Līdz ar ieviesto nodokļu reformu uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kļuvusi par nepievilcīgu produktu gan uzņēmumiem, gan konkrētām privātpersonu grupām

Apdrošināšana

Ievērojami mazinās parakstīto prēmiju apjomi šajā apdrošināšanas veidā. Apdrošinātāji ierosina pārskatīt vairākus likuma punktus, lai veicinātu interesi par šo produktu.

Apjomi rūk

Dzīvības apdrošināšana joprojām ir lielākais apdrošināšanas tirgus segments ar 115,6 miljoniem parakstīto prēmiju un 68,7 miljoniem izmaksāto atlīdzību, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Kopumā 2018. gadā dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms noturējies vien 2017. gada līmenī, kas piebremzējis arī visa apdrošināšanas tirgus izaugsmes tempu. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10% gadā. Iemesls tam, pēc LAA vadītāja Jāņa Abāšina teiktā, ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu. Proti, nodokļu reforma paredz, ka dzīvības apdrošināšanas līgumam, lai tas kvalificētos nodokļu atlaižu saņemšanai, ir jābūt vismaz 10 gadu termiņam (iepriekš bija pieci gadi), un tas attiecas arī uz juridiskām personām. Darbinieki mūsdienās reti strādā vienā darba vietā vismaz šos 10 gadus, tādēļ uzņēmējiem ir zudusi interese piedāvāt apdrošināšanu kā motivācijas instrumentu, skaidro LAA vadītājs.

Tā pēdējos mēnešos var vērot tendenci, ka klienti arvien biežāk izvēlas paši pārvaldīt savus ieguldījumus, nevis slēdz garantētos līgumus, tādējādi piemeklējot sev piemērotu ieguldījuma stratēģiju un novirzot līdzekļus ieguldījumu fondos, stāsta Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons. Rezultātā uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, ir samazinājusies par 8,4%, uzrāda LAA dati. To uzskatāmi demonstrē prēmiju apjoms no jauna noslēgtajos līgumos, kas pērn visa gada garumā ir samazinājies gadā par 54%, bet pērnā gada decembrī, kad gandrīz vairs nebija vērojams 2017. gadā noslēgto jauno līgumu efekts, pat par 92%. Tādējādi stabilitāti nodrošinājuši vien iepriekšējos gados noslēgtie līgumi, kuri turpinās, kā arī dzīvības apdrošināšana bez uzkrājuma un mūža pensija. Palūkojoties uz datiem pa ceturkšņiem, īpaši skaidri var redzēt, ka pēdējos ceturkšņos prēmiju apjoms par jaunajiem līgumiem kritās.

Arī provizoriskie janvāra LAA apkopotie dati rāda, ka gan no jauna apdrošināto cilvēku skaits, gan jauno līgumu prēmiju apjoms krīt. Tā, piemēram, jauno līgumu prēmiju apjoms janvārī dzīvības apdrošināšanā ir samazinājies par 25%, no tā tieši uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā – par 60%.

Faktiski šā gada janvāris ir pirmais mēnesis, kurā pilnībā ir redzams jauno līgumu kritums, jo līdz pat 2018. gada decembrim bija manāma 2017. gadā noslēgto līgumu prēmiju ietekme, min J. Abāšins.

Dārgs un nepievilcīgs

Eksperti uzsver, ka šāds pavērsiens nav pārsteigums, jo produkts bez nodokļu atvieglojumiem ir nepievilcīgs.

«Jau 2018. gada maijā vērsām sabiedrības uzmanību uz samilzušu problēmu uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas tirgū,» saka Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs. Viņš vērš uzmanību uz ārkārtīgi augstu izmaksu līmeni. Daudzi līgumi ar garantēto ienesīgumu nolemj klientu zaudējumiem, un daudzi līgumi ar piesaisti tirgum gandrīz vienmēr nolemj klientu zaudējumiem vai minimālai peļņai. Galvenais iemesls, kādēļ apdrošinātājiem izdodas šo produktu pārdot klientiem, ir valsts nodrošinātie nodokļu atvieglojumi, rezultātā valsts praktiski subsidē apdrošināšanas nozari. Tādēļ T. Kreicbergu nepārsteidz tas, ka apdrošināšanas prēmiju apjoms no jauna noslēgtos līgumos ar 2018. gadu ir strauji krities. «Pērn tika ieviesti ierobežojumi saistībā ar nodokļu atvieglojumiem, tostarp ir prasība apdrošināšanas līgumus slēgt vismaz uz 10 gadiem. Līdz ar šīm izmaiņām uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kļūst daudz mazāk pievilcīga «nodokļu optimizētājiem», kuru galvenā motivācija ieguldīt bija tieši nodokļu atmaksa,» skaidro T. Kreicbergs. Pēc viņa domām, dramatiskais intereses kritums norāda, ka tieši nodokļu optimizācija, nevis ilgtermiņa ieguldīšana, bija galvenā motivācija lielajam vairumam klientu.

