Sarīkojumi reģionos palīdz atslēgties no ikdienas, kā arī uzlabot tūrisma rādītājus

Reģionos

Izvēloties, kurus biznesa forumus, komandu saliedēšanas aktivitātes un korporatīvos pasākumus apmeklēt, uzņēmēji nereti uzskata – jo tālāk no Rīgas, jo labāk. Tas palīdz izrauties no rutīnas, aizmirst ikdienas pienākumus un atvērt prātu jaunām idejām. Tiesa, atsevišķās vietās arvien trūkst naktsmītņu, ēdināšanas un izklaides vietu, kas palīdzētu pilsētas viesi noturēt ilgāk.

Nav slinki braukt

Latviešu šķēpmešanas leģenda Jānis Lūsis, ielu sporta un kultūras kustības Ghetto games dibinātājs Raimonds Elbakjans, sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, RA Events direktors Raimonds Strokšs. Tie ir tikai daži no 18 nozares ekspertiem un līderiem, kuru iedvesmojošo pieredzi būs iespēja dzirdēt pirmajā sporta entuziastu konferencē 26. aprīlī. Plānots, ka Sports VAR Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, pulcēs tūkstoš sporta vadītāju, treneru, skolotāju, sportistu, publiskā sektora, biedrību, uzņēmumu pārstāvju un citus interesentus. Tas ir skaits, par kādu rīkotājus – SIA Addiction – pozitīvā nozīmē varētu apskaust līdzīga profila uzņēmumi galvaspilsētā. Dažkārt konferencēm pat divsimt līdz trīssimt apmeklētāju ir grūti piesaistīt, sarunās ar kolēģiem dzirdējis aģentūras īpašnieks Mārtiņš Gineitis. Savukārt te cilvēki ir gatavi ne tikai uz pāris stundām izskriet no biroja, bet veltīt visu dienu vai pat vairākas. Organizēt konferences ar savu saturu ārpus Rīgas – tieši tāds ir Addiction darbības mērķis.

Paradoksāli, taču cilvēks vairāk novērtē zināšanas, pēc kurām ir speciāli jādodas, nevis kuras var gūt, pārejot pāri ielai, novērojis M. Gineitis. Viņa uzņēmums konferences dažādu nozaru profesionāļiem rīko galvenokārt Liepājā un Cēsīs. Dati rāda, ka uz pasākumu vēju pilsētā ierodas vairāk vidzemnieku nekā vietējo, bet kurzemnieki nav slinki braukt gūt iedvesmu pāri visai Latvijai. Tāpat uz reģioniem izdodas atvilināt daudz rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju. Paralēli Liepājai un Cēsīm vienas reizes pasākumi bijuši arī Ventspilī, Ādažos, Jelgavā.

Brauciens palīdz izrauties no ikdienas rutīnas, vairāk domāt par to, kā lietas darīt labāk, profesionālāk, ar lielāku empātiju, – tie ir šobrīd aktuālie organizāciju dienaskārtības jautājumi. Pa ceļam ir iespējams stiprināt kolektīva neformālo saikni, pārrunāt gaidas un pēc tam – pārdomas par dzirdēto. Piedevām atpūsties palīdz reģionos piedāvātās izklaides iespējas.

Izvēlas aktuālas tēmas

«Ļaujamies brīža aktualitātei, izvēlamies tematus, ar kuriem diendienā saskaramies, bet par kuriem lielā formātā daudz nerunā,» savu nostāju skaidro M. Gineitis. Jau par tradicionālām kļuvušas tādas kā radošajām jomām veltītā konference Subject: Creativity, valsts un privātā sektora organizācijām paredzētā Celtspēja, šogad pirmo reizi notiks sporta profesionāļus piesaistošs pasākums, bet vēlā rudenī gaidāms jauns projekts – Vecāku revolūcija.

