Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pērn veiktajās 1860 lauksaimnieku

Lauksaimniecība pārbaudēs konstatēti 25 būtiski pārkāpumi

Pārkāpumu raksturs krasi neatbilst tam priekšstatam sabiedrībā par to, ko Latvijas lauksaimnieki patiešām dara nepareizi, Dienas Bizness secināja pēc VAAD sniegtās informācijas.

Pārkāpumu mīti

Sabiedrībā dominē vairāki mīti par to, kā ar augu aizsardzības līdzekļiem grēko lauksaimnieki. Pirmais un izplatītākais ir par to augu aizsardzības līdzekļu lietojumu, kuru aktīvā viela ir glifosāts. Dažādās interneta vietnēs rakstot par šīs vielas aplamu lietojumu un ietekmi, visbiežāk piemin augu aizsardzības līdzekli Raundapu, bet eksistē rinda citu preparātu. Parasti argumenti sākas ar to, ka glifosāts izraisa vēzi un ka Latvijas lauksaimnieki to smidzina uz labības, lai tā ātrāk nokalstu, uzsverot, ka graudaugi tiek saindēti un preparāts nonāk pārtikā. Neskatoties uz amatpersonu skaidrojumiem vairāku gadu garumā, mīts turpina pastāvēt, iespējams, tādēļ, ka miglošana patiešām notiek gatavas labības laukos un rada maldīgu priekšstatu.

Glifosātu saturošos preparātus atsevišķos gadījumos patiešām lieto pirms labības novākšanas, tomēr mērķis ir pavisam cits, un pārkāpumi preparātu lietošanā pēdējos gados nav atklāti.

«Lietojums pirms ražas novākšanas pastāv, un tas ir domāts nevis graudaugiem, bet nezālēm. Tas nozīmē, ka kaut kādu apstākļu dēļ nezāles ir savairojušās un izaugušas cauri labībai. Šādā situācijā kulšana ir apgrūtināta. Ja nezāles paliek un ir liela zaļā masa, tad kombains nepārtraukti sprūst un labību nokult ir apgrūtinoši,» skaidroja VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.

Noteikumi glifosātu saturošo preparātu lietošanai ir stingri. Pirmkārt, tos nedrīkst lietot vismaz 10 dienas pirms kulšanas, atsevišķiem preparātiem ir lielāks periods. Otrkārt, miglošanas laikā graudiem jau ir jābūt gataviem, kas nozīmē, ka labība jau ir dzeltena, nokaltusi un dzīvības procesi graudā vairs nenotiek.

«Šādā situācijā preparāts graudaugus vairs neietekmē, tā iedarbība ir vērsta uz zaļajām nezālēm. VAAD monitorē preparāta lietošanu un mēs ņemam gan rapšu, gan labības sēklas kulšanas brīdī gan no kombaina, gan no kravas automašīnu kastēm, lai pārbaudītu vai graudos nav glifosāta atliekvielu. Vidēji valstī paņemam 150 līdz 160 paraugus. Pērn un arī iepriekšējos gados paraugos glifosāta atliekvielas virs pieļaujamajām normām nav konstatētas. Zemnieki ievēro šī konkrētā augu aizsardzības līdzekļa lietošanas noteikumus,» uzsvēra A.Lestlande, piebilstot, ka lauki, kuros šādu līdzekli vajadzētu lietot, ir viegli pamanāmi.

Otrs mīts ir drīzāk vēsturiska patiesība, ka lielzemnieki miglojot nogalina bites. Pēc VAAD informācijas, tas vairs nenotiek. Pirmkārt, Latvijas augu aizsardzības līdzekļu vidū nav bitēm ļoti bīstamu preparātu, otrkārt, insekticīdi, kas var ietekmēt bites, tiek lietoti laikā, kad bites guļ, t.i., vēlās vakara un nakts stundās.

«Šādas sūdzības vēsturiski ir bijušas, bet patlaban bišu dravu kopēji un lauksaimnieki ir nodibinājuši labas kaimiņattiecības, strādā sazinoties, un, kā atzīst Latvijas bitenieki, problēma vairs nepastāv,» sacīja A. Lestlande.

Lauksaimnieki strādā gudrāk

Kopš 2014. gada visā Eiropā ieviesta integrētās lauksaimniecības prakse, kas pēc būtības nozīmē atgriešanos pie sabalansētas mēslošanas, augu sekas un augsnes kopšanas. 90-to gadu prakse audzēt, piemēram, rapsi vairākus gadus vienā laukā jau sen ir pagātnē.

«Šobrīd vairs nepastāv tādi konvencionālie lauksaimnieki. Visi lauksaimnieki nodarbojas ar integrēto lauksaimniecību vai bioloģisko lauksaimniecību. Mūsu dienesta pārraudzībā ir integrētās lauksaimniecības kontrole, un augu aizsardzības līdzekļu lietošana tajā ir pēdējā vietā. Ķīmiju lietot atļauts tikai tad, ja ar nezālēm un augu slimībām nav iespējams tikt galā ar citām metodēm, piemēram, augsnes mehānisku apstrādi, pareizu mēslošanu un citiem paņēmieniem. Zemniekiem ir jāiziet apmācība un jāiegūst atbilstošs sertifikāts un tikai tad viņi ir tiesīgi augu aizsardzības līdzekļus pirkt un lietot. Tikai 3. reģistrācijas klases aizsardzības līdzekļi tirdzniecības vietās ir iegādājami neapmācītiem cilvēkiem, tautas valodā – mazdārziņu īpašniekiem,» izskaidroja A. Lestlande.

VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre Dienas Biznesam uzsvēra, ka lauksaimnieki cenšas saimniekot gudri un izprot integrētās lauksaimniecības nozīmi, jo sevišķi uzlielot jaunos lauksaimniekus, kuri nesen absolvējuši Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ir informēti par jaunākajām tendencēm un saimniekošanas metodēm.

Daži grib būt gudrāki

Nav gluži tā, ka visi lauksaimnieki ir bez grēka. Vienkārši runājot - pārkāpēji lauksaimnieku vidū ir tie, kuri iedomājas, ka ir gudrāki un var neievērot izdotos noteikumiem. VAAD, pērn veicot pārbaudes, konstatējis 25 būtiskus pārkāpumus, tādus, par kuriem piemērojams administratīvais sods.

5 gadījumos lietotas nepārbaudītas iekārtas, vienā nav veikta augu aizsardzības līdzekļu uzskaite, vienā nav ievērots vēja ātrums, vienā veikti smidzināšanas darbi bez brīdinājuma sabiedriskā vietā, kā arī citi pārkāpumi.

«Daži uzskata, ka ir gudrāki, un lieto neatbilstošu augu aizsardzības līdzekli. Piemēram, tas paredzēts labībai, bet lieto ābelēm, jo tā iznāk lētāk. Citi ieved augu aizsardzības līdzekļus no ārvalstīm ar līdzīgu darbīgo vielu un izmanto Latvijā, tomēr tā nedrīkst, jo produktu formulācija atšķiras,» lauksaimnieku pārkāpumus skaidroja VAAD Augu aizsardzības līdzekļu Uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura, uzsverot, ka, lai arī integrētā lauksaimniecība ir vienota Eiropas Savienības politika, augu aizsardzības līdzekļi katrā valstī tiek reģistrēti un atļauti atsevišķi, jo atšķiras valstu agroklimatiskie apstākļi, tādēļ pat pie vienāda nosaukuma darbīgās vielas preparāts var atšķirties.

Trijos gadījumos no 20 būtiskajiem pārkāpumiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājs apsmidzinājis kaimiņa lauku. Sūdzības VAAD tiek iesniegtas, jo nereti integrētā lauksaimnieka kaimiņš ir bioloģiskais lauksaimnieks, kuram konkrētais preparāts ir stingri aizliegts.

«Konkrētos gadījumos mēs izskatām sūdzības un sodām vainīgos, tomēr zaudējumu piedziņa ir civiltiesisks strīds, kas jārisina kaimiņiem pašiem. Augu aizsardzības līdzekļa izsmidzināšana ir jāveic tikai uz tiem laukiem, kuros tas paredzēts, tādēļ jāievēro vēja ātrums un virziens, lai tas nenokļūtu blakus teritorijās. Preparāta izsmidzināšana tam neparedzētā teritorijā jebkurā gadījumā ir būtisks pārkāpums par kuru pienākas sods,» sacīja I. Aizpura, piebilstot, ka sodīšana nav iestādes pamatprincips. Vadmotīvs VAAD darbā esot: «Konsultē vispirms!»

Divi būtiski pārkāpumi konstatēti augu aizsardzības līdzekļu savstarpējās atbilstības pārbaudēs, kas pērn veiktas 323 saimniecībās. Preparāti izsmidzināti 10 metru aizsargjoslā no virszemes ūdens objektiem. Šajā gadījumā lauksaimnieki saņem ne tikai VAAD administratīvo sodu. VAAD informē Lauku atbalsta dienestu, un lauksaimnieks var zaudēt arī daļu atbalsta maksājumu.

«Situācijās, kad ir aizdomas par nepareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, izbraucam uz vietas, ņemam augu un augu produktu paraugus, kurus pārbaudām laboratorijā. Mēs varam izšķirt vairāk nekā 170 darbīgo vielu nosaukumus. Pamatojoties uz šīm analīzēm, mēs varam konstatēt pesticīdu atliekas. Ja cilvēki pamana neatbilstošu preparātu lietojumu vai tā sekas, jāziņo ir nekavējoties, jo visiem preparātiem ir sabrukšanas periods, pēc kura beigām atliekvielas noteikt vairs nav iespējams,» sacīja I. Aizpura.

VAAD interneta vietnē ir pieejams uzticības tālruņa numurs, tāpat sūdzēties var, rakstot e-pastā vai zvanot konkrētiem reģionālo nodaļu pārstāvjiem.

Mēslojums un sēkla ir jāzina

Viens no integrētās lauksaimniecības stūrakmeņiem ir pareiza un sabalansēta lauku mēslošana, kā arī labs sēklu materiāls. Par abiem šiem komponentiem lauksaimniecības biznesā rūpējas VAAD. Lai zinātu, kāds mēslojums augsnei ir vajadzīgs, ir jānoskaidro, no kā augsne sastāv. VAAD laboratorijās veic augsnes agroķīmisko izpēti un visu sēklu sertifikāciju. «Mēs kontrolējam un sertificējam sēklas, sekojam, lai tās būtu derīgas un atbilstu kvalitātes standartiem. Savukārt augsnes agroķīmiskā izpēte lauksaimniekiem ir vajadzīga, lai veiktu pareizu mēslošanu,» sacīja A. Lestlande.

Gada sākumā Zemkopības ministrija ir nākusi klajā ar papildu aicinājumu lauksaimniekiem veikt augsnes agroķīmisko izpēti.

«Augsnes izpētes analīzes ir derīgas 7 gadus. Pēc tam tās jāveic atkārtoti. Integrētā lauksaimniecība pēc būtības ir laba agronomijas prakse, un tas nozīmē arī augu sekas ievērošanu un citas agronomijā labi un sen zināmas lietas,» izskaidroja A. Lestlande.