2030. gadā plānoto siltumnīcas gāzu emisijas (SEG) samazinājumu ar līdzšinējām metodēm un līdzekļiem nav iespējams panākt, un lauksaimniecības nozare emisijas atšķirībā no citām nozarēm ir audzējusi

lauksaimniecība

To 5. februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola paziņoja, informējot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas deputātus par ministrijas darbu plānu tuvākā un tālākā nākotnē.

Lauksaimniekus par grēkāžiem

VARAM ziņojumu par ministrijas darba aktualitātēm A. Ozola sāka, stāstot par trīs stratēģiskiem dokumentiem: ilgtermiņa stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam; Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām - plāns laika posmam līdz 2030.gadam; Nacionālās enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam.

Viss, kas deputātiem no šiem plāniem un to realizācijas bija jāsaprot, ir tas, ka Latvija līdz 2030. gadam ir solījusi samazināt emisijas par 6% attiecībā pret 2005. gadu.

A. Ozola uzsvēra VARAM būtiskāko: «Ar līdzšinējām metodēm Latvija nespēj izpildīt ES solīto! Būs nepieciešami jauni rīki un metodes.»

Savukārt VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse stāstu deputātiem papildināja ar faktu, ka vienīgā nozare, kas emisijas ir būtiski kāpinājusi ir lauksaimniecība.

Komisijas deputāte Ilze Indriksone (NA) pēc dzirdētā uzdeva jautājumu par to kādas ir iespējas samazināt emisijas un saņēma nepieciešamo informāciju politiskam lēmumam.

«Tīri tehniski ir dažādas iespējas kā emisijas samazināt. Primāri ir jāskatās, kur tās rodas! 6% emisiju samazinājums attiecas uz visu tautsaimniecību. Lauksaimniecība, transports, mazā rūpniecība, atkritumu apsaimniekošana un citas. Lauksaimniecībā emisijas kopš 2005. gada ir augušas par 25%, citās nozarēs vai nu samazinājušās, vai palikušas iepriekšējā līmenī. Tā būs politiska izšķiršanās, uz kuru nozari vairāk attiecināt kādu emisiju samazināšanas prasību vai ierobežojumu. Ir jāizrēķina, kāds samazinājums ir iespējams un cik tas izmaksā,» deputātei atbildēja A. Ozola.

Nav ražošanas - nav emisiju

Jauno deputātu jautājumu mudinātas, VARAM ierēdnes skaidroja, cik Latvija ir tālu no ideālā stāvokļa dabas aizsardzībā, izmešu jomā, atkritumu apsaimniekošanā, un uzskaitīja tās jomas, kurās visu nosaka Eiropas regulas un direktīvas un kurās sagaidāmas karstas diskusijas, jo sabiedrība nav mierā ar notiekošo.

VARAM darbu uzskaitījumā ir ne tikai ambiciozais plāns par emisijas gāzu samazināšanu. Piemēram, šogad noslēdzas visplašākā Latvijas dabas vērtību inventarizācija, kuras rezultātā visi biotopi būs uzskaitīti, aizsargājamās sugas atrastas un uz 2020. gada sākumu taps informatīvais ziņojums. Abas VARAM speciālistes apgalvoja, ka Latvijas dabas daudzveidība iet mazumā un tas nav labi. Vēl pie ierēdņu pieminētajiem diskutablajiem projektiem pieder izmaiņas Aizsargjoslu likumā, kā arī Saeimā jau iesniegtie likumu grozījumi, lai ieviestu depozītu sistēmu.

Atkritumu apsaimniekošana arī nav bez darvas piliena. A. Ozola norādīja, ka šobrīd mēs poligonos apglabājam 60% atkritumu, bet 2035. gadā šis daudzums nedrīkstētu pārsniegt 10%. Pēc šī paziņojuma vairāki jaunie deputāti komisijā sāka spriest, ka vajadzētu aizbraukt ekskursijā uz Getliņiem, lai vienreiz klātienē redzētu atkritumu apsaimniekošanas procesu.

VARAM prezentācijas noslēgumā apakškomisijas vadītājs Artūrs Tops Pelšs (A/P!) uzdrošinājās pajautāt, kā Latvija gāzu emisiju jomā izskatās uz Eiropas fona.

«Ja mēs skatāmies emisijas uz vienu iedzīvotāju, tad izskatāmies labi. Tomēr šis rādītājs neizsaka visu jēgu, jo Latvijā ir salīdzinoši maz ražošanas! Ja skatāmies emisiju intensitāti uz iekšzemes kopproduktu, tad esam vidēji slikti, bet, ja sākam skatīties atsevišķu sektoru emisijas, tad izskatāmies pavisam slikti,» deputātiem norādīja I. Prūse. Vairāk jautājumu nesekoja.