Ieguldījumi Pensiju 2. līmeņa plānu rezultāti aizvadītajā gadā uzrādījuši mīnusus, tajā pašā laikā vērojama pozitīva tendence saistībā ar pārvaldīšanas komisiju maksu izmaiņām – tās virzās lejup

Tādējādi vairāk līdzekļu tiek atstāti uzkrājumam. Pārvaldītāji uzskaita vairākas jaunas potenciālās izmaiņas, kas varētu palielināt pensiju kapitālu – tostarp iemaksu palielināšanu, jauniešu iemaksu novirzīšanu aktīvajos plānos un citus.

Negatīvi rezultāti

Pērnais gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tostarp ir SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējos 10 gados, atzīst SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Tas atstājis iespaidu uz visiem pensiju plāniem Latvijā, proti, viena gada ienesīgums visiem pensiju 2. līmeņa plāniem bija negatīvs. Tomēr pārvaldnieki iesaka neuztraukties, jo ilgtermiņā rezultāti atkal atgriezīsies pozitīvajā teritorijā.

«Vērtējot racionāli un saglabājot ilgtermiņa perspektīvu, nav pamata uztraukumam,» uzsver K. Lomanovska, atgādinot, ka pensijas uzkrājumi jāvērtē vidējā vai ilgā termiņā; garākā laika nogrieznī visu plānu ienesīgumi ir pozitīvi (5 gadu un 10 gadu ienesīgums). «Atsevišķi vērtējot, 2018. gads bija vienkārši slikts gads – finanšu tirgos tas tiek saukts par vienu no trim sliktākajiem gadiem pēdējos 10 gados (īpaši negatīvs bija oktobris; savukārt 2018. gada 4. ceturksnis ir viens no sliktākajiem ceturkšņiem pēdējos 50 gados).

Galvenokārt pensiju 2. līmeņa dalībnieki algu saņem katru mēnesi un iemaksas pensiju 2. līmeņa uzkrājumā arī veic katru mēnesi, tādējādi pasargājot savu uzkrājumu no lielākām svārstībām. Iemaksu pensiju 2. līmenī krituma brīdī var salīdzināt ar patēriņa preču iegādi par «akcijas cenu» ar atlaidi. Ņemot vērā, ka katrs pensiju 2. līmeņa dalībnieks veic iemaksas citā laikā (vienam alga ir mēneša sākumā, citam – mēneša vidū utt.), katra individuālais investīciju rezultāts ir atšķirīgs,» pauž eksperte.

Šis gads savukārt ir iesācies uz pozitīvas nots, un pārvaldnieki, kas pieturējušies pie savām ilgtermiņa stratēģijām, lielu daļu iepriekšējā gada zaudējumu jau ir atguvuši, akcentē IPAS PNB Asset Management fonda pārvaldnieks Ģirts Veģeris, kurš piebilst, ka pagaidām nesaskata iemeslus, lai šogad mainītu savas pārvaldīšanas stratēģijas, kas ir nodrošinājušas to atdevi, kādu plāni uzrādījuši par pēdējiem 5–10 gadiem.

Pensiju 2. plāna dalībnieki nereti, redzot mīnusus, pauž satraukumu, taču ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs skaidro, ka tikai, ieguldot svārstīgos ilgtermiņa instrumentos, var cerēt 2. pensiju līmenī uzkrāt pietiekami daudz, lai atstātu jūtamu efektu uz pensijām. Lai mazinātu satraukumu, viņš rosina celt sabiedrības izpratni par ilgtermiņa ieguldīšanas pamatprincipu: lai pelnītu ilgtermiņā, jābūt gatavam piedzīvot īstermiņa svārstības.

Izmaksā mazāk

Pēdējā gadā notikušas arī pozitīvas pārmaiņas. Tā vairāku faktoru ietekmē patlaban sarūk pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijas maksas, un pārvaldnieki paredz, ka šāda tendence turpināsies.

«Vēl nesen maksājām augstākās pensiju komisijas Eiropā par vāju rezultātu, pagājis tikai pusotrs gads, un nozare ir pilnībā mainījusies – komisiju līmenis krītas, sākusies aktīva cenu konkurence starp pārvaldītājiem, uzlabojusies caurskatāmība un sabiedrības izglītotība, ieviesta 2. pensiju līmeņa mantojamība, kā arī ieviesti pensiju plāni ar 75% ieguldījumu akciju tirgū,» par progresu stāsta T. Kreicbergs. Pēc viņa teiktā, nozīmīgākās izmaiņas vērojamas tieši izmaksu līmenī un gaidāms, ka 2019. gadā 2. pensiju līmeņa vidējā komisija jau būs zemāka nekā daudzās pasaules attīstītajās valstīs. «Šīs ir ārkārtīgi nozīmīgas pārmaiņas, kas ilgtermiņā atstās fundamentālu pozitīvu iespaidu uz mūsu gaidāmajām pensijām. Sistēma jau strādā ievērojami efektīvāk – rezultātu redzēsim 10, 20 un 30 gadu griezumā,» uzskata eksperts.

