Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, kuru valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem, intervijā DB uzsver veselības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka Latvijā nav cilvēku, kuri vispār nemaksātu nodokļus.

Veselības aprūpe

Sākšu ar jautājumu, ko uzdeva daudzi, kad uzzināja par jūsu izvirzīšanu veselības ministra amatam. Kā cilvēks, kurš Saeimas vēlēšanās guvis tik daudz svītrojumu un nav ievēlēts parlamentā, var būt ministrs?

Vispirms jāteic, ka Satversme nenosaka, ka ministram būtu vispār jāpiedalās Saeimas vēlēšanās, tāpat Satversme neparedz, ka par ministru var būt tikai Saeimā ievēlētie deputāti. Jāpiebilst, ka plusu un mīnusu skaits man bija ļoti līdzīgs. Mana kompetence būs vērtējama pēc maniem darbiem. Ministru kabineta sastāva veidošana nekādā gadījumā nav skaistumkonkurss.

Par aktuālāko veselības aprūpē – kāds būs jaunā Veselības aprūpes finansēšanas likuma liktenis? Vai dalījums divos grozos paliks? Jāteic, ka neesmu atradusi nevienu veselības aprūpes ekspertu, kurš šo divu grozu principu atbalstītu.

Man arī nav izdevies atrast nevienu ekspertu, kurš to atbalstītu, izņemot dažus politiķus, kuri uzskata, ka veselības aprūpe ir VID pagarinājums. Dalījums divos grozos un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar kāda nodokļa nomaksu nav moderna pieeja veselības aprūpē, un jāteic, ka vairums Eiropas Savienības valstu virzās uz vispārēju veselības apdrošināšanu, ko valsts nodrošina visiem iedzīvotājiem. Paldies Saeimai, kas mums deva laiku līdz 1. jūlijam, lai likumu labotu. Pāreju uz vienu grozu visiem atbalsta Veselības ministrija un eksperti. Tas arī būs tas priekšlikums, kuru iesniegšu Saeimai.

Vai tas nozīmē, ka pakalpojumu saņemšana netiks saistīta ar nodokļu nomaksu?

Tā ir gadiem ilgi politiskajās aprindās absolūti aplami uzturēta paradigma, ka nodokļu nemaksātājiem vajadzētu liegt kādus veselības aprūpes pakalpojumus. Latvijā nav cilvēku, kas nemaksā vispār nekādus nodokļus. Veselības aprūpes budžets tiek finansēts no vispārējiem nodokļiem, ko veido gan iedzīvotāju ienākumu nodoklis, gan PVN, gan citi nodokļi un nodevas. Mēs neatteiksimies no principa, ka Latvijā veselības aprūpe tiek finansēta no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. Pieeja, kas tika izmantota, veidojot pašreizējo likumu, ir klaji diskriminējoša, jo sadala legālos nodokļu maksātājus priviliģētajos un pārējos. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas arī veic sociālās iemaksas, tiesa, nelielas, pēkšņi ir kļuvuši par nodokļu nemaksātājiem. Tas ir netaisni un aizskaroši. Nosakot fiksētu apdrošināšanas maksājumu tiem iedzīvotājiem, kuri jaunā likuma izpratnē ir nodokļu nemaksātāji, mēs panākam nodokļu sistēmas regresivitāti, jo šis maksājums ir vienāds gan mikrouzņēmuma nodokļa maksātājam ar ne sevišķi lielu algu, gan Latvijas Eiroparlamenta deputātam, kurš saņem vairāku tūkstošu lielu algu. Tas nav nedz taisnīgi, nedz godīgi.

Kā jūs komentētu iepriekšējās veselības ministres izteikumus, ka, atceļot divus grozus, būs apdraudēts finansējuma pieaugums veselībai? Bažas, vai likuma izmaiņas nekavēs palielināt algas mediķiem, paudusi arī arodbiedrība.

Tāds risks varētu būt, ja atceltu iezīmēto vienu procentu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Taču, manuprāt, no viena procenta paaugstinājuma sociālajām iemaksām nevajag atteikties, bet šo pašu principu vajadzētu piemērot visiem citiem nodokļiem, kas saistīti ar ienākumu gūšanu, – mikrouzņēmumu nodoklim, autoratlīdzībām, patentmaksām utt.

