Tirdzniecība Francūzis Rišārs Ažži (Richard Hajji) marta sākumā Rīgā, Viesturdārzā, iecerējis atvērt šampanieša namiņu Joseph ar mērķi iepazīstināt latviešus ar šī dzēriena pasauli

Viņš vēlas, lai tas kļūtu par Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu.

Pelnīt ar hobiju

Jau vairākus gadus Rišārs savu dzīvi organizē starp Latviju un Franciju. Viņš ir precējies ar latvieti, audzina jauno paaudzi, mācās latviešu valodu un nodarbojas ar kokmateriālu eksportēšanu, kā arī izstrādā programmatūru, ko ievieš Anglijā un Vācijā. Lai gan pēc izglītības Rišārs ir inženieris, tomēr par savu hobiju viņš sauc visu, kas saistīts ar šampanieti, un tajā vēlas dalīties ar Latvijas iedzīvotājiem. Arī namiņam piešķirtais nosaukums Joseph ir Rišāra vārds, kad viņš nododas šim hobijam.

Lai gan šī ir viņa aizraušanās, tomēr Rišārs norāda, ka tas būs bizness. «Šobrīd vēlos vairāk laika pavadīt Rīgā, gribu vēl labāk iemācīties latviešu valodu, tāpēc arī jāpaliek šeit. Tas ir viens no maniem sapņiem,» stāsta Rišārs, kurš jau šobrīd saprot, bet vēl brīvi nerunā latviski, taču namiņā viņš ar klientiem runās latviski.

Galvenā Joseph ideja – pasniegt labas kvalitātes šampanieti par labu cenu. «Ballītēs, dzimšanas un vārda dienās, citos svētkos esmu novēroju, ka cilvēki Latvijā ierasti tās sāk ar glāzi dzirkstošā vīna un tad pārslēdzas uz citiem dzērieniem. Esmu secinājis, ka Rīgā šampanietis ir diezgan dārgs, jo vairums importētāju to iepērk no lielajām vīna darītavām, nevis no maza vai vidēja lieluma saimniecībām. Bieži vien šīs mazās un vidējās vīna darītavas savu radīto produktu pat neeksportē, tāpēc ir jāpārzina šampanieša reģions. Bieži vien vīndari pat nerunā angliski, jo ir francūži, taču rada ļoti labu šampanieti. Šis dzēriens joprojām tiek uzskatīts par luksusa produktu. Daudzi luksusa preču uzņēmumi iepērk sev šampanieti,» stāsta Rišārs.

Demokrātisks dzēriens

Namiņu, kurā atrodas Joseph, Rišārs noskatīja aptuveni pirms gada, kad pašvaldība deva iespēju to iznomāt. Sākotnējā ideja bijusi atvērt salonu, taču viņš nolēmis, ka šajā vietā labāk piestāvēs cita koncepcija – degustācijas un tirdzniecības vieta.

Namiņš bijis diezgan sliktā tehniskajā stāvoklī, tas tagad ir atjaunots, ir nomainītas caurules, pieslēgta elektroenerģija. «Lielākās investīcijas bija gaidīšana un nomas maksa, līdz iegūtas visas nepieciešamās atļaujas,» norāda Rišārs. Kopumā Joseph izveidē investēti aptuveni 30 tūkst. eiro, neskaitot paša dzēriena krājumu izmaksas. Interjera dizainu namiņam izstrādājis kāds Francijā dzīvojošs šveicietis, bet mēbeles un dekori iegādāti gan Latvijā, gan pasūtīti no Francijas. Rišārs uzteic namiņa atrašanās vietu un pastāsta, ka nokārtota atļauja, lai vasarā izvietotu arī āra terasi. Tāpat būs iespēja šampanieti kopā ar saldajām vai sāļajām uzkodām ņemt līdzi uz turpat blakus esošo parku. «Galvenā doma ir panākt to, lai šampanietis biežāk parādītos uz latviešu galdiem, ne tikai īpašos notikumos, jo katrs brīdis ir īpašs,» uzsver Rišārs.

Namiņā tiks piedāvāti mazo vīna darītavu radīti šampanieši un to piedāvājums ik pa laikam tiks atjaunots. Starp tiem būs arī tādi dzērieni, kuru cena par pudeli ir mazāk nekā 20 eiro. «Neko tādu Rīgā nevar atrast. Mēs pasniegsim kvalitatīvus šampaniešus par labu cenu, lai apmeklētāji, izejot no šī namiņa, saprastu kaut ko vairāk par to. Mūsu mērķis nav konkurēt ar citiem šampaniešu vai vīna bāriem. Jo vairāk tādu vietu būs, jo labāk tas būs latviešiem. Centīsimies veidot nedaudz demokrātiskākas šampanieša cenas. Es domāju, ka tā piedāvājums Rīgā joprojām ir diezgan nabadzīgs,» domā Rišārs.

Viņš norāda, ka pirms šampanieša iegādes tas noteikti ir jādegustē. Tāpat, izvēloties dzērienu, ir jāņem vērā, kādam mērķim tas būs paredzēts – vakariņām ar draugiem, kokteiļiem vai ballītei. «Cilvēki var šeit atnākt aprunāties ar mani, ja viņiem jau ir ideja, ko viņi vēlas. Ja ne, mēs izskaidrosim, un par pieejamu cenu dzērienu te būs iespēja degustēt. Viens šampanieša tests izmaksās aptuveni trīs eiro. Pēc tam var iegādāties pudeli, lai dzērienu baudītu kopā ar draugiem vai citu kompāniju. Te nebūs restorāns, kafejnīca vai salons, tomēr piedāvāsim nelielas uzkodas – kanapē ar lasi, garnelēm, jūras veltēm, kā arī makarūnus un eklērus. Tas būs kaut kas pa vidu starp kafejnīcu un salonu, tāpēc šo vietu sauc par šampanieša namiņu,» paskaidro Rišārs.

Iespējams, ar laiku bizness tiks paplašināts, atverot vēl kādu vietu un, iespējams, aptverot visu Baltiju. «Sākumā vēlamies sākt ar šo vietu, lai ieinteresētu cilvēkus un lai viņi nebaidītos baudīt šampanieti. Esmu pārliecināts, ka latviešiem iepatiksies šis dzēriens. Svarīga ir arī klientu izglītošana, tāpēc katram šampanietim līdzi tiks dots apraksts par to, no kurienes tas ir nācis, kā tas ir pagatavots, ar kādu ēdienu tas ir baudāms kopā. Vēlētos rīkot arī dažādus sadarbības vakarus ar uzņēmumiem, restorāniem, piemēram, šampanieša degustāciju apvienojot ar austeru baudīšanu,» nākotnes plānus ieskicē Rišārs.