Pērn pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijas maksas tika samazinātas atbilstoši grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, un šis samazinājums turpinās arī šogad, atgādina INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs, piebilstot, ka samazināta gan nemainīgā jeb fiksētā komisijas daļa, gan mainīgā daļa, kas ir atkarīga no pārvaldītāja ieguldījumu atdeves snieguma. Maksimālais komisijas apmērs fiksētai daļai nevarēs pārsniegt 0,6%, bet mainīgā daļa konservatīvajiem plāniem būs 0,25%, aktīvajiem un sabalansētajiem plāniem līdz 0,5%. Turklāt, ja plāna aktīvu vērtība pārsniegs 300 miljonus eiro, tad maksimālā fiksētā komisijas daļa nepārsniegs 0,4%. Tas nozīmē, ka šobrīd pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijas maksas Latvijā ir zemākās Baltijā un ir salīdzināmas ar citu Eiropas valstu līmeņiem. Komisijas maksu samazinājums galvenokārt saistīts ar faktu, ka 2. līmeņa sistēmā ir strauji pieaudzis naudas līdzekļu apjoms, pietuvojoties trim miljardiem eiro, kā arī tika saņemti starptautisko organizāciju ieteikumi un vietējo atbildīgo instanču iniciatīva, skaidro A. Martinovs.

Kopumā, salīdzinot ar situāciju pirms gada, kopējās komisijas maksas šogad ir vismaz uz pusi zemākas nekā toreiz, lēš Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs. Sākot ar 2019. gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti. Vidējā pastāvīgā komisija ir samazinājusies uz pusi un veido 0,48% gadā (2017. gadā pirms normatīvo aktu grozījumiem tā bija 1,00%). Turklāt, lai nopelnītu mainīgo komisiju, pārvaldītājiem vajadzēs ne tikai nodrošināt pozitīvu rezultātu (tostarp atgūt visus pagājušā gada zaudējumus), bet arī pārspēt finanšu tirgus indeksus. No šīs virspeļņas 80% pienāksies klientiem un tikai 20% var tikt novirzīti pārvaldītāja atlīdzībai, ievērojot noteikto maksimumu (vidēji 0,5% no vidējiem aktīviem gadā). Šāds jauninājums komisijas maksu aprēķinā būtiski uzlabo klientu stāvokli un liek pensiju pārvaldītājiem darboties efektīvāk. Pateicoties komisijas maksu aprēķina formulai, augot pensiju uzkrājumu apjomam, jau nākamgad pastāvīgās komisijas samazināsies vēl vismaz līdz 0,46% gadā. Pakāpenisks komisijas maksu samazinājums ir paredzams katru gadu, uzskata eksperts.

Vērtējot pensiju 2. līmeņa produktu piedāvājumu komisijas maksas griezumā, ir skaidrs, ka no pārvaldīšanas viedokļa šobrīd iedzīvotājiem tiek piedāvāti divu veidu plāni, skaidro A. Martinovs, – tradicionālie, kas tiek pārvaldīti aktīvi, līdzekļu pārvaldniekam mēģinot nopelnīt vairāk, un pasīvi pārvaldītie jeb indeksu plāni, kur pārvaldnieks neveic aktīvas darbības, paļaujoties uz tirgus svārstībām. Komisijas lieluma ziņā starp tradicionāli pārvaldītajiem ieguldījumu plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 75% zemākā kopējā komisijas maksa (fiksētā likme + mainīgā likme) ir CBL dzīves cikla plānam Millenials ar likmi 0,5%, bet pārējiem līdzekļu pārvaldniekiem tā svārstās no 0,59% līdz 1,10 % gadā. Starp tradicionālajiem aktīvajiem plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 50% zemākās komisijas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam Dinamika ar kopējo likmi 0,59% gadā un ABLV Aktīvajam ieguldījumu plānam ar 0,6% likmi, savukārt visiem pārējiem pārvaldniekiem kopējā komisijas maksa sasniedz 1,10% gadā. Sabalansētajos plānos līdzekļu pārvaldnieki nekonkurē ar komisijas maksām, jo visiem tā ir vienāda – 1,10% gadā. Savukārt konservatīvajos plānos zemākās komisijas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam Stabilitāte – 0,44%, tam seko Luminor Konservatīvais ieguldījumu plāns ar kopējo likmi 0,52%, bet pārējiem līdzekļu pārvaldniekiem vienādi – 0,85% gadā. Runājot par pasīvi pārvaldītajiem jeb indeksu ieguldījumu plāniem, ir jāatzīmē, ka pēc līdzekļu apjoma un klientu skaita dominējošie plāni Indexo Izaugsme 47-57 un Indexo Jauda 16-50 ir dārgākie, ar kopējo komisijas likmi 0,58%, savukārt lētākais komisijas ziņā ir SEB indeksu plāns, kas ir absolūtais līderis visās kategorijās – vien 0,3% gadā tiek ieturēti par pārvaldīšanu, skaidro A. Martinovs. Viņš uzsver – ir nepieciešams pievērst uzmanību faktam, ka tieši komisijas maksas apjoms ir viens no apstākļiem, kas samazina pasīvās pārvaldīšanas jeb sekošanas indeksam pieejas efektivitāti. Komisijas atšķirība gandrīz divas reizes ilgtermiņā var novest pie būtiskām snieguma atšķirībām. Tādēļ iedzīvotāju izvēle nav racionāla un, visticamāk, ir izskaidrojama ar plašo mārketinga kampaņu, ko veic Indexo, uzskata eksperts.

