Viesmīlība Ziemas sezonā ir daudz klusāk nekā vasarā, atzīst piekrastes pašvaldībās

Ir pelēka ziemas pēcpusdiena. Ne sniega, ne spēcīga vēja, ne saules. Nav ne brīvdiena, ne svētku diena, tomēr stāvlaukumā pie priežu meža ieskautās kafejnīcas Dzintariņš novietotas vairākas automašīnas. Pirms aptuveni gada atvērtais ēdināšanas uzņēmums atrodas piecpadsmit minūšu braucienā no Liepājas, pāris kilometru attālumā no jūras. Taču tā nav ierasta aina piekrastes novados. Visbiežāk darbdienās, salīdzinot ar vasaru, tur ir pavisam kluss. Pa ielām pārvietojas tikai vietējie iedzīvotāji, un daļa no uzņēmumiem, kas orientējas uz tūristu piesaisti, ir slēgti.

Piesaista ar auru

Bernāti kopš seniem laikiem ir bijusi liepājnieku iecienīta pastaigu vieta gan ziemā, gan vasarā. Dzintariņš atvērts vietā, kur līdz 90. gadu sākumam darbojās kafejnīca ar tieši tādu pašu nosaukumu. Sākot strādāt, jaunie saimnieki jutuši, ka daļa apmeklētāju brauc, tieši nostalģisku atmiņu vadīti. Bija kungi un dāmas gados, kuri stāstīja, kādas toreiz bija durvis, cik galdiņu, kādās glāzēs kafiju taisīja un kas bija ēdienkartē. Tomēr Dzintariņš ļoti ātri iekaroja pozīciju arī gados jauno liepājnieku atpūtas vietu sarakstā. «Te laikam ir tāda īpaša aura,» secina uzņēmuma īpašniece Laura Otaņķe.

Kopš vasaras kafejnīca strādā katru dienu, izņemot pirmdienas. Lai arī bija skaidrs, ka, iestājoties rudenim, būs atpūtnieku kritums, nolēmuši riskēt. Darbaspēks un citi resursi, protams, optimizēti. «Mēs gribam izveidot pieradumu – lai cilvēki zina, ka no otrdienas līdz svētdienai Dzintariņš ir vaļā,» saka L. Otaņķe. Viņas mamma, projekta vadītāja Liene Otaņķe papildina: «Nevari domāt, ka esi uztaisījis lielisku vietu un uzreiz visi nāks. Tev ir jāpierāda, ka esi labs un ka gaidi. Tev ir jābūt vaļā, ja cilvēks atnāk.» Risks pagaidām atmaksājies. Tā kā pērnais rudens lutināja ar laikapstākļiem, pie āra galdiņiem apmeklētāji sēdēja vēl oktobrī. Klusākais mēnesis līdz šim bijis novembris.

Mēģina saprast sfēru

Līdzīgi spriež arī SIA Āķagals vadītāja Anna Vezjuka. «Mēs nelaižam garām nevienu iespēju uzņemt viesus,» viņa saka. Uzņēmumam pieder viesu nams ar krodziņu Pāvilostā. Ziemā gan tas patlaban strādā tikai, apkalpojot banketus, naktsmājas var pieteikt, sazinoties pa tālruni. Vietnē booking.com to nevar izdarīt.

«Tā kā jaunie saimnieki šeit darbojas tikai no aprīļa, vispirms ir jāsaprot sfēra,» rīcības motīvus pamato A. Vezjuka. «Mēģinām saprast, kas cilvēkiem ir vajadzīgs, ar ko piesaistīt.» Viņa piebilst, ka janvāra sākumā bija jūtams intereses pieaugums. Notika pasākums pēc pasākuma. Sarakstā bija gan dzimšanas dienu rīkošana, gan filmēšanas grupas izmitināšana. Kompānija, kas Pāvilostā uzņēma jogurta dzēriena Actimel reklāmu, noīrēja visu ēku. Daļa telpu bija jāpielāgo reklāmistu prasībām, piemēram, izveidojot grimētavu. Viesi gribēja, lai viņiem tiek nodrošināta arī ēdināšana un nakšņošana. «Šādos gadījumos skrupulozi nerēķinām, ko nopelnām. Uzskatu, ka ir jābūt cilvēku plūsmai. Katrs pasākums dod rezonansi nākotnei,» saka A. Vezjuka. Viņa piebilst, ka ar laiku varētu domāt par pasākumu un semināru organizēšanu, kas piesaistītu papildu interesentus. Vispirms gan būtu jāatrisina darbaspēka problēma. Studenti un vidusskolēni, kas vasarā izmanto iespēju nopelnīt vietējos tūrisma uzņēmumos, ziemā aizņemti ar mācībām.