Lielākais izaicinājums ir ar klausītājiem piepildīt lielās zāles – Liepājā, Lielajā dzintarā, vieta ir tūkstoš cilvēkiem, Cēsu koncertzālē – aptuveni septiņiem simtiem. Un ne mazāks izaicinājums – uz reģioniem atvilināt lektorus, jo tas nozīmē, ka arī runātājiem visa diena būs jāziedo vienam pasākumam. Tomēr līdzšinējā Addiction pieredze rāda, ka arī viņiem, tāpat kā apmeklētājiem, patīk izraušanās no ikdienas rutīnas, dodoties tālākā braucienā. Turklāt interesē arī citas uzstāšanās. «Nav sajūtas, ka lektori to dara tikai pieklājības pēc. Bieži nākamie runātāji atsaucas uz iepriekšējiem, piemin viņu tēzes, atziņas,» novērojis M. Gineitis.

Pēc konferencēm apkopotais dalībnieku vērtējums rīkotājiem rada apliecinājumu, ka viss tiek darīts pareizi. 94 līdz 96 procenti aptaujas anketās norāda, ka ieteiktu tās saviem draugiem un kolēģiem. Addiction īpašnieks spriež, ka iemesls ir precīzi izraudzītā mērķauditorija. Lai gan reizēm, protams, gadās, ka uz vadītājiem paredzētu konferenci atbrauc darbinieks un varbūt jūtas mazliet vīlies, jo nākas noklausīties ļoti daudz lietu, kas nav viņa ikdienā. «Taču tas vairāk notiek gadījumos, kad cilvēks vairāk gribēja atbraukt uz Cēsīm vai Liepāju un tikai tad – uz konferenci,» ar smaidu piebilst M. Gineitis.

Grūtākais – plānošana

Reģionālo koncertzāļu lielākais izaicinājums ir laika plānošana. Līdzās mākslas notikumiem, kas ir primāri un tiek iecerēti vairākus gadus uz priekšu, jāspēj nodrošināt arī saistoši norises laiki konferencēm un semināriem, norāda Lielā dzintara Mārketinga un pārdošanas daļas vadītāja Ieva Hmieļevska. Viņai pievienojas līdzīga profila iestāžu pārstāvji Ventspilī, Rēzeknē un Cēsīs. Konferences, semināri un korporatīvie pasākumi tajās veido vidēji 20 līdz 30% no visām aktivitātēm. Lielākie un regulārākie klienti ir bankas, telekomunikāciju, farmācijas uzņēmumi, kas rīko seminārus un klientu dienas.

Telpu izmaksas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem – norises ilguma, sēdvietu skaita, tehniskā aprīkojuma. Koncertzāles parasti piedāvā iespēju izvēlēties arī kultūras un izklaides programmu, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursiju pa ēku, fotopakalpojumus u.c.

Lielākā daļa koncertzāļu reģionos mērķtiecīgi strādā pie mārketinga. Izvieto reklāmu tradicionālajos medijos, sociālajos tīklos, veido informatīvos bukletus, ievieto informāciju konferenču telpu katalogos.

Gan koncertzāle atsevišķi, gan ciešā sadarbībā ar pašvaldības tūrisma un mārketinga nozares vadītājiem iesaistās pasākumu aģentūru un sarīkojumu uzņēmumu informēšanā, norāda Lielā dzintara pārstāve. Tomēr vislabāk strādā paša pieredzē balstītas zināšanas: «savām acīm redzēju, sapratu» metode. Tāpat labas sadarbības pamatā ir nepastarpinātu attiecību veidošana. Partneriem vienmēr ir tīkama individualizēta pieeja un risinājumi, ko var nodrošināt reģionāla pasākumu norises vieta, viņa uzsver.

Trešais lielākais spēlētājs

Konferenču un semināru norises kontekstā Liepāja ir trešais nopietnākais spēlētājs aiz Rīgas un Jūrmalas, norāda I. Hmieļevska. Koncertzālē Lielais dzintars gada laikā vidēji notiek četras līdz sešas liela mēroga konferences vai forumi, tie pārstāv ražošanas, vadības, izglītības un radošo nozari. Savukārt telpās ar ietilpību 60 līdz 200 apmeklētājiem notiek vairāki desmiti dažādu pieņemšanu, semināru, banketu un citu pasākumu. To skaits ar katru gadu pieaug. 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ieņēmumus no korporatīvā segmenta izdevies kāpināt par 20%.

