Liks galdā Latvijas aviācijas stratēģiju, lidostu attīstības plānus, apspriedīs izaicinājumus Eiropas aviācijas un dronu jomā

Konferences

«Šajā konferencē nāksim ar savu piedāvājumu, proti, stratēģisko redzējumu par to, kā aviācijas nozarei attīstīties turpmāko 5‒7 gadu griezumā,» par 13. jūnijā gaidāmo otro Rīgas Aviācijas forumu saka Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. DB jau rakstījis, ka topošā nozares ilgtermiņa stratēģija ir rezultāts Satiksmes ministrijas un LAA sadarbības memorandam, kas cita starpā paredzēja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) izveidi. Dokumentā būs apkopots visu nozares segmentu spēlētāju redzējums par dažādiem jautājumiem, par ko iesaistītās puses diskutēja vairākās LAD kopā sanākšanās.

Vaicāts par šo lietišķo brokastu formātā organizēto pasākumu pienesumu, viņš norāda, ka ir iegūtas vērtīgas atziņas, kas var veicināt aviācijas nozares straujāku attīstību. Daudziem jautājumiem investīcijas nav vajadzīgas, bet svarīga ir valsts pārvaldes un uzņēmēju sadarbība. Piemēram, kredītu finansējuma pieejamība vispārējās aviācijas gaisa kuģu iegādei var veicināt reģionālo lidlauku atdzīvošanos. Kļuvis skaidrs, ka Latvijai vajadzētu būt pietiekami modernai valstij un atzīt, ka gaisa transports nav ekskluzīva lieta, bet mūsdienās ir pielīdzināms sabiedriskajam transportam, jo nodrošina iedzīvotāju mobilitāti tāpat kā vilcienu vai autobusu satiksme. Vienkārša likumdošanas sakārtošana stimulētu pašvaldības veikt investīcijas sava reģiona lidlaukos. Arī nodokļu jomā varētu novērst absurdu, jo, piemēram, lidojot no Rīgas uz Palangu, PVN nav jāmaksā, bet, lidojot iekšzemē no Rīgas uz Liepāju, tas tiek aprēķināts. Degvielas uzpilde privātajiem lidojumiem būtu atbrīvojama no akcīzes nodokļa sloga, kura esamība ir tiešs drauds lidojumu drošībai. Šajā gadījumā runa pat nav par kaut cik vērā ņemamu ietekmi uz budžetu, bet iespēju korekti izturēties pret savas valsts iedzīvotājiem. «Tie ir vienkārši atrisināmi jautājumi, kur nepieciešama vien politiķu vēlme to izdarīt,» uzsver A. Kokars.

Cāļu skaitīšana

Pirmajā no trim konferences paneļiem tiks diskutēts par Latvijas aviācijas aktualitātēm, tostarp tiks prezentēta nozares stratēģija, kā arī apspriesti infrastruktūras attīstības jautājumi. «Sagaidām atskaiti no Liepājas lidostas,» norāda A. Kokars. Proti, jautājums ir par to, kādu ekonomisko labumu pilsētai un reģionam devuši iekšzemes lidojumi savienojumā ar Rīgu, kā arī par tālākajiem aviācijas nozares attīstības plāniem Liepājā. Savukārt Rīgas lidosta sniegs savu stratēģiskās attīstības vīziju un aktuālāko informāciju par būvniecības projektiem, proti, jauno termināli, kas būs savienots ar Rail Baltica dzelzceļa staciju. Būs Deloitte ziņojums par līdzšinējo praksi un to, kādas iespējas nākotnē ir finansēt aviācijas projektus, piemēram, publiskās‒privātās partnerības projektu ietvaros. Tā kā ES līdzfinansējums aviācijai ies tikai mazumā, nozarei vairāk jārēķinās ar savu vai aizņemto finansējumu, kā arī partnerību.

Apkārt notiekošais

Otrajā panelī tiks diskutēts par aviācijas procesiem Eiropā un to ietekmi uz Latviju. Liels uzsvars būs uz aviācijas kapacitātes jautājumiem, valsts atbalstu vai drīzāk tā nepieejamību nozarei, kas no visiem transporta veidiem ES līmenī tiek atbalstīta vismazāk. Par šiem jautājumiem ziņos gan Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģiona direktors Raimonds Gruntiņš, gan ārvalstu eksperti, tostarp Aviation Advocacy izpilddirektors Endrū Čarltons un Midas Aviation direktors Džons Grants.

Mazie un ņiprie

Savukārt trešajā panelī paredzēts diskutēt par jaunajiem aviācijas izaicinājumiem, piemēram, dronu tehnoloģijām, ko var skatīt gan zaļās enerģijas veicināšanas, gan pasažieru pārvadājumu griezumā nākotnē. Tiks runāts arī par to, kas vēl jādara, lai droni varētu izmantot gaisa telpu kopīgi ar komerciālo aviāciju. Kaut arī šogad sagaidāms kopējais Eiropas Savienības regulējums, nozarei ir bažas par tā kvalitāti. Proti, šajā jomā ir daudz dažādu tehnisku un tehnoloģisku nianšu, kas neļauj bezpilota lidaparātu izmantošanas jautājumus risināt ātri un vienkārši. Piemēram, tas attiecas gan uz dronu lidojumiem augšējā gaisa telpā, kur pārvietojas pasažieru lidmašīnas, gan uz dronu lidojumiem ārpus tiešās redzamības zonas. Kamēr šie jautājumi netiks atrisināti, bezpilota lidaparātu nozares attīstība tiks bremzēta, atzīmē A. Kokars. Pēc viņa teiktā, šajā panelī uzstāsies gan ziņotāji no vācu un norvēģu tehnoloģiju kompānijām, gan vietējie nozares speciālisti. Forumu varēs vērot arī internetā, kā arī interaktīvi uzdot jautājumus ziņotājiem.