DB jau rakstīja, ka 2017. gadā sākts projekts Indexo, kas izveidots, lai radītu zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū, tika solītas daudz zemākas pārvaldīšanas komisijas maksas nekā līdzšinējiem pensiju pārvaldniekiem.

Rezultāti līdzīgi

Runājot par plānu rezultātiem, pagaidām, vērtējot ilgtermiņa griezumā, nav vērojama būtiska atšķirība starp aktīvajiem, sabalansētajiem un konservatīvajiem plāniem. Kā liecina manapensija.lv dati, aktīvo plānu ienesīgums 10 gadu griezumā svārstās no 3,21% līdz 5,21%. Sabalansētajiem plāniem šī perioda ienesīgums svārstās no 2,93% līdz 4,53%, bet konservatīvajiem – no 2,78% līdz 4,07%. Tas ir rezultāts tam, ka atšķirība starp sabalansētajiem (akciju īpatsvars 25%) un aktīvajiem (akciju īpatsvars 50%) plāniem riska līmenī nav pārāk liela. Nākotnē šī atšķirība varētu būt lielāka, it sevišķi, ja salīdzinās ieguldījumu plānus ar 75% akciju īpatsvaru, paredz A. Martinovs. Joprojām aktuāls jautājums ir ieguldījumu plāni ar 100% īpatsvaru akcijās, kas ir normāla prakse pensiju uzkrājumu jomā citās Eiropas valstīs un veids, kā nodrošināt izteikti lielāku atdevi 30–40 gadu griezumā.

Vēl vieta uzlabojumiem

Pēdējos gados ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas pensiju 2. līmeņa sistēmā, taču vēl būtu paveicams daudz, jo kapitāls netiek uzkrāts pietiekami strauji. T. Kreicbergs kā pozitīvas lietas nosauc izcīnīto 2. pensiju līmeņa mantojamību, kas vairos ieguldītāju uzticību sistēmai, savukārt pensiju plāni ar 75% ieguldījumu akciju tirgū ilgtermiņā gandrīz noteikti nodrošinās augstāku peļņu ieguldītājiem. Tomēr ir vairāki aspekti, kas vēl sistēmas pilnveidošanai būtu jāuzlabo. Pēc T. Kreicberga domām, vēl daudzi 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni ietver dažādas slēptās komisijas, kas atstāj negatīvu iespaidu uz peļņu, bet kuras ieguldītājam nav iespējams noskaidrot un salīdzināt. Indexo turpinās pieprasīt lielāku caurspīdību šajā nozarē.

Jāceļ iemaksu likme 2. pensiju līmenī, viņš uzskata. Šībrīža likme 6% no bruto algas būtu jāpaaugstina līdz sākotnēji paredzētajiem 8–10%, jo tieši 2. pensiju līmenis aizsargā pensiju sistēmu no sabrukuma ilgtermiņa demogrāfiskā spiediena rezultātā. Vēl pirms pāris gadiem būtu bijis grūti rekomendēt celt iemaksu likmi, jo lielu daļu sistēmas peļņas «apēda» banku nesamērīgās komisijas. Šobrīd, kad komisijas jau ir Eiropas līmenī un sistēma strādā efektīvi, laiks ieguldīt vairāk, lai cilvēkiem būtu, ko tērēt pensijā, uzskata eksperts.