Pilsēta pilnībā attaisno pasākumu rīkotāju vēlmes naktsmītņu dažādības un ietilpības ziņā, gana plaša ir arī ēdināšanas uzņēmumu un papildu izklaižu izvēle, uzskata I. Hmieļevska. To apliecina arī M. Gineitis. Piedāvājums ir atbilstošs dažādām interešu grupām un maksātspējai.

Novērojumi rāda, ka, piemēram, no Subject: Creativity apmeklētājiem Liepājā vienu, divas naktis paliek pat 80%. Turklāt tā ir auditorija ar vidēji augstu maksātspēju. Un tūrisma uzņēmēji, viesnīcas, viesu nami, ēdinātāji šajās dienās ir gatavi darba apjoma pieaugumam.

Starptautisku pasākumu rīkotāji norādījuši, ka Liepājā lielākā problēma ir transporta savienojumi. Tādēļ pašvaldība investējusi līdzekļus, lai atjaunotu aviosatiksmi. «Jācer, ka šī vasara, lidojumu skaitam pieaugot līdz pieciem nedēļā, padarīs pilsētu vēl pieejamāku,» piebilst I. Hmieļevska. Lai nākotnē Liepāja uzņemtu vēl lielāku skaitu pasākumu un konferenču, nozīmīgs ir arī pašvaldības darbs kruīza kompāniju piesaistīšanā.

Trūkst naktsmītņu un izklaides

Latgales vēstniecības Gors telpās gada laikā notiek 80 līdz 90 pasākumi. Pērn lielākie bija e-klases, Skandagra konference, Latgales uzņēmēju dienas, banku un telekomunikāciju uzņēmumu klientu dienas, kā arī vēstniecību pieņemšanas, uzskaita SIA Austrumlatvijas koncertzāle pasākumu un konferenču organizatore – projektu vadītāja Līga Vaičule-Kozlovska.

Koncertzālē pieejama semināru zāle ar vietām līdz 70 personām, mazā zāle – līdz divsimt personām un lielā zāle – līdz tūkstoš personām. L. Vaičule-Kozlovska atzīst, ka lielo pasākumu norises ierobežojošais faktors vēl aizvien ir kopējās infrastruktūras iespējas – ēdināšana, naktsmītnes, izklaides piedāvājums. Tomēr pamazām situācija reģionā uzlabojoties. Rēzeknes pilsētas plānos ietilpst veicināt viesnīcu infrastruktūras attīstību.

Uz to iedrošina M. Gineiša teiktais: «Tikko Liepājā parādījās koncertzāle, daži vēl šaubīgi skatījās, bet gadu gaitā un uzņēmēji redz, ka koncertzāle ir magnēts, kas pievelk maksātspējīgu publiku, un tūrisma infrastruktūra ir pilnveidojusies.»

To, cik lielu pienesumu pilsētai dod liela mēroga konferences, apliecina kāda radošuma konferences dalībnieka teiktais. Uzņēmējs uz to bija atvedis savu komandu, kopējās brauciena izmaksas veidoja 10 tūkstošus eiro, tostarp bija ēdināšana, viesnīcas izdevumi, konferences dalības maksa. Rīkotāji pretendējuši uz nelielu daļu, bet pārējais palika tūristiem draudzīgajās vietās, piebilst M. Gineitis. Vēlāk uzņēmējs zvanījis, lai pateiktos, sakot, ka tā bijusi labākā līdz šim veiktā investīcija komandas izaugsmē.

Izvēlas vienas dienas pasākumus

Koncertzālē Cēsis lielākā uzmanība pievērsta kultūras pasākumiem, ēkā darbojas amatierkolektīvi, teātris un mūzikas skola, līdz ar to dienas un stundas, ko veltīt citiem sarīkojumiem, ir stipri ierobežotas, stāsta mārketinga un komunikācijas vadītāja Egija Saļņikova. Gadā notiek 25 konferences un semināri, 10 līdz 15 privātie vai korporatīvie pasākumi. Sadarbība pārsvarā notiek ar regulārajiem partneriem.

