Kravu apgrozījums var būt starp 18 un 42 milj. t 2037. gadā

Transports

Šādu ievērojamu atšķirību starp minimālo un optimistisko scenāriju paredz nule kā medijiem prezentētā, jaunā Rīgas brīvostas Attīstības programma 2019.‒2028. gadam. Pēc Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika teiktā, šis ir pēdējās desmitgades svarīgākais dokuments, un kopš iepriekšējās programmas pieņemšanas daudz kas ir mainījies. Proti, nozari lielā mērā ietekmē ģeopolitiskie faktori, un ir grūti paredzēt, ka attīstīsies situācija pēc gada vai diviem.

Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš atzīmēja, ka šis dokuments ir kā ceļa karte, pie kā pieturēties, bet viss darbs vēl tikai priekšā. Programmas izstrādē pārvalde centusies iesaistīt pēc iespējas vairāk ieinteresēto pušu, tostarp pašvaldību, nozari, valsts pārvaldi. Piesaistīti arī starptautiskie konsultanti no Roterdamas ostas un SIA Grant Thornton Baltic.

Ambīciju netrūkst

Rīgas brīvosta vēlas audzēt savu lomu globālajā kravu un pasažieru transporta ķēdē, piesaistīt ražošanas uzņēmumus un investīcijas, tai pašā laikā esot sociāli atbildīga – rūpējoties par vidi un veidojot ilgtermiņa sadarbību ar valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī sabiedrību. Kas ar to visu ir domāts, kontkrētāk atklāj 14 savstarpēji saistīti stratēģiskie mērķi.

Kā pirmais minēts stabila kravu apjomu pieauguma veicināšana ilgtermiņā, pozitīva scenārija gadījumā pārsniedzot 40 milj. t (līdzšinējais apgrozījuma rekords bija 2014. gadā ar 41,1 milj. t kravu) un vienu milj. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents), kravu apjomiem augot par 1‒2% gadā. A. Zeltiņš atzīst, ka tie ir ambiciozi mērķi. Pēc viņa teiktā, pamatpieņēmums ir, ka energoresursu segmentā sagaidāms kravu apjomu kritums, bet pieaugums bez jau minētajiem konteineriem gaidāms arī lauksaimniecības un mežsaimniecības segmentā, kā arī pasažieru pārvadājumos. Optimistiskā scenārija gadījumā jau 2020. gadu otrajā pusē varētu rasties nepieciešamība palielināt konteinertermināļu jaudas, kas patlaban ir 700 tūkst. TEU gadā (pērn Rīgā apkalpoja 469,3 tūkst. TEU).

Otrkārt, Rīga vēlas kļūt par nozīmīgu kruīzu un pasažieru prāmju ostu, palielinot kruīza kuģu ienācienu skaitu līdz 150 kuģu ienācieniem un 150 tūkst. pasažieru gadā, pērn šie rādītāji bija 86 kuģiem un 74,8 tūkst. pasažieru. Iecerēts izveidot vismaz vienu jaunu, regulāru prāmju līniju, kā arī mēģināt panākt, lai kruīza maršruti sāktos un beigtos Latvijas galvaspilsētā, veidojot sasaisti ar tūrisma, viesnīcu biznesu un lidostu, kā arī Rail Baltica projektu. Ir arī skaidrs, ka nepieciešama jauna pasažieru ostas infrastruktūra. Optimistiskā scenārija gadījumā kopējais pasažieru skaits 2028. gadā varētu sasniegt 1,1 milj., bet saskaņā ar negatīvo scenāriju – 800 tūkst., kas nozīmētu sarukumu salīdzinājumā ar pērn apkalpotajiem 870,8 tūkst. pasažieru.

Treškārt, osta grib veicināt savas teritorijas efektīvāku izmantošanu, piesaistot jaunus nomniekus, kā arī kāpinot izmantošanas intensitātes rādītājus (milj. t/ha). Kā viena no perspektīvajām teritorijām ir Spilves pļavas, kur gan pašai ostai vispirms jāveic mājasdarbs, veicot sākotnējas investīcijas, lai platības būtu piemērotas gan ostas, gan industriālajām vajadzībām.

Rīgas brīvosta grasās veicināt arī ražošanas un kravu pievienotās vērtības pakalpojumu attīstību, brīvostas starptautisko atpazīstamību, uzturēt drošu un ilgtspējīgu kuģu apkalpošanas infrastruktūru, kā arī attīstīt kravu un pasažieru plūsmu apkalpošanai atbilstošu sauszemes infrastruktūru (ceļi, dzelzceļš). Iecerēts arī izveidot Rīgas brīvostas uzņēmumu klāsteri. Ik pēc pāris gadiem paredzēta ostas attīstības plāna aktualizēšana, tiks veidoti arī divu gadu rīcības plāni.

Jādodas pasaulē

Rīga ir daļa no Baltijas koridora, kas apkalpo Eirāzijas daļu, kura ir avots vairāk nekā vienam miljardam t kravu, norādīja Roterdamas ostas galvenais analītiķis Karloss Zapeda, runājot par kravu apjomu scenārijiem nākotnē. Pēc viņa teiktā, izteiktās prognozes ir balstītas ne tikai sarunās ar komersantiem, bet arī vairākos – banku, kompāniju, institūciju veidotos ‒ ekonomiskās izaugsmes, enerģētikas un tirdzniecības scenārijos. Analītiķi prognozē, ka 2037. gadā Rīgā optimistiskā scenārija gadījumā būtu 42 milj. t kravu, bet pesimistiskā – vien 18 milj. t kravu. Lai panāktu kravu apjomu kāpumu, piemēram, konteineru segmentā, Rīgai nāksies aktīvāk meklēt potenciālos klientus, uzsvēra K. Zapeda. Pēc viņa teiktā, brīvosta to var veiksmīgi darīt arī esošā pārvaldības modeļa (kā zemes iznomātājs) ietvaros.