Aizvadītais gads izziņoto apvienošanās un pārpirkšanas darījumu jomā Baltijas reģionā bijis rekordists, taču novērojams, ka šogad pircēji kļūst uzmanīgāki, līdz ar to aktivitāte Eiropā samazinās

Investīcijas

Pēc izziņoto darījumu skaita 2018. gads Baltijā ir bijis rekordu gads, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus. Pagājušajā gadā izziņoti 74 darījumi, kas ir par 37% vairāk nekā 2017. gadā, kad izziņoti 53 darījumi, liecina Mergermarket dati. Jāpiebilst, ka Mergermarket statistika iekļauj tikai lielākas vērtības darījumus (pārsniedz 5 miljonus USD), un tādēļ kopējais darījumu skaits Baltijā 2018. gadā varētu būt lielāks, nekā norādīts statistikā.

Mergermarket statistika ietver tikai to vērtību, ko darījumu puses ir atklājušas Mergermarket vai publiskojušas, tādējādi norādītie dati nevar pilnībā atainot faktisko M&A tirgus kopumu Baltijā, bet ir labs vispārējo tendenču rādītājs.

Kopējā pērnā gada darījumu atklātā vērtība sasniedza 2,384 miljardus eiro, kas ir otrs lielākais apjoms vēsturē, tikai nedaudz atpaliekot no 2008.gadā sasniegtā 2,521 miljarda eiro. Turklāt, ja pievienotu vēl vienu lielu darījumu Igaunijā – European Diversified Infrastructure Fund II veiktā Igaunijas rajona apkures uzņēmuma OÜ Utilitas iegādi (kura vērtība netika publiskota, bet eksperti lēš aptuveni 300 miljonu eiro apmērā), tad 2018. gads būtu rekordu gads arī pēc atklātās vērtības, uzsver eksperte. Savā ziņā 2018. gads līdzinās 2008. gadam: daudz darījumu ar lielu vērtību ekonomikas cikla attīstības augstākajā punktā. Vēsturiski raugoties, 2018.gads bijis starp rekordu gadiem ne tikai Baltijā, bet arī Latvijā. Pēc darījumu skaita pērnais gads par vienu darījumu atpaliek tikai no 2004.gada, bet pēc darījumu kopējās vērtības ieņem 4.vietu.

Vairums – ārvalstnieku

Vērojams, ka no desmit lielāko darījumu vidus vairums investoru ir no ārvalstīm (ārpus Baltijas), un no TOP 5 saraksta veseli četri darījumi skāra mērķsabiedrības visā Baltijā. Augošās darījumu vērtības atspoguļo, ka Baltijas tirgus kļūst nobriedušāks un ka Baltijas sabiedrības pieaug pēc izmēra un turpina konsolidēties visu triju valstu mērogā, skaidro eksperte.

Lielākais darījums aizvadītajā gadā bija investīciju fonda Blackstone Group L.P. paziņojums par 60% Luminor iegādi. Bankas pārstāvji skaidroja, ka Blackstone pievienošanās ļaus pakāpeniski nodrošināt izaugsmi biznesā, kā arī ieviest ikdienas sadarbībā ar klientiem pasaules standartus un zināšanas, lai sasniegtu bankas mērķi – kļūt par neatkarīgu finanšu pakalpojumu grupu Baltijas reģionā. Otrs lielākais darījums bija Enefit Green iegādātais Nelja Energia. Enefit Green vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas) skaidro, ka Enefit Green ir Baltijas jūras reģionā strauji augoša atjaunojamās enerģijas kompānija: «Nelja Energia aktīvu, kompetenču un attīstības projektu portfeļa iegūšana padara mūs par spēcīgu spēlētāju atjaunojamās enerģijas nozarē. Mūsu izaugsme neapstāsies pie šī darījuma, un mēs plānojam arī nākotnē turpināt investīcijas enerģijas ražošanā no atjaunojamajiem resursiem. Ņemot vērā mūsu attīstības portfelī esošos projektus, mums ir patiesi labs potenciāls izaugsmei visā Baltijā, kā arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs, kurās strādā Eesti Energia.»

Tāpat aizvadītajā gadā Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog par 324 miljoniem eiro pārdeva savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Sodra, kas bija trešais lielākais darījums Baltijā.

Privātais kapitāls aktīvāks

Patlaban novērojama arī tendence, ka privātā kapitāla nozares spēlētāji kļūst aktīvāki. 2018. gadā vismaz 14 no šiem 74 izsludinātajiem darījumiem izmantoja privātā kapitāla līdzekļus gan no pircēju, gan no pārdevēju puses. Ļoti ticams, ka privātā kapitāla aktivitāte pieaugs vēl vairāk, jo savu darbību ir uzsākuši vairāki jauni privātā un riska kapitāla fondi. Tā, piemēram, Invalda INVL uzsāka sava INVL Baltic Sea Growth Fund darbību un BaltCap palielināja sava BaltCap Infrastructure Fund vērtību līdz 100 miljoniem eiro, kā arī paziņoja, ka tā nodibinās JB Nordic Ventures, 50/50 kopuzņēmumu starp BaltCap un Japānas JBIC IG, lai investētu Baltijā un Ziemeļvalstu reģionā.

Abi lielākie darījumi Latvijā skāra mežizstrādes sektoru, kurā notiekošā konsolidācija Latvijā un Igaunijā ir krietni pavirzījusies uz priekšu, bet vēl tikai gaidāma Lietuvā, norāda E. Berlaus.

«Vēl parādījusies jauna tendence – divos no desmit lielākajiem darījumiem ir iesaistīti investori no Ķīnas. Vai tiešām Ķīna ir beidzot atklājusi Baltiju?» retoriski jautā eksperte.

Vairāk ar mazākām summām

Raugoties uz 2019. gada perspektīvām, privātā un riska kapitāla fondu darbība kļūst intensīvāka, un E. Berlaus paredz pat vēl vairāk darījumu, it īpaši mazāku summu segmentā. Vienlaicīgi prognozējams, ka pircēji kļūst uzmanīgāki, un patlaban jau var novērot M&A aktivitātes samazināšanos Eiropā un visā pasaulē pēdējo ceturkšņu laikā. To, kā šīm prognozēm būs lemts piepildīties, būs iespējams uzzināt 6. novembrī, kad Rīga kļūs par Baltijas M&A Foruma 2019 galvaspilsētu, piebilst E. Berlaus.