Ar nolūku saprast, kā neiekļūt finanšu tirgus vērtētāju pelēkajā sarakstā, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti vakar noklausījās PricewaterhouseCoopers (PwC) ieteikumus. Īsumā tie ir – visām valsts iestādēm ir jāstrādā saskaņoti un jādod rezultāts, un tad var cerēt uz pozitīvu novērtējumu

Finanses

«Katra valsts institūcija, atsevišķi uzlūkojot, var strādāt ideāli, tomēr, ja nav kopēja panākuma pēc būtības, tad šim darbam nav nekādas jēgas. Latvijai ir jārada efektīva Nacionālā Finanšu noziegumu apkarošanas platforma, kas spētu vienot visu institūciju darbu kopējā rezultātā,» deputātiem sacīja PwC speciālists Liviu Čirita (Liviu Chirita).

Sekas ekonomikā

Latvijas iekļūšana Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval pelēkajā sarakstā būtu bezprecedenta gadījums Eiropas Savienībā, kad dalībvalsts nespēj izpildīt drošības prasības attiecībā pret pārējiem starptautiskajiem partneriem. PwC Latvija valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščerinska deputātiem uzsvēra, ka iespējamās sekas iekļūšanai pelēkajā sarakstā atspoguļosies visā valsts ekonomikā.

«Praktiski tas nozīmē, ka kredītresursi kļūs dārgāki. Pārskaitījumi pat Eiropas Savienības robežās aizņems nevis divas dienas, bet nedēļu, iespējams, pat vairāk laika. Tas skars gan ar importu, gan eksportu saistītās nozares, kas ilgtermiņā nozīmē valsts ekonomiskās izaugsmes samazināšanos un pieaugošu inflāciju,» sacīja Z. Elksniņa-Zaščerinska.

Praktiski padomi

PwC Finanšu noziegumu apkarošanas direktora L. Čiritas sagatavotā prezentācija Latvijas deputātiem izskaidroja kopējās finanšu tirgu un starptautisko partneru gaidas no valsts finanšu sektora sakārtošanas jomā.

Reaģēšana, profilakse un gatavība ir trīs pamatpīlāri, kurus L. Čirita iesaka, Latvijai virzoties uz sakārtotu finanšu sektoru. Reaģēšana – tā ir spēja reaģēt uz pašreizējiem, sistēmiskiem finanšu noziegumu riskiem. Profilakse ir izpratnes veidošana par jauniem apdraudējumiem. Gatavība – tā ir valsts spēja reaģēt uz pamanītajām problēmām, vēl pirms tās piesārņojušas citas valstis vai nozares.

«Ir aktīvi jāreaģē uz pamanītām lietām, jāaizsargā valsts finanšu sistēma, jāizglīto atbildīgo institūciju darbinieki, jāpilnveido tiesību sistēma, jāpilnveido nacionālo risku novērtējums. Ir jāparāda apņēmība veidot nacionālu finanšu noziegumu novēršanas sadarbības platformu.» skaidroja L. Čirita, norādot, ka, piemēram, Eiropas Savienības kandidātvalsts Serbija viena no pirmajām šādu platformu ir izveidojusi, bet tomēr iekļuvusi pelēkajā sarakstā.

«Svarīgi ir panākumi, nevis deklaratīvi paziņojumi,» īsi izskaidroja L. Čirita.

Rezumējot starptautisko partneru gaidas no Latvijas, ir nepieciešamība pēc stabilas pārmaiņu vadības un stingra atbalsta iecerētajām pārmaiņām, paredzot nepieciešamo finansējumu.

Jautātājus atsēdina

Par to, kā Latvija atšķiras no citām valstīm, ka Lietuva jau nokļuvusi līdzīgā situācijā kā Latvija Monayval skatījumā, arī Dānijā viss nav ideāli, bet, ja kaimiņiem igauņiem būtu Monayval pārbaude, arī tur klātos plāni? To L. Čiritam jautāja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa), piebilstot, ka visumā nerezidentu noguldījumi Latvijā vairs nav palikuši un «Latvijas finanšu tirgus principā ir sterilizēts».

L. Čirita atteicās komentēt situāciju Dānijā, kur PwC līdzdarbojas izmeklēšanā, bet nenoliedza, ka Igaunijas novērtējums varētu būt līdzīgs kā Latvijā un Lietuvā, ja vien pārbaude tur būtu jāveic. Savukārt par V. Dombrovska definēto sterilizāciju L. Čirita norādīja, ka, novērtējot Latvijas sakārtotību, nav nozīmes tam, cik Latvijā ir nerezidentu noguldījumu, bet nozīme ir spējā tos kontrolēt un pārvaldīt, un tikai tas noteiks galaziņojuma jēgu.

Līdzīga atsēdinoša atbilde bija arī deputātam Aleksandram Kiršteinam, kurš norādīja, ka nerezidentu noguldījumi Latvijā nenāk no Pakistānas, kuru tieši vaino terorisma finansēšanā, bet gan no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas. Viņš pat norādīja konkrētas personas, par kurām būtu jārunā. Īsāk – jautājums bija par to, kādēļ soda Latviju, bet Krievija tiek cauri sveikā. Savukārt L. Čirita norādīja, ka labi saprot, par ko runā A. Kiršteins, un attiecībā uz Krieviju un citām pieminētajām valstīm darbs tiekot veikts, tomēr tas nemaina Monayval ziņojuma pamatnostādnes, proti, šis ziņojums nav par naudas plūsmu caur Latviju, bet gan par to, vai Latvija spēj šo plūsmu kontrolēt.

Savukārt, deputātu jautāts par to, vai Monayval ziņojuma rezultātu varētu izšķirt ABLV bankas pašlikvidācijas process, L. Čirita bija lakonisks: «Par šo komentāru nav, jo viss vēl ir procesā.»