Vēl viens no trūkumiem sistēmā patlaban ir izlozes princips tiem darba ņēmējiem, kas nupat sākuši darba gaitas. Tā kā vairums paši šajā brīdī neizvēlas plānu, tad tiek ielozēti vecumam neatbilstošajā konservatīvajā plānā. Jauniešu iedalīšana konservatīvajos plānos notiek vēl no tiem laikiem, kad eksistēja tikai viens konservatīvais plāns, ko pārvaldīja Valsts kase un kurā atradās visi dalībnieki līdz brīdim, kad notika tirgus liberalizācija un parādījās jaunie līdzekļu pārvaldnieki, atgādina A. Martinovs. Pēc tam, kad Valsts kases ieguldījumu plāns tika nodots privātajiem līdzekļu pārvaldniekiem, šī sistēma – novirzīt darba tirgus jaunpienācējus konservatīvajos plānos – saglabājusies.

Ņemot vērā līdz pensijai atlikušo gadu skaitu, šī būtu nepiemērotākā izvēle tieši gados jauniem dalībniekiem, piekrīt I. Arefjevs. Par optimālu izvēli var uzskatīt vienu no aktīvo plānu stratēģijām – ar ieguldījumiem uzņēmumu akcijās līdz 50% no visiem ieguldījumiem vai arī vēl agresīvāku plānu ar uzņēmumu akcijām līdz pat 75%, jo tieši šiem plāniem piemīt augstākais peļņas potenciāls ilgtermiņā. Vienīgais šīs izvēles mīnuss ir palikt šajā plānā ar augstāku ieguldījumu risku līdz pensionēšanās vecumam.

«Argumenti, kādēļ šāda sadale joprojām eksistē, ir šāda: pensiju sistēma ir uzbūvēta tā, ka atbildība par riska līmeņa izvēli ir uzlikta uz paša dalībnieka pleciem un, no šī viedokļa minimālais iespējamais risks ir noteikts automātiski, un cilvēkam pašam ir jāizvērtē sev atbilstošs riska līmenis. Tomēr mēs visi esam atšķirīgi no riska uztveres viedokļa. Runājot par jauniešu pasivitāti, ir jāpiekrīt tam, ka ieinteresētība par pensiju uzkrājumu jautājumiem ir zemā līmenī, kaut gan informācijas par šo jautājumu ir daudz. Protams, nav problēmu visus jauniešus virzīt uz aktīvajiem plāniem, kas arī būtu loģiski, bet sistēmas veidotājiem ir bažas par to, vai šie «pasīvie» jaunieši nepārtaps par «pasīviem» senioriem, kas tā arī paliks aktīvajos plānos līdz pensionēšanai un dosies pensijā krīzes laikos, kad notiks kritums. Tad šie cilvēki nebūs pasargāti. Manuprāt, labākais risinājums būtu ne tikai sākotnējā automātiskā riska līmeņa izvēle, bet arī turpmākā. Respektīvi, mainoties «pasīvā» dalībnieka vecumam, automātiski mainās arī viņa riska līmenis. Ir jānostiprina šāds princips, un veidu, kā to nodrošināt, ir pietiekami daudz. Skaidrs, ka līdzekļu pārvaldnieku komisijas maksa par aktīvo plānu pārvaldīšanu ir lielāka, salīdzinot ar konservatīvajiem plāniem, un, iespējams, tādēļ ir tirgus dalībnieks, kas vēlas ātrāk novirzīt jauniešus aktīvajos plānos, bet šis solis ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties tikai no pensiju 2. līmeņa dalībnieku interesēm,» uzskata A. Martinovs. Kopumā Latvijā ir novērojama patiešām zema sabiedrības ieinteresētība par vecumdienu uzkrājumu nepieciešamību, tādēļ būtu jāveicina visu aktīvo darba gaitu cilvēku izglītošana neatkarīgi no vecuma, atzīst I. Arefjevs.

Tirgus ir ciklisks

Runājot par pensiju plānu rezultātu nākotnes perspektīvām, K. Lomanovska uzsver, ka finanšu tirgus ir ciklisks: pēc sliktiem gadiem seko labi gadi un otrādi, piemēram, 2014., 2015., 2016. gadā visiem plāniem viena gada ienesīgums bija pozitīvs. Vērtējot 2019. gada sākumu, vēl par agru noteikt skaidru tendenci – kritums apstāsies vai turpināsies; tuvākajos mēnešos gaidāma virkne politisku notikumu, kas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt finanšu tirgu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Ja pensiju 2. līmeņa dalībniekiem līdz pensijas vecuma sasniegšanai vēl jāgaida vairāki gadi un alga tiek saņemta katru mēnesi, uztraukumam nav nekāda pamata. Visticamāk, lielākā daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku savā individuālajā uzkrājuma atskaitē, kas pieejama portālā Latvija.lv, var novērot, ka 2018. gada laikā iepriekšējos gados uzkrātā peļņa ir nedaudz mazinājusies. Taču kopējais uzkrājuma apjoms ir pieaudzis. Turklāt, tiklīdz finanšu tirgū parādīsies pozitīvas tendences, tas atkal pieaugs.