Precizē bezpilota lidaparātu izmantošanu; visas nozares vēlmes nepiepildīsies

Aviācija

Kaut arī dronu izmantotāji Satiksmes ministrijas virzītos noteikumus atzīst kā uzlabojumu salīdzinājumā ar esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un lidaparātu lidojumi, vairākas bezpilota lidaparātu lietotāju vajadzības pagaidām apmierinātas netiks, liecina iesaistīto pušu teiktais Dienas Biznesam. Noteikumi cita starpā paredz, ka dronu lidojumi atļauti laika posmā pusstundu pirms saullēkta līdz pusstundai pēc saulrieta, līdz 120 m augstumam, ar ātrumu līdz 68,4 km/h, tiešā redzamībā līdz 500 m horizontālajā plaknē. Ar dronu nedrīkstēs lidot tuvāk par 50 m no publiska pasākuma, bet 20 m attālumā, ja drons vieglāks par 1,5 kg un lidojums saskaņots ar pasākuma organizatoru, kurš to saskaņojis ar pašvaldību. Tāpat bez saskaņošanas ar infrastruktūras objekta īpašnieku nevarēs lidot tuvāk par 50 m no valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, elektrisko tīklu gaisvada līnijām (110 kV un 330 kV), tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras un kapsētām. Bez saskaņojuma tuvāk nedrīkstēs lidot arī lielam skaitam rūpniecisko avāriju riska objektu, kā arī objektiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu. Cietumiem bez saskaņojuma nevarēs lidināties tuvāk par 500 m, bet lidlaukam, kurā veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūru (IFR), piemēram, Rīgas lidostai, ‒ 5000 m. Drona pilotam jābūt vismaz 16 gadus vecam, ja vien drons nav vieglāks par 0,5 kg un nespēj uzlidot augstāk par 50 m. Pilotam jānokārto terorētisko zināšanu un prakstisko prasmju pārbaude, ja tiek veikts paaugstināta riska lidojums (ar atkāpēm no noteikumu ierobežojumiem). Savukārt dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu juridiskajām personām, deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un tālruņa numuru.

Atvieglos procedūras

Jāsaprot, ka šie ir pārejas noteikumi pirms lielā Eiropas regulējuma, ko sola pieņemt šogad, norāda Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Eiropas Savienības lietu un starptautisko attiecību daļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols. Pēc viņa teiktā, noteikumi vienkāršos lidojuma atļaujas iegūšanas procedūru. Viens no ieguvumiem nozarei būs iespēja iegūt ilgtermiņa lidojuma atļaujas (uz gadu), norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas (LARPAS) valdes loceklis Māris Krievs. Viņš gan uzsver, ka jauno noteikumu ieviešanai CAA nav paredzēts papildu budžets, kas rada bažas par to, kā aģentūra spēs tikt galā, piemēram, ar pilotu pārbaudēm.

Kad ar acīm neredz

Patlaban noteikumi neparedz iespēju veikt dronu lidojumus ārpus tiešās redzamības zonas. Ir gan uzsāktas sarunas par pilotprojektu, lai parādītu, ka tas ir droši un ērti, saka CAA pārstāvis. Pēc I. Ozola teiktā, ar atsevišķiem izņēmumiem arī citviet šāda prakse pagaidām vēl nav ieviesta. Tiešās redzamības prasību nevajadzētu attiecināt uz droniem, ko izmanto ārpus apdzīvotām vietām virs zemes, kas ir drona lietotāja valdījumā, norāda VAS Latvijas valsts meži attīstības projektu vadītājs Armands Berķis. Piemēram, ja nepieciešams apsekot grāvjus, vai nav izveidojušies bebru dambji, dronam būs nepieciešamas vien dažas minūtes, kur cilvēkam pāris stundas. Ja to nedrīkst darīt, bet ir nepieciešami lidojumu novērotāji (sniedz atbalstu drona pilotam vizuāla kontakta nodrošināšanai), tam pazūd jēga. Savukārt M. Krievs atzīmē, ka LARPAS rosinās atļaut lidojumus trīs kilometru rādiusā.

Vienā vietā

Uzņēmums kopumā atbalsta piedāvātos noteikumus, norāda VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) preses sekretārs Arnis Lapiņš. Tie uzdod LGS no 2020. gada 1. janvāra veikt aeronavigācijas informācijas publikāciju, nodrošināt ieinteresētās puses ar informāciju, kas attiecas uz bezpilota gaisa kuģu operācijām. Lai to paveiktu, LGS plāno modernizēt aeronavigācijas informācijas vadības portālu, taču arī atzīmē - jāprecizē jautājums par to, no kā un kādā veidā LGS saņems nepieciešamo informāciju publikācijai, jo pašlaik nav apstiprināti oficiālie datu sniedzēji par ierobežojumiem, kas attiecas uz dronu operācijām.

Dronu izmantotāji ir ieinteresēti, lai nav jāskatās katras institūcijas mājaslapā, kādi ir lidojumu ierobežojumi, bet tas viss būtu redzams vienkopus. Taču šo LGS funkciju veikšanai būtu jāparedz finansējums, citādi iznāk, ka par to maksās lielā aviācija, piebilst LARPAS pārstāvis. Te jānošķir divas lietas, saka I. Ozols. Viens, kas LGS jāizdara, - jāpanāk, lai dronu izmantotāji redz aplikācijā vai mājas lapā, kur drīkst vai nedrīkst lidot attiecībā pret lielo aviāciju. Otrs ir kopīga sistēma, kur būtu ne tikai LGS un CAA, bet arī citu institūciju dati, kā arī iespēja iesniegt lidojumu pieteikumus elektroniski. Viņš gan uzsver, ka te jāsagaida Eiropas regulējums, lai nebūtu velti veiktas investīcijas.

Lai būtu drošāk

Jaunie noteikumi paredz: drona «īpašnieks apdrošina savu civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi». Minimālais atbildības limits ir 150 tūkst. eiro, ja drona kopējā pacelšanās masa ir 0,25‒1,5 kg, 500 tūkst. eiro, ja 1,5‒5 kg, bet apaļš miljons, ja drons vēl smagāks. Apdrošināšana gan jāveic droniem, kas vieglāki par 250 g, ja tiek veikts paaugstināta riska lidojums, piemēram, pārsniedzot pieļaujamo lidojumu augstumu (120 m).

Tā kā pašlaik šī nav obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (to vajag, ja drona kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kg), bet brīvprātīga, tad skaidrs, ka ne visas kompānijas šo nišas pakalpojumu metīsies piedāvāt, norāda Latvijas Apdrošināšanas asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Komentējot jaunos MK noteikumus, viņš norāda, ka esam vieni no pirmajiem, kam dronu apdrošināšana būs obligāta, līdz ar ko «mācāmies no savām kļūdām».