«Rezultāts ir apbēdinošs, jo mums kā sabiedrībai ir jāmācās vairāk iekrāt nākotnei. Demogrāfijas spiediens nozīmē, ka nodokļu maksātāji mums nākotnē nevarēs nodrošināt lielas pensijas, – būs jādzīvo no pašu iekrājumiem,» akcentē eksperts.

Savukārt V. Gustsons uzskata, ka savā ziņā pieprasījumu ietekmē arī pasaules tendences. «Ja skatāmies globāli, ieguldījumu tirgos šobrīd ir novērojama diezgan liela nenoteiktība, tas lielā mērā ir saistīts ar ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecību savstarpējo kārtošanu. Savukārt nenoteiktība rada bažas, un cilvēki lēmumu uzkrāt līdzekļus atliek. Taču jebkurā gadījumā pieprasījums pieaug un nākotnes tendence ir pozitīva,» viņš pauž.

Vērts pārskatīt

Lai veicinātu vēlmi uzkrāt, būtu jāmazina komisijas maksas, taču vienlaicīgi jāpārskata grozījumi, izveidojot motivējošu sistēmu.

«Mūsuprāt, nākotnē būtu vērtīgi pārskatīt šo grozījumu lietderību attiecībā uz juridisku personu jeb uzņēmumu līgumiem, jo tie nerada ietekmi uz valsts budžetu, bet ir darbinieku motivēšanas instruments ar pievienoto vērtību – uzkrājumu veicināšanu,» saka J. Abāšins. Vēl viens aspekts, kas, pēc LAA vadītāja domām, būtu jāmaina, – nebija korekti attiecināt 10 gadu termiņu uz personām, kas vecākas par 55 gadiem, jo šīm personām nebūs iespējas noslēgt uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu līdz aktuālajam pensionēšanas vecumam, saņemot nodokļu atvieglojumus līdzvērtīgi cita vecuma klientiem.

Pēc J. Abāšina domām, būtu arī jāmaina jau 12 gadus spēkā esošais prēmiju apjoma slieksnis, līdz kuram var saņemt nodokļu atvieglojumus. Pašlaik spēkā esošais limits ierobežo uzņēmēja iespējas parūpēties par saviem darbiniekiem, ja tas vēlas nodrošināt plašāku motivējošo instrumentu klāstu, t.i., veselības apdrošināšanu, nelaimes gadījumu apdrošināšanu un/vai dzīvības apdrošināšanu vienlaicīgi. Uzņēmējs, kurš ir gatavs rūpēties par valsts iedzīvotāju (uzņēmuma darbinieku) sociālo aprūpi, tiek nostādīts izvēles priekšā, precīzāk, ir spiests atteikties no kāda no minētajiem personu apdrošināšanas veidiem, saka LAA vadītājs.

Arī T. Kreicbergs uzskata – lai atkal celtu klientu interesi par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, apdrošināšanas nozarei jāsper divi soļi. Pirmkārt, būtu būtiski jāsamazina šī apdrošināšanas veida izmaksas, lai šis produkts būtu konkurētspējīgs vismaz ar 3. pensiju līmeni un citiem ieguldījumu produktiem. Otrkārt, pēc viņa domām, jāiemācās izskaidrot klientiem ilgtermiņa ieguldīšanas priekšrocības, nevis tikai «iepārdot» klientiem nodokļu atmaksu. «Nodokļu optimizācijas laikmets šajā tirgū ir beidzies. Jācer, ka šis brīdis kļūs par atspēriena punktu atbildīgas ieguldīšanas kultūras attīstībai Latvijā. Kaut gan prēmiju apjoms ir krities, nozares absurdi dārgie produkti vēl joprojām rada draudus ieguldītājiem ar zemu finanšu pratību,» noslēdz eksperts.