Projekts Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Pievērsīs uzmanību krūzītēm

Bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm. Viņi plāno savākt krūzītes ar osiņām un piedāvāt tās cilvēkiem. «Savulaik, kad pastaigājos ar bērnu parkā, gāju kafejnīcās, lai paņemtu take away. Dažas minūtes vēlāk krūzīti metu ārā. Šādos gadījumos cilvēki, kas atgriežas pa to pašu ceļu, varēs krūzītes aizņemties,» piemērus nosauc U. Milbreta.

Vēl uzņēmēji plāno no Vācijas iegādāties Kaffeeform krūzītes, kas ir izgatavotas no kafijas biezumiem, kā arī HuskeeCup krūzītes no Austrālijas, kuras ir ražotas no kafijas miziņām, kas atdalās grauzdēšanas laikā.

Jaunizveidotā kafejnīca būs paredzēta tiem, kuri vēlas dzert labu un garšīgu kafiju, kā arī tiem, kam saistoša zero waste ideja. U. Milbretas mērķis ir kopā ar vīru Johanu izveidot vietu, kas būtu pieejama visai sabiedrībai. Viņi plāno telpas izveidot tā, lai tām būtu ērti piekļūt cilvēkiem ratiņkrēslos un ar redzes traucējumiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem. U. Milbreta novērojusi, ka Rīgā šādu kafejnīcu tikpat kā nav.

Iepazīst kafijas pasauli

Topošās kafejnīcas mērķis ir kļūt par pirmo bezatkritumu kafejnīcu Rīgā, par videi draudzīga biznesa paraugu citiem Latvijas uzņēmumiem un arī iedzīvotājiem.

Café M vēlas kļūt par vietu, kas apvieno dažādas sabiedrības daļas. Uzņēmēji iecerējuši piedāvāt tādu saldo ēdienu izvēli, kas ir piemērota arī vegāniem un cilvēkiem ar glutēna un citu vielu nepanesamību, visbeidzot paplašināt Latvijā grauzdētas kafijas klāstu, iepazīstinot cilvēkus ar specializēto kafiju no Āzijas. J. Safrajam ir vairāku gadu pieredze darbā augsta līmeņa restorānos Parīzē. 2018. gada februārī viņš ir ieguvis SCAE (Speciality Coffee Association Europe – Eiropas Specialitātes kafijas asociācija) kafijas grauzdēšanas sertifikātu. No 2018. gada aprīļa līdz augustam viņš ir pilnveidojis savas iemaņas un zināšanas, grauzdējot kafiju Singapūrā Coumpound coffee Co telpās. Savukārt oktobrī un novembrī ir iegūti SACE sertifikāti kafijas brūvēšanā un baristas profesijā. Lai arī J. Safrajs šobrīd latviešu valodu brīvi nepārvalda, kursi ir sākti septembra sākumā un šobrīd jau ir pabeigts A1 līmenis.

«Mūsu projektā jau ir ieguldīts daudz līdzekļu, jo esam izvēlējušies tādu kafijas grauzdēšanas iekārtu, kas ir droša uzstādīšanai klientu zālē, ļaujot cilvēkiem labāk izprast kafijas grauzdēšanas procesu. Tāpat esam ieguvuši arī sociālā uzņēmuma statusu,» pastāsta U. Milbreta.

Sākumā kafejnīcā grauzdētāja gan nebūs. Vēlāk, grauzdējot kafiju uz vietas, uzņēmēji izmantos ASV kompānijas kompostējamus (industriālā komposta mašīnā) kafijas maisiņus ar speciālo atgāzēšanas vārstu. Viņa teic, ka tie ir radīti uz augu bāzes, tātad netiek izmantoti neatjaunojamie resursi un, otrkārt, cilvēki tos varēs atnest atpakaļ uz pārstrādi. «Kā vienreizlietojamās līdzņemamās krūzītes gribam pirkt Taizemē radītās bambusa/baniokas krūzītes, kas augsnē sadalās divu mēnešu laikā. Pati taisīju eksperimentu. Tās gan ir dārga, un sākumā mums to nebūs, bet tas būs viens no variantiem tuvāk vasaras mēnešiem. Ja mums būs salmiņi, tad tie būs no niedrēm,» stāsta U. Milbreta. Budžeta dēļ tualetes sākumā izveidotas netiks, bet, ja vien fiziski tas būs iespējams, kafejnīcas projekta virzītāji vēlas savienot izlietni ar tualetes podu, lai notekūdeņi no izlietnes sakrātos poda bākā, tādējādi ekonomējot ūdeni. Savukārt roku žāvēšanai plānots izmantot vai nu dvieļus, vai roku žāvētāju.

