likumus piemēro un ievieš. No tāda viedokļa raugoties, mums jākoncentrējas uz lietām, kas bija skaidras OECD iestāšanās procesa gaitā. Bija progress, bija pasākumi, kas tika ieviesti. Bija konkrētas soda sankcijas. Patlaban būtiskākais ir tas, kā tiks novērtēti praktiskie rezultāti. Valdība ir vienojusies par to, ka šis ir viens no jautājumiem, pie kā tiks strādāts. Jautājumu loks skar ne tikai likumu grozījumus, bet arī konkrētus rezultātus. Tas attiecas ne tikai uz Moneyval, bet arī uz citām jomām. Likumi Latvijā ir labi! Svarīga ir to īstenošana.

Vēl aizvien nenoklust diskusijas par ANO Migrācijas paktu. Ir dažādi skaidrojumi, dažādas interpretācijas. Kas ir ar šo paktu?

Saskaņā ar Saeimas balsojumu Latvija nepiedalījās Marakešas konferencē par Migrācijas paktu. Tālāk jau ANO Asamblejā mēs atturējāmies, turklāt mūsu pārstāvis skaidri norādīja, ka mēs ievērojam mūsu Saeimas lēmumu par nepievienošanos paktam. Par šo jautājumu diskutējām arī Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā Ārlietu ministrija skaidroja šo pozīciju. Tie, kas domā, ka Migrācijas pakts ir juridiski saistošs nacionālai valstij, maldās. Nē, tā nav. Tas ir rakstīts arī pašā paktā. ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas valstij nav juridiski saistošas, izņemot trīs atsevišķus gadījumus, – jautājumā par dalības maksu, par jaunu valstu uzņemšanu un par asamblejas organizācijas jautājumiem.

Visi pārējie jautājumi ir juridiski nesaistoši. ANO gadā pieņem ap 300 rezolūciju. Tur ir viss, sākot ar apaļu datumu atzīmēšanu un beidzot ar aicinājumiem mierīgā ceļā noregulēt to vai citu konfliktu. Tas ir aicinājums vērtēt labo praksi.

Šis konkrētais jautājums un visas tās debates parāda, cik polarizētā sabiedrībā mēs dzīvojam, kur faktiem nav nozīmes, – ir vienkārši emocijas.

Kas šajā Migrācijas paktā vai deklarācijā bija labs? Tur tika pateikts, ka migrācijas jautājums ir jārisina visām valstīm kopā, ka ir jācīnās pret organizēto noziedzību. Paktā pateikts, ka migrācija ir nacionāla atbildība, katra valsts pati par to lemj. Jā, te arī bija aicinājums ievērot vispārējās cilvēktiesību normas un, šķiet, šī sadaļa izraisīja vislielākās diskusijas, kurās netrūka pat melu, ka Latvijai būs jāuzņem miljoniem cilvēku. ANO Migrācijas paktā par ko tādu nav ne vārda. Man ir ļoti žēl, ka atsevišķi politiķi, tādi kā deputāte Jūlija Stepaņenko, atklāti un rupji, vairākas reizes cilvēkiem melo par pakta saturu un Latvijas nostāju. Tas, manuprāt, ir nepieņemami. Tas parāda, ka XXI gadsimta standarts līdztekus progresam ir arī pamatīgs regress.

Atkal ir jauns premjers un valdība. Lai arī ministrs nemainās – kādas šobrīd ir galvenās ārlietu prioritātes, lielie darbi, kas jādara?

Pirmais jautājumu loks ir tas, kas skar Latvijas vietu un lomu Eiropas Savienībā, jo šobrīd notiek diskusija par to, kāda būs Eiropas Savienība nākotnē, kāds būs tās budžets. Šis un nākamais gads būs sarunu gadi par labāko risinājumu Eiropas Savienības pārvaldībai un arī to, kādā veidā tas atspoguļosies budžetā. Eiropas Savienība ir izveidota dzīves līmeņa izlīdzināšanai, mazinot dažāda veida ekonomiskās atšķirības un tā uzlabojot tirdzniecību, uzņēmējdarbību un citas jomas. Šobrīd no Latvijas cilvēki bieži dodas prom tādēļ, ka citviet ir labākas algas, bet Latvijā tiek tirgotas preces. Tādēļ šis pirmais jautājumu loks ir par Kohēziju un tiešmaksājumiem.

Otrais plašais darba lauks būtu nosaucams par Brexit ugunsgrēka dzēšanu. Tā nav prioritāte, kuru es būtu gribējis kā lielu stratēģisku virsmērķi. Tā ir problēma, kas mūs ir piemeklējusi, un tā ir jārisina. Te nav tikai praktisko jautājumu risināšana, bet arī, kāda būs Latvijas un citu Ziemeļvalstu sadarbība ar Lielbritāniju pēc Brexit. Runa ir gan par drošību, gan ekonomiku.

Pēdējais prioritārais jautājumu loks ir saistīts ar uzņēmējiem. Tā ir lieta, ko vēlētos darīt aktīvāk, diemžēl valdības veidošana to mazliet ir iekavējusi. Doma ir doties vizītēs uz valstīm, kas ir uzņēmēju interesēs, un veicināt ekonomiskos sakarus. Ir konkrēti mērķa reģioni – Āzija, Līča valstis un pēdējā laikā, jo sevišķi IT jomā, ir liela interese par Āfriku. Latvijai ir, ko piedāvāt šajos reģionos. IT nozare, kokapstrāde, augstākā izglītība. Mums regulāri notiek sarunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un citām uzņēmēju organizācijām, un informācija līdz uzņēmējiem noteikti nonāks. Kad ārvalstu vizītes jau tiek izsludinātas, uzņēmēji var pieteikties gan LIAA, gan mūsu ministrijas interneta vietnēs. Labi piemēri ir jau iepriekš. 2017. gadā Kuveitā piedalījās 30 uzņēmumu pārstāvji. Nav gluži tā, ka uzreiz tiek slēgti sadarbības līgumi, bet sakari tiek nodibināti, un tas ir galvenais.