Par mediķu algu paaugstinājumu. Izrādās, ka janvārī ir bijuši mediķi, kas saņēmuši nevis solīto paaugstinājumu, bet mazāk nekā pērn.

Šogad pieaugums ir, bet tas ir tiesa, ka pagaidām mediķi to nejūt, jo ārstniecības iestādes jaunos līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēdza tikai janvārī. Tas nozīmē, ka jaunais aprēķins būs par februāri un mediķi to saņems martā. NVD informē, ka pieaugums būs ietāmēts arī par janvāri un darbinieki saņems arī to. Taču priekšvēlēšanu neprātā nekorekti tika skaidrots, ko nozīmēs atalgojuma palielinājums. Jā, šā gada budžetā ir papildus 86 miljoni eiro mediķu atalgojuma paaugstināšanai. Bet nekorekti tika teikts, ka tas būs 20% palielinājums visām algām. Tā nav tiesa. Pieaugs atalgojums par minimālo likmi. Taču darba samaksu veido vairāki komponenti – piemēram, dažādas piemaksas par virsstundām utt. Jāsaprot, ka par 20% nepieaugs visa darba samaksa, kuru saņem mediķis, bet tikai minimālā likme, kas tiek maksāta caur pakalpojuma tarifu.

Ārstniecības iestādēm, arī privātajām, sāpīgs jautājums ir par valsts maksātajiem pakalpojumu tarifiem, kas ir zem reālās pakalpojumu pašizmaksas.

NVD pašlaik pārrēķina tarifus, piemēram, bērnu psihiatrijā, kur tarifi tiešām ir ļoti zemi. NVD arī mudina slimnīcas, lai tās sniedz savus aprēķinus. Diemžēl ārstniecības iestādes to nevar, jo pakalpojuma izmaksu uzskaites sistēma vēl ir ļoti pilnveidojama, maigi sakot. Taču jāsaprot - tarifu pārrēķināšana nenozīmē, ka visa trūkstošā nauda arī tiks piešķirta. Tomēr tarifu pārrēķināšana ļaus saprast, cik tas caurums ir liels. Tas būs stingrs pamats, lai runātu ar Finanšu ministriju.

Par gana neveiksmīgo e-veselības projektu. Cik tas, jūsuprāt, ir ērts un funkcionāls rīks ārstiem? Vai gaidāmi kādi uzlabojumi?

Ir lietas, kas ir ļoti funkcionālas un strādā labi, atvieglojot ārstu un pacientu dzīvi. Taču jāpiekrīt, ka e-veselībai ir tik slikta slava, ka labās lietas nesadzird. Ar to būs jāsadzīvo. Ar e-veselības projektu ir tā, ka to nevar ne norīt, ne izspļaut. Izmest nevar, bet pārstrādāt, lai tas būtu moderns un viegls risinājums, nav ne jaudas, ne naudas. Vienīgais, kas atliek, ir sistēmu uzlabot. Piemēram, kad sistēmu sāka projektēt, Datu aizsardzības regula vēl nebija aktuāla. Tagad ar to ir gana daudz problēmu, kas pašlaik tiek labotas. Ir skaidrs, ka ikdienas uzturēšana ir ļoti dārga, tāpēc strādājam pie izmaksu samazināšanas. Eksperti iesaka skatīties, kā var uzlabot atsevišķas projekta daļas, un nemēģināt uzlabot šo sistēmu kopumā, kas īsti nav iespējams.

Vai turpināsies veselības aprūpes pakalpojumu un ārstniecības iestāžu tīkla koncentrēšana?

Noteikti. Ir pareizi, ka slimnīcas kategorizē, nosakot noteiktus līmeņus un to, kādi pakalpojumi tiek sniegti katrā ārstniecības iestādē. Līdz vasarai šī līmeņošana būs pabeigta, tad varēsim to izvērtēt. Mēs arī slimnīcu līmeņošanas ietvaros centīsimies risināt to problēmu, ka mums trūkst aprūpes slimnīcu, kas ir pa vidu starp ārstniecības iestādi un pansionātu. Tāpat trūkst paliatīvās aprūpes slimnīcu.