Mazāk birokrātijas

Šobrīd notiek kafejnīcas telpu labiekārtošana. U. Milbreta stāsta, ka atrast telpas bija grūts process. «Telpas meklējām ilgi, kad skatījāmies sludinājumus, bieži kāds bija pieteicies pirms mums. Bijām atraduši telpas, kurās iepriekš atradās politiskās partijas Attīstībai Par! birojs, taču piecas dienas pirms līguma parakstīšanas mums paziņoja, ka piedāvājums vairs nav aktuāls. Mums jau viss bija sarunāts. Meklējām nākamās telpās, piedalījāmies Valsts nekustamo īpašumu slēgtajā izsolē, kurā kāds mūs pārsolīja, taču tad atradām šīs telpas. Visu laiku bijām teikuši, ka būsim Krišjāņa Barona ielā, un esam atraduši īstās telpas,» pauž uzņēmēja. Viņa vēlējusies, lai kafejnīca atrastos tieši K. Barona ielā. «Mums šeit patīk. Te ir tramvajs, ļoti daudz kustības. No rītiem agri atvērtu kafejnīcu ir ļoti maz. Pirmās veras septiņos, bet ļoti daudzi cilvēki dodas uz darbu arī pirms septiņiem. Mūsu ideja, ka būsim atvērti vēl agrāk, lai pirms darba cilvēki var ieskriet, paķert savu kafiju un doties tālāk,» stāsta U. Milbreta.

Latviete sešus gadus dzīvojusi arī Francijā un novērojusi, ka tur viss notiek ļoti lēni un smagi. Pēc viņas stāstītā, Francijā valda patiešām liela birokrātija. «Tur ir viss daudz sarežģītāk, šeit ir daudz vieglāk, reaģē ātrāk un dara lietas. Francijā tas viss notiek ar lielu gaidīšanu un arhaiski. Mums daudzas lietas ir iespējams nokārtot elektroniski. Šeit cilvēki ir ārkārtīgi atsaucīgi. Daudz sazinājos ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), un man bija ļoti jauks inspektors, kurš bija izpalīdzīgs, un tas mani ļoti izbrīnīja, jo visus ierasti PVD biedē. Pagaidām esmu satikusi cilvēkus, kuri ir ļoti laipni. Līdz šim brīdim viss ir bijis vienkārši, manuprāt, ja esi laipns ar cilvēkiem, tad ir liela atsaucība un cilvēki ir jauki,» novērojusi U. Milbreta.

Piesaista līdzfinansējumu

Lai atvērtu kafejnīcu, nepieciešami aptuveni 63 tūkst. eiro. Summas lielāko daļu veido kafijas grauzdētājs (26,65 tūkst. eiro), kuru uzņēmēji jau pasūtījuši un iemaksājuši 75% no nepieciešamās summas. Kopumā projektā uzņēmēji ieguldījuši jau gandrīz 46 tūkst. eiro. Papildus 7000 eiro ieguldīti pirms abu atgriešanās Latvijā kafijas kursos un SCAE sertifikātos, dažādās kafijas nodarbībās, degustācijas sesijās Singapūrā, Latvijā un dažādos dizaina elementos, kas būs redzami kafejnīcā. Šī nauda ir gan pašu iekrājumi, gan arī aizdevumi no draugiem. Kā stāsta U. Milbreta, pēc iekārtu iepirkšanas ar pašreiz pāri palikušajiem līdzekļiem pietiek, lai atvērtu kafejnīcu – izveidotu leti un izkārtni, nopirktu pirmo kafijas maisu un dažas mēbeles. Taču telpu remontam (īpaši tualešu un pandusa izveidei) šobrīd līdzekļu nav, tāpēc šo summu uzņēmēji lūdz no Altum kā sociālās uzņēmējdarbības grantu. Tā kā granta izsniegšana nav garantēta, ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai kafejnīca varētu sākt savu darbību un lai uzņēmēji spētu samaksāt gan par piegādāto ēdienu, pienu un kafiju, gan arī samaksāt darbiniekiem, tāpēc viņi iesākuši līdzekļu vākšanas kampaņu Projektu bankā ar mērķi piesaistīt 5000 eiro. «Mēs vēlamies bezatkritumu ideju nemanāmi izplatīt, un, ja cilvēki atbalstīs šo, tad ir plāns atvērt vēl kādu kafejnīcu. Tāpat plānojam doties dažādos izbraukumos, piedalīties tirdziņos, lai stāstītu par šo ideju. Ar konkurenci viegli nebūs, bet atrašanās vieta ir laba, tāpēc ir cerība, ka šis bizness aizies. Gribam kompostu pēc augsnes analīžu veikšanas atdot tālāk. Pāri palikušo ēdienu vai nu atdosim, vai pārdosim vakarā ar atlaidi, lai nekas nav jāmet ārā. Kad būs sulu spiede un būs jāmazgā augļi, plānojam uz krāna uzlikt īpašu ierīci, kas ietaupa 98% ūdens. Virsmas gribam tīrīt ar etiķi un dzeramo sodu, vai arī ar Purenn produktiem, ko atkārtoti uzpildītu. Pienu gribam iegādāties 20 litru tērauda konteineros,» stāsta U. Milbreta.