2018. gads bija pirmais, kas OCTA segmentā apdrošinātājiem nesa peļņu. Sagaidāms, ka tā tas būs arī šogad, intervijā DB stāsta akciju sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs

Apdrošināšana

Kāds ir bijis pērnais gads un kādu prognozējat šo?

Pagājušais gads apdrošināšanas nozarei kopumā ir bijis ļoti veiksmīgs – jūtam, ka mainās klientu vērtības un pieaug vēlme pēc stabilitātes, tātad arī apdrošināšanas. Baltas apgrozījums audzis par 18%, turklāt pieaugums bija vērojams gan privātpersonu, gan juridiskajā segmentā.

Ja skatāmies no apdrošināšanas pakalpojumu viedokļa, strauja izaugsme ir bijusi visos būtiskākajos apdrošināšanas veidos – gan OCTA un KASKO segmentos, gan veselības un ceļojumu apdrošināšanas veidos, gan privātā īpašuma apdrošināšanā. Relatīvi mazāka izaugsme bija vērojama juridiskā īpašuma segmentā, kur ēku un mantas pieauguma tempi ievērojami atpaliek no celtniecības nozares inflācijas, kas saskaņā ar lielo būvnieku aptauju 2018. gadā veidoja 15%.

Ja runājam par šo gadu, tad izaugsme nozarē noteikti turpināsies un pārsniegs ekonomikas pieaugumu kopumā, taču tā nebūs tik strauja kā pērn. Runājot par Baltu, paredzam, ka kopējais pieaugums varētu būt robežās no 8% līdz 9%.

Kas nodrošināja tik strauju izaugsmi?

Apdrošināšanas nozares izaugsme kopumā ir tieši saistīta ar ekonomikas izaugsmi, kā rezultātā apdrošināšanas tirgū pērn parādījās jauni objekti, ko apdrošināt. Ietekmi atstāja arī cenu pieaugums, īpaši auto apdrošināšanas veidos. Palielinājās arī apdrošināto mājsaimniecību skaits, ko ir veicinājis algu pieaugums un sabiedrības vēlme sevi finansiāli pasargāt no neparedzamā.

Vai jūs augat naudas izteiksmē, jo cenas kļuvušas dārgākas, vai apdrošināto klientu skaita ziņā?

Abējādi. Izaugsmei ir trīs nozīmīgi avoti – apdrošināšanas prēmijas, kuru pieaugumu ietekmējušas augstākas cenas, augošs jaunu klientu skaits, kā arī tas, ka klienti iegādājas jaunus apdrošināšanas produktus līdztekus esošajiem.

Cik daudz jūsu portfelī ir privāto klientu un cik uzņēmumu?

Mums ir vairāk nekā 290 tūkstoši privāto klientu un 35 tūkstoši uzņēmumu. Taču, ja skatāmies pēc parakstītajām prēmijām, tad šī attiecība ir puse uz pusi.

Vai redzat iespējas augt uzņēmumu segmentā?

Jā, noteikti. Īpaši mēs raugāmies uz izaugsmi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, jo šis segments ir ļoti ievainojams un salīdzinoši vāji pasargāts no neparedzētiem gadījumiem. Lielākā daļa uzņēmumu apdrošina transportu, bet vēl ir daudz iespēju apdrošināt veselību, nelaimes gadījumus, īpašumu un civiltiesisko atbildību. Piemēram, Igaunijā civiltiesiskā un īpašuma apdrošināšana ir daudz izplatītāka nekā Latvijā, bet arī pie mums ir vērojamas labvēlīgas tendences. Šādu virzienu noteikti atbalsta ekonomikas pieaugums, ko daļēji virza Eiropas Savienības fondu projekti.

Jūs jau minējāt būvniecību, bet kādas ir citas nozares, kuras pārstāv jūsu komerciālie klienti?

Pēc izmēra mēs esam lielākais Latvijas apdrošinātājs attiecībā uz vietējo tirgu, tāpēc esam pārstāvēti visās ekonomikas nozarēs. Patiesībā ir pat grūti pateikt, ko mēs neapdrošinām.

Vai piedalāties arī publiskajos iepirkumos par apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskajā pārvaldē?

