Pēc diviem gadiem par obligātu noteikta bioloģisko atkritumu dalīta savākšana; desmit gados trīs līdz sešas reizes jāsamazina poligonā noglabāto atkritumu daudzums

Poligoni

Tie ir izaicinājumi, kam gatavojas SIA Liepājas RAS. Uzņēmums veic reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra funkcijas Liepājas reģionā.

Riski novērsti un mazināti

SIA Liepājas RAS, kuras kapitāldaļas pieder apkārtnes pašvaldībām, apsaimnieko sadzīves atkritumu poligonu Ķīvītes. Tas atrodas Grobiņas novadā, netālu no Liepājas, un uzkrāj atkritumus no visas Dienvidkurzemes, sākot no Liepājas līdz pat Brocēnu novadam un no Rucavas līdz Pāvilostas novadam.

Lai veicinātu vienotas prasības, neveidotu pakalpojuma sadrumstalotību, attīstītu dalītās atkritumu savākšanas sistēmu, visas pašvaldības sadalītas trijās zonās. Divās no tām kopš 2016. gadā organizētā iepirkumu konkursa sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veic personapvienība Eko Kurzeme kopā ar Eco Baltia Vide, kā arī Vides pakalpojumi Liepājai.

Nākamgad noslēgsies gan valsts, gan reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna laikam līdz 2020. gadam darbība. 2017. gada nogalē Latvija bija viena no 14 valstīm, kas saņēma Eiropas Komisijas agrīnā brīdinājuma ziņojumu. Tajā bija norādīts, ka valsts varētu nesasniegt 2020. gadam izvirzīto mērķi par sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. 2018. gada nogalē secināts, ka liela daļa no riskiem ir novērsti vai mazināti.

Veicināta būvniecības atkritumu reģenerācija, pārstrāde un sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana, uzskaita SIA Liepājas RAS vides pārvaldības galvenā speciāliste Zane Siksna. Pilnveidota dalītās atkritumu vākšanas sistēma, otrreizējo izejvielu – papīra, metāla, plastmasas, stikla – uzskaites kārtība un sagatavošana pārstrādei. Izstrādāti kritēriji atkrituma statusa piemērošanas izbeigšanai, paaugstinātas prasības ražotāju atbildības sistēmām, atkritumu apsaimniekošanas darbībām piemērots finanšu nodrošinājums, pāriets uz vienotu atkritumu pārvadājumu valsts informācijas sistēmu un atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām izstrādāti normatīvie akti. Vairāki nozīmīgi pasākumi īstenoti arī atbilstoši Liepājas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2014.–2020. gadam mērķiem.

Paši ražo biogāzi

Liepājas RAS teritorijā jau trīs gadus darbojas SIA Eko Kurzeme šķirošanas rūpnīca Skudras. Līdz ar to tagad viss atkritumu savākšanas operatoru transportētais kravu saturs vispirms nonāk uz šķirošanas līnijām. Tur tos gan ar speciālas aparatūras, gan cilvēku roku darba palīdzību sašķiro. Otrreiz pārstrādājamās izejvielas nonāk Olainē, Jelgavā un pārstrādes uzņēmumos citviet. Atkritumu poligonā paliek tikai bioloģiskie un noglabājamie atkritumi.

Ķīvītes nodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu pieņemšanu un pārstrādi bioenerģijas šūnā, iegūstot biogāzi. To izmanto atjaunojamās enerģijas iegūšanai – elektroenerģijai un siltumam.

No Brocēnu puses poligonā nonāk tikai apglabājamie atkritumi. SIA Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija Brocēnos izveidojusi šķirošanas un pārkraušanas staciju, kur nogādā visus novadā savāktos atkritumus. Tur gatavo kurināmo rūpnīcai Cemex, gatavo kompostu, pārstrādā bioloģiskos atkritumus.

Dzīvsudrabu saturošo atkritumu savākšanu, transportēšanu un pārstrādi veic Lampu demerkurizācijas centrs, kas atrodas Liepājā un ir vienīgais šāda virziena uzņēmums Latvijā. Turpat bāzētais Tolmets veiksmīgi nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Tas ir spēlētājs visas Baltijas līmeņa tirgū. SIA Cemex Brocēnos termiski pārstrādā riepas un alternatīvo kurināmo.