Kā raugāties uz stratēģisko iepirkumu veselības aprūpē, par kuru ļoti iestājas privātie pakalpojumu sniedzēji, kas uzsver, ka galvenajam kritērijiem jābūt kvalitātei un efektivitātei, nevis pakalpojumu sniedzēja juridiskās piederības formai?

Stratēģiskais virziens ir tas, kas jāpraktizē. Pašlaik tas notiek attiecībā uz rehabilitācijas pakalpojumiem. Es nevaru iedomāties, kā mēs juridiski, bez konsekvencēm Satversmes tiesā par noteicošo varētu izvirzīt pakalpojumu sniedzēja juridisko formu. Cita lieta, ka kvalitātes kritēriji gan ir alfa un omega. Protams, noteikti būs valsts monopoli, kas privātajiem nemaz nebūs interesanti.

Kā jūs vērtējat situāciju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā? Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē dienests Rīgas reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar nepietiekamiem cilvēkresursiem.

Drīzumā dienesta vadītāja Liene Cipule nāks klajā ar savu redzējumu par dienesta attīstību. Manuprāt, tā ir pareizā kārtība, kad iestādes vadītājs ir tas, kurš izstrādā savu redzējumu un nāk ar to klajā. Es negribētu dienesta problēmas risināt to vadītāju vietā.

Viena problēma, par kuru sūdzas uzņēmēji, ir nepamatota slimības lapu izrakstīšana. Šis fenomens sastopams arī valsts pārvaldē. Atliek pret kādu amatpersonu ierosināt, piemēram, disciplinārlietu, lai tā atrastos ilgstošā slimošanā.

E-veselība ir rīks, ar kura palīdzību problēmai vajadzētu mazināties. Tomēr uz šo situāciju ir jāraugās kompleksi. Nav noliedzams, ka pieaug slimības lapu skaits, bet mēs zinām, cik apgrūtināta ir veselības aprūpes pieejamība. Cilvēkiem patiešām veselības stāvoklis nav labs. Noteikti ir kāda daļa strādājošo, kas negodīgi izmanto slimības lapas. Tāpēc liels paldies jāsaka Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājam Uldim Biķim, kurš kā pilotprojekta vietu gatavs piedāvāt savu uzņēmumu, lai reālā vidē analizētu šīs tendences. Tā ir lieliska iespēja reālā situācijā paskatīties uz slimības lapām un to izrakstīšanu.

Pēdējais jautājums – kā padarīt draudzīgākas zāļu cenas pacientiem?

Es teiktu, ka jākoncentrējas uz zemākām izmaksām pacientiem, nevis zemām zāļu cenām. Jo zāles lielākoties tiek ražotas ārpus Latvijas. Tad jau ar tikpat lielu ticamību es varētu teikt, ka centīšos samazināt naftas cenas pasaulē. Tādēļ uzsvars ir tieši uz izmaksām pacientiem. Tāpēc Veselības ministrija turpinās kompensējamo zāļu klāsta un kompensācijas apmēra palielināšanu. Jautājums tikai, cik daudz naudas tam var atvēlēt. Ir īstais brīdis, lai paskatītos nevis uz vienkāršāko risinājumu – PVN samazināšanu, bet arī uz aptieku un lietirgotavu piecenojumiem. Tāpat vēlamies padarīt aizvien plašāku ģenērisko zāļu lietošanu. Tur būtu vajadzīgi nelieli grozījumi MK noteikumos, kas noteiktu, ka aktīvās vielas norādīšana receptēs ir obligāta. Tad ir vairākas lietas, uz kurām norāda Konkurences padome, kas padarītu zāļu tirgu efektīvāku. Piemēram, lieltirgotavu zāļu krājumu publiskošana Zāļu valsts aģentūrai, lai to redzētu aptiekas. Tas novērstu mākslīgus deficītus. Tāpat jārisina reeksporta problēmas. Mēs esam sagatavojuši veselu priekšlikumu paketi, ar kuru drīzumā iepazīstināsim nozari.

Vai PVN likmes samazinājums ir šajā paketē?

Nē. Jo PVN likmes samazināšana tomēr ir regresīvs mehānisms, kur mazākaizsargātais patērētājs negūst tik daudz kā turīgākais.