Jā, turklāt diezgan veiksmīgi. Protams, ir iepirkumi, kuros izvēlamies nepiedalīties, jo mums šķiet, ka biznesa risks ir pārāk augsts, savukārt piedāvātā cena – pārāk zema.

Vai ir vērojamas arī dempinga tendences?

To, kas notiek Latvijā, drīzāk varētu dēvēt par sīvu konkurences cīņu. Reizēm redzam, ka konkurenti piedāvā tik zemas cenas, ka mēs atkāpjamies, jo saprotam, ka pie tāda cenu līmeņa nevarēsim noturēt pakalpojuma kvalitāti un gūt peļņu. Bet es negribu teikt, ka citi uzņēmumi uzvedas negodīgi, drīzāk tā ir teju izmisīga vēlme uzvarēt par katru cenu. Tas nav veids, kā strādā Balta.

Vai publiskajos iepirkumos esat saskārušies ar korupcijas tendencēm?

Nē. Cita lieta, ka ir atsevišķi projekti vai kompānijas, ar kuriem mēs nestrādājam.

Kādas ir aktuālās tendences apdrošināšanas nozarē?

Noteikti digitalizācija. Pērn mēs novirzījām būtiskas investīcijas mūsu digitālās platformas attīstībai, jo mums ir svarīgi, lai klienti saņem pakalpojumu sev ērtā un ātrā veidā. Klientu skaits, kas izmanto mūsu digitālos risinājumus atlīdzību pieteikšanai un noregulēšanai, turpina palielināties, turklāt, kā liecina mūsu veiktie pētījumi, viņi patiešām novērtē digitālo risinājumu ērtumu.

Taču klienti nereti sūdzas, ka naudas atgūšana no apdrošinātājiem ir smags un birokrātisks process.

2018. gadā Balta atlīdzībās izmaksāja par 21% vairāk nekā 2017. gadā – tās ir labas ziņas un noteikti fakts, kas apliecina – apdrošinātājs sniedz finansiālu drošības sajūtu. Šodien arvien vairāk klientu izvēlas atlīdzību pieteikt tiešsaistē, un izmaksas process ir ātrs.

Savulaik jūs minējāt, ka zemo cenu dēļ OCTA segmentā strādājat ar zaudējumiem? Kā ir pašlaik?

2018. gads bija pirmais, kad OCTA apdrošinātājiem ir nodrošinājusi peļņu. No 2013. līdz 2017. gadam nozare tieši OCTA segmentā zaudēja 44 miljonus eiro. Diemžēl mana pieredze liecina, ka OCTA segments ir absolūti ciklisks, kur peļņa mijas ar zaudējumiem. Tomēr būtiski ņemt vērā, ka OCTA cenas pieaugums lielā mērā bija saistīts ar inflāciju autotransporta servisa nozarē, – pieauga gan darba algas, gan remonta izmaksas.

Kuri no jūsu produktiem ir visienesīgākie?

Apdrošināšanas pakalpojumu rentabilitāte ir mainīga, jo to ietekmē virkne dažādu faktoru. Pērn labus rezultātus uzrādījām KASKO, OCTA, veselības un atsevišķos īpašuma apdrošināšanas segmentos. Mēs priecātos, ja palielinātos pieprasījums pēc nekustamā īpašuma apdrošināšanas, jo vēl joprojām 65% mājokļu Latvijā nav apdrošināti.

Jūs veselības apdrošināšanu piedāvājat tikai uzņēmumiem, bet ne privātpersonām. Vai nedomājat mainīt savu stratēģiju?

Patlaban – nē. Ja lūkojamies uz visu veselības apdrošināšanas tirgu, tad tikai 0,5% ir privātie klienti. Līdz ar to mēs neredzam lietderību piedāvāt šādu pakalpojumu, jo nav pieprasījuma. Ja nākotnē pieprasījums pieaugs, mēs noteikti šādu pakalpojumu piedāvāsim.

Ja runājam par publisko sektoru, kur mēs apdrošinām darbinieku veselību un kur likumdošanā ir noteikta maksimālā apdrošināšanas prēmijas summa par vienu strādājošo, tad jāuzsver, ka tā nav mainījusies desmit gadus, kas neļauj paplašināt apdrošināšanas segumu. Ņemot vērā inflāciju, tas nozīmē, ka šodien mēs par šo cenu varam piedāvāt mazāku pakalpojumu grozu nekā pirms desmit gadiem. Tajā pašā laikā jāuzsver, ka veselības apdrošināšana ir viens no būtiskākajiem bonusiem, ko uzņēmums var piedāvāt saviem darbiniekiem. Veselības apdrošināšanā, tāpat kā OCTA, ir vērojama inflācija, jo pieaug gan mediķu atalgojums, gan medikamentu cenas.