Diskutējams jautājums

Eiropas Savienības direktīvā noteikts mērķis līdz 2030. gadam poligonos noglabāt vien 10 procentus no kopējā atkritumu apjoma. Ķīvītēs patlaban šis rādītājs sasniedz 30 procentus, stāsta Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols, vienlaikus atzīstot, ka tas ir interpretējams lielums. «Šobrīd tiek uzskatīts – ja bioloģiskie atkritumi atrodas energošūnā ilgāk par trijiem gadiem, tie ir apglabājamie atkritumi. Ja tam piekrīt, «cipars» mums ir divas reizes lielāks. Taču faktiski pēc tam, kad energošūna būs izstrādājusies – pēc gadiem desmit, divpadsmit –, mēs to pārraksim, pāršķirosim, un apglabājamie atkritumi, ko nevarēs citādāk izmantot, būs tikai neliela daļa».

To pašu procesu, kas atkritumu kalnā noris desmit, piecpadsmit gadus, iespējams realizēt tuneļos pāris mēnešu laikā. Taču tam nepieciešamas apjomīgas investīcijas. No iedzīvotāju veiktajiem maksājumiem šādu projektu nav iespējams īstenot. Tādēļ Liepājas RAS atliek cerēt uz iespējām piesaistīt ES atbalstu vai meklēt citus risinājumus.

No 2021. gada būs nepieciešams īstenot prasību par obligātu bioloģisko atkritumu dalītu savākšanu. «Par to jādomā jau šobrīd,» uzsver Z. Siksna. N. Niedolu uztrauc, kā šobrīd tiek interpretēta dalītā bioloģisko atkritumu vākšana. «Ja ar to saprot visus pārtikas atkritumus, kam ir dārga un sarežģīta savākšana, grūti iztēloties, kā to iespējams realizēt,» viņš saka. Pārtikas atkritumus nepieciešams savākt un pārstrādāt 72 stundu laikā, sevišķi būtiski tas ir vasarā. «Man nedaudz bail, ka Latvija grib skriet notikumiem pa priekšu un pasludina diezgan pārprotamus uzdevumus. Tā ka šis vēl ir diskutējams jautājums,» norāda Liepājas RAS vadītājs.

Izpratne veidojas lēnām

Lai desmit gados sasniegtu ES izvirzīto mērķi un būtiski samazinātu noglabājamo atkritumu apjomu, šķirošanu nepieciešams veicināt pēc iespējas tuvāk mājsaimniecībām. Tas nozīmē iedzīvotāju vēl aktīvāku izglītošanu un motivēšanu dzīvot videi draudzīgi.

«Sabiedrība reģionā kļūst izglītotāka, aktīvāk iesaistās un izprot pareizas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas nozīmi,» apgalvo Z. Siksna. «Vērojams, ka pamazām domāšana mainās, rodas interese par klimata izmaiņām, atkritumu samazināšanas, šķirošanas un pārstrādes iespējām. Arvien biežāk sabiedrībā tiek runāts par terminu – ilgtspējīga vide un aprites ekonomika.»

To, ka izpratne par šo jautājumu uzlabojas, pierāda fakts, ka 2018. gada sešos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu periodu gadu iepriekš, šķiroto atkritumu daudzums palielinājies par aptuveni 10 procentiem. «Jo cītīgāk šķiro pilsētā, jo mazāk nonāk poligonā, » norāda Z. Siksna.

Uz Ķīvītēm bieži dodas skolēnu grupas, un tas vieš cerības uz sabiedrību, kas šos jautājumus izpratīs nākotnē. Tomēr Liepājas RAS ir skaidrs, ka šajā virzienā nepieciešams strādāt arī turpmāk. Ir nepieciešams uzlabot atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūru, un tas arī nepārtraukti tiek darīts, apliecina Liepājas RAS. Patlaban izveidoti četri simti dalītās savākšanas punkti un septiņi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi.

Nākotnē nepieciešams veidot vienotu un visiem iedzīvotājiem saprotamu dalītās atkritumu vākšanas sistēmas pieejamību, norāda N. Niedols. Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna perspektīvā iezīmētas trīs dalīto atkritumu plūsmas – stikls, tīrs iepakojums un bioloģiju saturošā daļa.

«Katram iepakojuma veidam uzstādīt savu konteineru būtu dārgi. Tīram iepakojumam paredzētajā kopā varētu ievietot tīru kartonu, tīru papīru, tīru plastmasu, tīru metālu bez bioloģisko atkritumu, stikla un citu materiālu piemaisījuma,» skaidro N. Niedols. Pēc tam šķirošanas rūpnīcā to būtu viegli sadalīt pēc materiālu veidiem. Atsevišķi savācams būtu stikls un bioloģiskie atkritumi. Lai iedzīvotājiem veidotos izpratne par to, kāda veida atkritumi kur liekami, uz konteineriem būtu nepieciešams izvietot gan atbilstošus uzrakstus, gan izmantot visur vienādu krāsojumu.