Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu darba selekcionējuši un reģistrējuši SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs un Agroresursu un ekonomikas institūta zinātnieki

lauksaimniecība

Šī ir pirmā Latvijā selekcionētā linu šķirne pēc 84 gadu ilga pārtraukuma.

Šķirne testēta Polijā

Pēc pārbaudes 2017. un 2018. gadā Polijā Latvijas šķiedras linu līnijai I18-1 piešķirts šķirnes statuss ar nosaukumu Vilani. Tā atzīta par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu atbilstoši Eiropas Savienības Kopienas augu šķirņu biroja (CPVO) prasībām, ko apliecinājusi testēšanas institūcija - Research Centre for Cultivar Testing.

Selekcionāra apliecība un tiesības uz sēju piešķirtas Agroresursu un ekonomikas institūtam. Lini Vilani paredzēti gan šķiedras, gan sēklu ražošanai, šķirne ir vidēji agrīna - veģetācijas periods 83 dienas. Kvalitatīvu stiebriņu iegūšanai lielāka nozīme ir šķirnēm ar īsāku veģetācijas periodu, kuras var novākt agrākos termiņos, kad ir labvēlīgāki laika apstākļi linu salmiņu tilināšanai. Novērtējot šķirnes ražību, secināts, ka tā ir augsta – iegūtas vidēji 7,72 tonnas no hektāra salmiņu, tai ir laba veldres izturība un mazāka uzņēmība pret nozīmīgākajām linu slimībām, un tā zied baltiem ziediem. Šķirne ir piemērota Latvijas augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Zemkopības ministrijā.

Jāpārbauda Latvijā

Neskatoties uz to, ka šķirne selekcionēta Latvijā un izstrādāta Latvijas klimatam, tā ir pārbaudīta tikai Polijā.

«Mēs turpināsim darbu gan pie Vilanu pārbaudes Latvijā, gan pie citu šķirņu selekcionēšanas, jo iestrādes ir, bet visur ir finansējuma jautājums. Tagad valdība pamainījās, un kas zina, cik drīz pienāks kārta mūsu jautājumam. Nav jau tā, ka, līdzko ministrs uzraksta pavēli, tā šķirni pārbauda. Tā vēl ir jāiesēj un jāizaudzē Latvijas apstākļos pietiekamā daudzumā,» Dienas Biznesam sacīja SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale, kura selekcijā strādā jau 58 gadus un saņēmusi Zemkopības ministrijas balvu Sējējs 2018 par mūža ieguldījumu.

Latvijas lini iznīcināti

Latvijā kopš brīvības atgūšanas audzē Eiropas valstīs selekcionētās linu šķirnes, kuras mūsu valsts augsnes un klimatiskajos apstākļos nenodrošina stabilas linu salmiņu un sēklas ražas. Linu nozares sekmīgai attīstībai ir nepieciešama jauna linu šķirņu izveidošana, kas atbilstu klimatiskajiem apstākļiem.

«Linu selekcijas darbs ar Zemkopības ministrijas atbalstu tiek veikts kopš 1993. gada. Pēdējo 84 gadu laikā Latvijā nebija selekcionēta un reģistrēta neviena linu šķirne. Zinātņu doktore Veneranda Stramkale šo šķirni dāvina Latvijai 100. gadadienā,» sacīja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Muceniece.

V. Stramkale, atceroties laiku, kad tikai uzsāka selekcijas darbu, uzsver, ka Latvijas linu šķirnes, kas bija populāras Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, tikušas apzināti iznīcinātas.

«Kad 1964. gadā sāku darbu Balvos, no Latvijas liniem pāri palicis nebija nekas! Latvijas šķirnes bija aizliegts pavairot vai audzēt. Mēs audzējām tikai Krievijas šķirnes. Kad atguvām brīvību, sākām audzēt Francijas, Beļģijas un Holandes linus, bet tie nav atbilstoši mūsu laika apstākļiem,» atcerējās pieredzējusī zinātniece.

V. Stramkale pie Latvijai piemērotu linu selekcionēšanas strādā jau kopš 1993. gada, kad bija valstisks lēmums veidot Latvijas linu genofondu.

Cer uz Rēzeknes linu fabriku

Vēsturiskajā Rēzeknes Linu fabrikā šobrīd saimnieko SIA Baltiks EAST. Nodarbošanās tā pati – linu pārstrāde. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Šindlers Dienas Biznesam atklāja, ka ar selekcionāri V. Stramkali sadarbojas jau sen un cer uz noderīgām šķirnēm Latvijas apstākļiem, tomēr par tūlītējiem rezultātiem bija skeptisks.

«Ne jau velti šķirne ir pārbaudīta Polijā. Runa ir par finansējumu, kura arī šobrīd, iespējams, nav. Linu sēkla nav pietiekamā daudzumā, tā noteikti būtu jāpavairo. Kopējā šķirnes pārbaude var aizņemt vairākus gadus. Pirms laiciņa mēs samērā agresīvi investējām uzņēmumā, un šīs investīcijas nav sevi attaisnojušas. Tobrīd daudz linu audzējām paši. Patlaban tikai 10% linu izaudzējam, bet pārējo izejmateriālu ievedam, pārstrādājam un izvedam atpakaļ uz Eiropu. Nav nekādas lielas pievienotās vērtības, bet mēs strādājam,» sacīja V. Šindlers.

Uzņēmējs zina, ka arī Polija savu linu audzēšanu ir pārtraukusi un, iespējams, šobrīd pastiprināti interesējas par noderīgu sēklas materiālu.

SIA Baltiks EAST ražo linu auklu, kuru atbilstoši stingriem standartiem piegādā Francijas klientiem. Uzņēmumam nepieciešami tieši šķiedras lini. «Graudi mūs tik ļoti neinteresē, vismaz no šā brīža ražošanas skatu punkta,» uzsvēra uzņēmējs.