Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Muita gatavojas, ka jau no šā gada 30. marta tirdzniecības attiecības ar Apvienoto Karalisti būs tādas pašas kā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas Savienības

brexit

VID pagaidām saņem maz jautājumu no uzņēmējiem par gaidāmajām izmaiņām cietā Brexit gadījumā, ko skaidro ar to, ka uzņēmēji ir samērā labi informēti. Īpašā VID seminārā par Brexit ietekmi uz preču muitošanu bija daudz informācijas, kura, visticamāk, daudzus pārsteigs pēc 29. marta. Runa ir ne tikai par preču muitas nodevām dažādiem pasta sūtījumiem, bet arī par pirkumiem interneta veikalos, skaidras naudas pārvadāšanu, pat par dāvanām, kuras tiks sūtītas radiem Latvijā. Cietā Brexit gadījumā parādīsies gan muitas nodevas, gan PVN.

Nav pārejas perioda

Vēl aizvien ir iespējami abi Lielbritānijas izstāšanās varianti – gan vienojoties ar ES, gan izstājoties bez vienošanās. Ja vienošanās ar ES tomēr tiek panākta un parakstīta, tad, sākot no 2019. gada 30. marta, tiek noteikts pārejas periods, kura laikā vairums Lielbritānijas muitas un citas funkcijas turpina darboties kā ES dalībvalstij. Tas mīkstinātu pāreju tirdzniecības jomā. Pārejas periods darbojas līdz 2020. gada nogalei – 31. decembrim, un Liebritānija visas saiknes ar ES pārtrauc 2021. gada 1. janvārī.

Tā kā vienošanās Lielbritānijas parlamentā ir noraidīta un pagaidām nav skaidru ziņu, ka līdz 29. marta pusnaktij tāda varētu tikt noslēgta, VID gatavojas arī sliktākajam scenārijam, kam pārejas perioda nav un jau 30. martā pēc Centrāleiropas laika vai 29. martā pēc plkst. 23.00 pēc Londonas laika Lielbritānija ir izstājusies no Eiropas Savienības. «Tad sāk darboties tādi paši tirdzniecības noteikumi kā ar jebkuru citu ārpus Eiropas Savienības esošu valsti, piemēram, Bolīviju vai Ķīnu,» norādīja VID Muitas pārvaldes e-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka.

Cietais Brexit

Lai nodrošinātos ļaunākajam scenārijam, kad Lielbritānija izstājas bez vienošanās, VID jau lūgusi valdībai papildu 49 štata vietas. Tieši šādu birokrātiskā darba apjoma pieaugumu paredz VID Muitas pārvalde. Cietais Brexit nozīmē, ka jau 30. marta rītā visu veidu preču nosūtīšanai un saņemšanai būs jāformē muitas procedūras un jāmaksā nodokļi. Tas skars gan uzņēmējus, gan privātpersonas.

Komersantiem jārēķinās gan ar muitas nodevām, gan PVN, gan akcīzes nodokli. Uzņēmējdarbībā tiem, kuri jau strādā ar kādām ārpus Eiropas Savienības valstīm, noteikti būs vienkārši pielāgoties. Pēc būtības spēkā stājas visas eksporta un importa formalitātes. Tā kā Apvienotajā Karalistē pārtrauc darboties divas Eiropas Savienības regulas, visas muitas atļaujas, kas izsniegtas tur, pēc 29. marta nav derīgas, visi EORI numuri pēc 29. marta nav derīgi un jāatjauno jebkurā citā ES dalībvalstī.

Ieteikumi uzņēmējiem

I. Knoka uzņēmējiem ieteic izpētīt visas Muitas piedāvātās iespējas Latvijā, norādot, ka imports galapatēriņam Latvijā un eksports nav vienīgie attiecību veidi.

Uzņēmējiem ir arī iespējams izmantot pakalpojumus «Izvešana pārstrādei», «Ievešana pārstrādei», «Pagaidu ievešana», «Tranzīts», «Uzglabāšana muitas noliktavā».

I. Knoka iesaka jau laikus iepazīties ar Integrēto tarifa vadības sistēmu, kurā elektroniski iespējams noskaidrot preču muitas tarifu likmes, kā arī ar netarifu pasākumiem, kas paredz konkrētus ierobežojumus, vajadzīgās licences un atļaujas preču ievešanai vai izvešanai. Tiem, kuri nav importējuši vai eksportējuši preces no vai uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, I. Knoka ieteica ar sistēmu iepazīties rūpīgi.

Pēc preču ievešanas Eiropas Savienībā tiek iesniegta preču laišanas apgrozībā muitas deklarācija. Kad tā ir apstiprināta, tad jānomaksā muitas nodeva vai arī tā jāapstiprina ar galvojumu. Tikai pēc šo procedūru veikšanas preces nonāk tirgū.

