Lielbritānijas vēstnieka Latvijā Kīta Šenona 15 minūšu garā uzstāšanās Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisijas kopsēdē 30. janvārī liecināja par to, ka vēl aizvien nav skaidrības, kā noslēgsies Brexit

Brexit

«Vēl aizvien ir iespējami abi izstāšanās varianti, gan ar vienošanos, gan bez tās, un abi ir jāņem vērā,» uzsvēra K. Šenons.

Latvijas uzņēmējus var mierināt vēstnieka apgalvojums, ka briti apzinās ciešās ekonomiskās saiknes ar Latviju vairākās nozarēs un pieliks pūles, lai šī sadarbība nebeigtos līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES.

K. Šenons bija strups, atbildot uz Latvijas parlamentāriešu jautājumu par iespējamo Skotijas izstāšanos no Lielbritānijas un referenduma rīkošanu. «Pats esmu skots, bet šeit esmu kā diplomāts, nevis kā politiķis, tādēļ varu runāt tikai par to, kas ir skaidri zināms,» sacīja vēstnieks, piebilstot, ka februāra vidū varētu būt nākamais parlamenta balsojums par Brexit, tomēr viss ir atkarīgs no notikumu gaitas jau tuvākajās dienās.

Jautāts par tiem 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri oficiāli dzīvo un strādā Lielbritānijā, K. Šenons uzsvēra, ka visi Latvijas valsts piederīgie, kuri līdz 29. martam ieguvuši dzīvošanas un darba atļaujas, arī turpmāk varēs dzīvot un strādāt valstī. Vēl vairāk, Lielbritānija būs atvērta arī šo cilvēku ģimenēm.

«Mēs negrasāmies šķirt ģimenes,» sacīja K. Šenons. Vēstnieks uzsvēra, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES viennozīmīgi pieaugs divpusējo attiecību loma, tādēļ jau šobrīd ir palielināts vēstniecības personāls, kas strādā gan ar Brexit jautājumiem, gan divpusējo attiecību jomā.

ES līdz šim turas pie samērā cietas pozīcijas, norādot, ka izstāšanās sarunas ar Lielbritāniju netiks atsāktas, aicinot valsti skaidrot savu turpmāko rīcību. Dienas Bizness jau rakstījis, ka Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas izstrādātais izstāšanās plāns britu parlamentā neguva atsaucību.