Ja runājam par mājokļu apdrošināšanu, vai lielākā daļa jūsu klientu to izvēlas, ja tā drīkst teikt, spiestā kārtā, jo ir hipotekārais kredīts?

Vispirms jāteic, ka Balta apdrošina aptuveni 40% no visa privātā nekustamā īpašuma apdrošināšanas tirgus, un tikai 30% no mūsu klientiem ir hipotekārais kredīts.

Vai pārsvarā apdrošina dzīvokļus vai privātmājas?

Apdrošina abus, bet privātmājas tiek apdrošinātas biežāk. Turklāt 70% no mūsu klientiem apdrošina arī iedzīvi. Vairums klientu, kas apdrošina nekustamo īpašumu, ir no Rīgas un citām lielajām pilsētām. Tā ka mums ir iespēja augt uz lauku rēķina.

Atļaujiet pašaubīties, jo laukos cilvēkiem tomēr ir zemāka pirktspēja nekā pilsētās.

Nepiekrītu, jo nelielu īpašumu iespējams apdrošināt ar maksu pieci eiro mēnesī. Vidējā apdrošināšanas maksa, ko cilvēki maksā par mājokli, ir 10 līdz 12 eiro mēnesī. Turklāt īpašums ārpus lielākām pilsētām ir mazāk pasargāts, bet zaudējumu summas lielākas, jo uguns riska gadījumā pieaug nepieciešamais laiks, līdz ierodas ugunsdzēsēju brigādes.

Kā ir ar lauksaimniekiem un sējumu apdrošināšanu?

Mēs sadarbībā ar Vācijas apdrošināšanas kompāniju, kas ir lielākā sējumu apdrošinātāja Eiropā, piedāvājam sējumu apdrošināšanu gan pret lietusgāzēm, gan krusu, vētru un nepārziemošanu. Taču lauksaimnieku skaits, kuri izmanto mūsu pakalpojumu, vēl joprojām ir salīdzinoši mazs. Tas noteikti ir arī izglītošanas jautājums.

Iespējams, apdrošināšanas maksa ir pārāk augsta.

Tas, ka daļa lauksaimnieku tomēr apdrošina sējumus, liek man domāt, ka cena nav pārāk augsta. Pēc pieredzes lieli zaudējumi notiek aptuveni katru trešo gadu, kad atlīdzību izmaksas pārsniedz iegūtās prēmijas. Šie divi mazāko zaudējumu gadi liek klientiem būt optimistiskiem arī par pārējiem, bet arī sliktie gadi ir neizbēgami. Pozitīvi, ka šī apdrošināšanas veida iegādei ir pieejams valsts un Eiropas Savienības finansiālais atbalsts. Mēs redzam, ka īpaši labi sējumu apdrošināšanu un kompensāciju pieejamību izmanto Latrapa kooperatīva biedri.

Kāda ir jūsu stratēģija digitalizācijas jomā?

Mēs redzam, ka klienti vēlas tikt pasargāti, turklāt pēc iespējas vieglākā un ērtākā veidā. Mums ir plašs pārdevēju skaits, kuri spēj nodrošināt klientus ar nepieciešamām konsultācijām, bet daļa klientu vēlas veikt savus darījumus digitāli.

Mēs daudzus pakalpojumus piedāvājam iegādāties tiešsaistē, klienti internetā var reģistrēt arī savus pieprasījumus atlīdzību naudas izmaksai. Mēs plānojam turpināt attīstīt savus digitālos risinājumus, lai nodrošinātu labāku klienta pieredzi, kas var notikt mijiedarbībā ar dažādiem pārdošanas kanāliem. Viens no jaunākajiem mūsu izmantotajiem digitālajiem risinājumiem, ko virzām tirgū, ir telemātika, ko piemērojam transportlīdzekļu apdrošināšanā, protams, ja klients to vēlas.