Aiziet ziemas miegā

Vasarā Pāvilostu apmeklē desmitiem tūkstoši tūristu, ziemā – labi, ja desmit procenti no tā visa, tendences iezīmē novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Arī Nīcas Tūrisma informācijas centra (TIC) speciāliste tūrisma un vides jautājumos Rebeka Bumbiere runā par līdzīgu situāciju, tikai šajā pašvaldībā kritums ir no vairākiem tūkstošiem uz vairākiem simtiem.

«Tūrisma klusajā sezonā Pape aiziet ziemas miegā,» atzīst arī Rucavas novada TIC vadītāja Dace Mieme. Lietuvas pierobežā esošā pašvaldība jau ilgus gadus ir nozīmīgs kaimiņzemes atpūtnieku intereses objekts. Viņi tur ne tikai izmanto tūrisma iespējas, bet arī iegādājas īpašumus un pat atver savus viesu namus.

«Vasarā lietuvieši te dzīvo, kempinga mājiņas noīrē vismaz nedēļu, bet latvieši iegriežas tikai caurbraucot, nakšņo vienu, divas naktis,» stāsta Papes atpūtas kompleksa Pūķarags saimniece Inta Vītola. Ziemā uzņēmums piedāvā iespēju nakšņot divās speciāli aprīkotās mājiņās. Taču kaimiņzemes tūristu tikpat kā nav, atpūtas iespējas izmanto pārsvarā latvieši. Pieprasījums strauji audzis decembra nedēļas nogalēs. Tagad, janvārī, iestājies klusums. Tāds prognozējams arī februārī. «Protams, mēs vēlētos vairāk viesu,» viņa atzīst.

Savukārt Pāvilostā ziemā visbiežāk iegriežas zvejnieki, makšķernieki, novērojusi atpūtas kompleksa Pāvilosta Marina vadītāja Anete Blažēvica. Viņa stāsta, ka tā ir tūristu kategorija, kas parasti nenakšņo viesu mājās. «Tie, kas brauc uz butēm, jūras krastā arī paliek pa nakti.» Tikai retajam līdzi brauc ģimenes, kas meklē naktsmājas siltumā.

Tūristu skaita krituma dēļ Pāvilosta Marina ziemā dodas atpūtā un par to daudz nesatraucas. Tas ir laiks, kad veikt nelielus remontiņus un arī pašiem sakopot spēkus jaunajai sezonai. Daudz nebēdā arī Kolkas Ūšos. Saimniece Džaneta Marinska teic: «Tomēr reāli skatos uz dzīvi. Laiks ir tumšs, gaisma dienā vien pāris stundu. Tā tas vienkārši ir, un es lieki nesatraucos, nemēģinu ieguldīt mārketingā.»

Dažas gultasvietas gan Ūšos ir pieejamas arī tagad, iespējams pieteikties sklandraušu cepšanas darbnīcai. «Cilvēki ir kļuvuši aktīvāki, vēlas vairāk izzināt, taču manas darbnīcas nav galamērķis. Gatavojoties braucienam, aplūko piedāvājumu un izvēlas arī šo,» Dž. Marinska stāsta.

