Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar atsāka diskusijas par Darba likuma grozījumiem par virsstundu dubultu apmaksu, jo pašreizējo 12. Saeimas pieņemto redakciju prezidents atgrieza atkārtotai caurlūkošanai

likumdošana

Uzņēmēji par katru pirmo divu virsstundu laikā nopelnīto eiro algā ir gatavi piemaksāt 50 centu, nevis vēl vienu eiro.

Satversmei neder

Likuma otrreizēju skatīšanu lūdza Latvijas tiesībsargs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome un Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrība. Viņi lūdza novērst iespējamās neatbilstības Satversmei. Par to iebildumi iepriekš bija arī Saeimas Juridiskajam birojam, tomēr iepriekšējā sasaukuma deputāti grozījumus apstiprināja.

Prezidents Raimonds Vējonis, atgriežot likumu Saeimai, norādīja, ka, mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti visi riski, ievērojot likuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.

«Nevar tikt atbalstīts regulējums, kas potenciāli no ēnu ekonomikas iznākošus uzņēmumus nostāda priviliģētā situācijā iepretim tiem uzņēmumiem, kuri jau šobrīd godprātīgi maksā nodokļus un piedalās kopēju sabiedrības vajadzību finansēšanā,» paziņojumā Saeimai norādīja prezidents.

Patlaban Saeima par virsstundu darbu visos gadījumos noteikusi piemaksu 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība. Strīdi ir par to, ka tiek noteikta nevienlīdzīga kārtība nozarēs, jo ne visās ģenerālvienošanās pastāv.

Salīdzina ar kaimiņiem

Kā pirmos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti uzklausīja LTRK pārstāvju ierosinājumus, paredzot, ka turpmākajās sēdēs vārdu dos citām ieinteresētajām pusēm.

«Mēs rekomendējam par pirmajām divām virsstundām maksāt 50% un tikai pēc tam noteikt 100% samaksu. Tas būtu jānosaka neatkarīgi no tā, vai nozarē pastāv ģenerālvienošanās vai nē,» Saeimas komisijai sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. 100% darba samaksa par virsstundu nozīmē, ka par stundu tiek maksāta dubulta alga. J. Endziņš pauda, ka reģionālās konkurences laukā Latvijas uzņēmēji nonāk zaudētāju lomā, jo kaimiņvalstīs ir noteikums par 50% samaksu par pirmajām virsstundām. Deputātu jautāts, kādi konkrēti regulējumi likumdošanā ir Lietuvā un Igaunijā, J. Endziņš nespēja atbildēt.

Mudina blēdīties

«Mūsu priekšlikums pēc būtības novērš visus pārmetumus, kurus Valsts prezidents norāda kā neatbilstības Satversmei, jo regulējumu var attiecināt uz visām nozarēm neatkarīgi no tā, vai ģenerālvienošanās nozarē pastāv vai nē,» teica J. Endziņš, piebilstot, ka pašreizējā situācijā Latvija nonāk absurdā situācijā, mudinot uzņēmējus virsstundas neuzrādīt vai nedot iespējas cilvēkiem nopelnīt vairāk.

«Visbeidzot, problēma ir ne tikai būvniecības nozarē, lai arī šī bija pirmā nozare, kur tā tika identificēta. Būvniecības nozarē ir ģenerālvienošanās. Mums nav ticības, ka ģenerālvienošanās varētu tikt noslēgtas visās tautsaimniecības nozarēs, tādēļ ir vajadzīgs vispārējs regulējums, kas ir pirms tās,» Saeimas komisijai argumentus uzskaitīja J. Endziņš.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, iepriekš Saeimai norādīja prezidenta atgrieztā likumprojekta autori.

LTRK savā uzrunā uzsvēra, ka saredz nevienlīdzību situācijā, kad tikai daļa darba devēju ar darbiniekiem slēdz darba koplīgumus un tikai dažās nozarēs pastāv ģenerālvienošanās.