Eksporta gadījumā izvedmuita nav paredzama, tomēr jārēķinās ar sarežģītāku procedūru, noformējot preču izvešanu, nekā ES iekšienē.

Muitas deklarāciju kārtošana Latvijā notiek elektroniski, VID interneta vietnē ir atrodama Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS).

Maz informācijas

Ja situācija Latvijas pusē ir samērā skaidra, tad pagaidām informācija par to, kas uzņēmējus vai privātpersonas sagaida uz britu robežas pēc 29. marta, nav zināma. VID iesaka sekot līdzi publikācijām britu valdības interneta vietnēs līdztekus publikācijām bloomberg.com. No šīm publikācijām nav skaidrs, kādi nodokļi un nodevas sagaida Latvijas uzņēmējus Lielbritānijā jau 30. martā.

Līdzīgā situācija ir arī privātpersonām. Ir skaidrs, cik Latvijas valsts vēlas iekasēt par dāvanu, paciņu vai Lielbritānijas interneta veikalā pasūtītu preci, tomēr par to, cik šādi paši pakalpojumi izmaksā Latvijas pilsoņiem reversā skatījumā, VID informācijas nav.

«Tik īsā laika periodā jaunus noteikumus, īpaši kādai valstij vai valstu grupai, izstrādāt nav iespējams. Visticamāk, ka tiks piemēroti līdzīgi noteikumi kā visām citām valstīm. Mums atliek tikai sekot līdzi notikumiem, pagaidām skaidru atbilžu nav,» minēja I. Knoka.

Muita pasta sūtījumiem

Ievērojot, ka līdz šim dažādu paciņu un preču sūtīšana no Lielbritānijas uz Latviju un otrādi noritējusi brīvi, bet turpmāk būs muita, I. Knoka pieļāva, ka daudz lielāks pārsteigums būs privātpersonām, nevis uzņēmējiem.

Muita izšķir divu veida sūtījumus – komerciālos un nekomerciālos. Līdzko par sūtījumu ir atlīdzība, tas ir komerciāls. Nekomerciāls sūtījums ir tāds, kura vērtība nepārsniedz 45 eiro. Ja sūtījuma vērtība ir nosakāma un lielāka par 45 eiro, uz to attiecas gan muitas nodeva, gan PVN, gan akcīzes nodoklis. Arī dāvanas radiniekiem dzimšanas dienās ir sūtījums, kuru apliek ar muitas nodevu, apstiprināja I. Knoka. Privātpersonām jārēķinās, ka paciņā nevar būt vairāk par 50 cigaretēm vai arī vairāk par vienu litru stiprā alkohola.

Komercsūtījumiem nodokļi un nodevas sākas no 22 eiro. Tad tiek piemērots PVN. Savukārt, ja komercsūtījuma vērtība pārsniedz 150 eiro, tad jāmaksā arī muitas nodeva.

I. Knoka, jautāta par aptuveno muitas nodevu pēc 150 eiro robežas, atbildēja, ka konkrētu summu nosaukt nav iespējams, jo eksistē vismaz 11 tūkstoši preču nosaukumu un katrā konkrētā gadījumā nodevas lielums var atšķirties, bet vidēji tas ir aptuveni 10% no vērtības. «Ievērojiet, ka pēc 150 eiro ir arī PVN un tas viss summējas,» par pasta paciņām un sūtījumiem piebilda I. Knoka.

Procedūra, saņemot preces no Lielbritānijas interneta veikaliem, ne tikai kļūs sarežģītāka, bet arī laikietilpīgāka, jo Latvijas Pastam būs jāizsūta paciņu saņēmējiem paziņojumi par nomaksājamo nodokli un tikai pēc nodevu un nodokļu samaksāšanas varēs paciņu saņemt.

Pārsteigumi ceļotājiem

Tūristiem un ceļotājiem jāievēro, ka pēc 29. marta naudas summas, kas lielākas par 10 tūkstošiem eiro, ir jādeklarē. Latvijā nevar ievest vairāk preču kā par 430 eiro vienai personai. Bērniem līdz 15 gadiem limits ir 285 eiro. Ir stingri ierobežojumi akcīzes precēm. Piemēram, nedrīkst vest vairāk par 200 cigaretēm vai vairāk par vienu litru stiprā alkohola.

Tūristiem pēc 29. marta vajadzētu ievērot, ka ne tikai Lielbritānijā, bet arī, iepērkoties beznodokļu zonā pirms lidojuma, nevar pirkt neierobežotu daudzumu smaržu vai alkohola un ka no pārtikas nedrīkst pārvadāt gaļas un piena produktus. «Protams, mēs cilvēkiem neliksim vilkt nost drēbes. Savukārt par citām lietotām precēm jautājums var būt. Piemēram, Lielbritānijā var nopirkt arī lietotu datoru vai kādu antikvāru priekšmetu. Šajā gadījumā ir jāmaksā muitas nodeva,» skaidroja I. Knoka.