Patīk pasākumi un pirts

Lielāku tūristu daudzumu spēj piesaistīt vētras un pēc tām jūras krastā atrodamie dzintari, tematiskie pasākumi, pārgājieni gar jūras krastu. «Jūra vilina arī ziemā,» pārliecinājusies D. Mieme. Pāvilosta pagājušā gada nogalē pirmo reizi sarīkoja Nēģu svētkus. Atsauksmes bija ļoti labas, un kas līdzīgs tiek plānots arī šogad. U. Kristapsons pieļauj, ka varētu arī sarīkot Stinšu vai Reņģu svētkus. Par to, kā pagarināt tūrisma sezonu, aktīvi domā arī Nīcas novadā, apliecina R. Bumbiere. «Pagaidām neko skaļi negribam teikt, pasākumu kalendārs vēl top,» viņa norāda.

Rucavas novada Pūķarags tradicionāli maijā organizē pārgājienu pa tuvējo apkārtni. Varbūt kas tāds palīdzētu veiksmīgāk pārlaist ziemu? Saimniece I. Vītola šaubās. Viņas novērojumi rāda, ka ārpus sezonas tūrists nealkst pēc speciāli organizētiem pasākumiem. Grib darboties pats savā nodabā. Viņu visvairāk interesē jūra, pārgājienu takas, putnu vērošana vai pirts. Lai gan pērn bijusi «viena ekstrēmistu grupa», kas mīnus 12 grādu salā nākusi pa pludmali no Liepājas.

D. Mieme zina teikt, ka sadarbībā ar fondu 1836 drīzumā pārgājienā ieplānojuši doties Saldus novada skolēni. Tomēr viņa atzīst, ka grupu braucienos ziemā cilvēki dodas mazāk: «Ziemā man nav tiešās saskares ar ienākošo tūrismu. Cilvēki ceļo tāpat, tikai ir cita specifika – vairāk to dara individuāli.»

Cerības liek uz SPA

Pret ziemas prieku baudīšanu kā attīstāmu biznesu pārsvarā piekrastes pašvaldībās jūtama skepse. Jūras tuvums tomēr nozīmē siltāku klimatu un mainīgākus laikapstākļus. Ir ziemas, kad sniega tikpat kā nav.

«Pie mums pat teorētiski varētu attīstīt tikai distanču slēpošanu, jo kalnu nav,» saka D. Mieme. TIC pat iespējams iznomāt tam nepieciešamo inventāru, taču pagaidām nekādas intereses par to neesot bijis. To pašu saka Nīcas pagasta Dzintariņā, kur sākotnēji bija plānots piedāvāt inventāra nomu gan vasaras, gan ziemas prieku baudīšanai. Nejūtot interesi un telpu trūkuma dēļ pagaidām no šīs domas atteikušies.

Iespējams, viesu mājām risinājums varētu būt cenu pazemināšana. Tomēr Pūķaraga saimniece I. Vītola nosaka: «Tas īsti nav iespējams, jo ziemā ir nepieciešama apkure, un tas mums palielina izmaksas.»

Pirms dažiem gadiem atpūtnieku piesaistei ziemā un savu skolēnu vajadzībām Pāvilostas novada dome plānoja baseina būvniecību. Patlaban iecere atlikta. Lielas cerības liekam uz SPA viesnīcu, kam būs ļoti līdzīgs profils, neslēpj U. Kristapsons. SIA Aviao līdzīpašnieks un valdes loceklis Jurģis Sedlenieks stāsta, ka, investējot 2,2 miljonus eiro, nākamgad plānots atvērt brīvdienu viesnīcu, kas uzņems klientus visu gadu. Tā specializēsies uz helioterapiju – saules staru enerģijas izmantošana ārstniecībā un profilaksē. Ēkā būs baseins, pirtis, SPA, ko varēs izmantot ne tikai viesnīcas klienti, bet arī jebkurš cits atpūtnieks.

«Skaidrs, ka iestāde atpelnīs sevi tikai tad, ja dabūs apmeklētājus arī ziemā. Pāvilosta cilvēkiem patīk. Jautājums ir tikai par to, vai dabūsim tās cenas, ko gribam dabūt,» atklāts ir J. Sedlenieks. «Latvijā helioterapija pagaidām nav populāra, bet kļūst iecienītāka Skandināvijā, īpaši Zviedrijā. Cilvēki saprot, ka pusi gada pavada tumsā. Kāpēc neatbraukt uz Pāvilostu, lai gūtu veselīgu saules gaismas imitētu iedegumu?»