Tūrisma infrastruktūras ierobežotās kapacitātes dēļ vairāku dienu konferences šobrīd nemaz nav iespējams uzņemt, neslēpj E. Saļņikova. «Lielajā zālē ir sešsimt vietu, bet ārpus aktīvās sezonas varam izguldīt tikai trīsdesmit līdz piecdesmit cilvēku.» Naktsmītņu skaits pilsētā ar katru gadu pieaug, tomēr tajās pārsvarā nav liela skaita gultasvietu. Savukārt lielas viesnīcas uzbūvēšana dažu apjomīgu konferenču dēļ visa gada garumā neatmaksāsies, uzskata koncertzāles pārstāve.

Tā kā Cēsis atrodas vien 90 kilometru attālumā no Rīgas, pasākumu apmeklētāji pārsvarā izvēlas uzturēties tikai līdz vakaram. Pašvaldība un vietējie uzņēmēji centušies piesaistīt ar atsevišķu kultūras programmas piedāvājumu, taču tas palīdz maz. Pilsētā nolemj palikt vien 15 līdz 20% konferenču apmeklētāju, rāda Addiction informācija.

Ienāks vēl viens spēlētājs

Ventspilī lielāki pasākumi patlaban notiek teātra namā Jūras vārti. Kā nozīmīgākie ir konference jaunajiem uzņēmējiem Biznesa radars; sadarbības partneru vidū ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, dažādas mediķu apvienības un ar šo nozari saistītie uzņēmumi.

Taču vasarā tiks atvērta koncertzāle Latvija, kurā būs lielā zāle ar sešsimt vietām un mazā zāle ar divsimt. «Veidosim to par Ziemeļkurzemes mūzikas, mākslas un kultūrizglītības centru, taču tehniski materiālā bāze veidota arī tā, lai būtu iespējams organizēt seminārus un konferences,» stāsta SIA Kurzemes filharmonija valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa, piebilstot, ka būs pieejama telpa ar sešām vietām tulkiem. Tas dos iespēju piesaistīt arī starptautiska mēroga pasākumus. «Noteikti gribēsim, lai uzņēmēji no visas Latvijas brauc un bauda Ventspili un redz iespējas, kādas varam piedāvāt.»

Naktsmāju piedāvājums ir atbilstošs lielu pasākumu rīkošanai, līdz šim nevienu nav nācies sūtīt uz Liepāju vai Kuldīgu. Pieejamas gan izmaksu ziņā lētas, bet vietu skaita ziņā apjomīgas telpas dienesta viesnīcās, gan dārgāki numuriņi viesu namos un viesnīcās. Izklaides ziņā gan iespēju ir mazāk nekā lielākās pilsētās. Nakts dzīves piedāvājums, kafejnīcas, restorāni ir virziens, kurā uzņēmējiem vēl būtu jāstrādā.

Kā konkurentus neuztver

Runājot par tuvāko koncertzāli Liepājā, S. Migoļa atzīst, ka būtu muļķīgi nerēķināties ar to gan kā ar konkurentu, gan sabiedroto. Un piebilst, ka arī Liepāja droši vien dara to pašu, jo abas pilsētas atrodas pie jūras, tās šķir vien pusotras stundas brauciens, līdz ar to jābūt unikālām, lai piesaistītu auditoriju.

Arī jau strādājošās reģionālās koncertzāles cita citu neizjūt kā konkurentes šajā jomā, kaut arī, piemēram, radošuma konference pērn norisinājās Cēsīs, bet nākamgad būs atpakaļ Liepājā. Vietas maiņa rīkotājiem palīdz restartēt domāšanu, dalībniekiem ir interesantāk braukt uz dažādām vietām un pēc laika atgriezties atkal tur, kur jau būts.

Kopš 2013. gada, kad sāka darboties Gors, atklātas vēl divas reģionālās koncertzāles, taču nekāda ievērojama negatīva ietekme vai klientu skaita samazināšanās nav notikusi, apliecina arī L. Vaičule-Kozlovska. «Viens gan ir fakts – nereti citu pašvaldību pārziņā esošo iestāžu cenas ir ievērojami zemākas nekā koncertzālēm. Tas pasākumu rīkotājos raisa zināmu apjukumu.»