Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību

Reiderisms

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Nereti reiderisms atbilst Krimināllikuma 177. panttā minētajai krāpšanai, tomēr J. Joksts uzsver, ka mērķa sasniegšanai likumpārkāpēji var lietot visplašākās metodes. Reiderismu var uzskatīt par visdažādāko likumpārkāpumu simbiozi viena, konkrēta mērķa sasniegšanai.

Pārkāpumi kļūst sarežģītāki

Pēdējo gadu gaitā ievērojami sarucis primitīvu reiderisma gadījumu skaits, toties aizvien biežāk vērojamas sarežģītākas shēmas, norāda J. Joksts. Cietēju lomā ir prāvāki uzņēmumi – gan vietējās, gan starptautiskās kompānijas. «Sabiedrībai jāsaprot, ka, atvieglojot un paātrinot izmaiņu reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, zemesgrāmatā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) u.c. reģistros, tas paver arī jaunas iespējas krāpniekiem īsākā laika posmā īstenot reideriska rakstura shēmas, kuru rezultātā zaudētie aktīvi tikpat ātri var tikt realizēti tālāk jau labticīgajam ieguvējam,» norāda J. Joksts, uzsverot, ka šī ir cena, kuru sabiedrība maksā par apkalpošanas tempu, ērtībām un servisu. Kā praktiskus piemērus J. Joksts min jau publiski apspriestus vairākus gadījumus. Hronoloģiski uzskaitījums sākas ar viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel iespējami pretlikumīgo pārņemšanu, Laimas un NP Foods kontu apķīlāšanu, kam seko pēdējais aktuālais notikums ap uzņēmumu Olainfarm. «Sekojot līdzi notikumu attīstībai ap pēdējo no pieminētajiem, jāsecina, ka atsevišķas puses realizē shēmas labākajās reiderisma tradīcijās,» saka J. Joksts.

Olainfarm piemērs

Viens no pēdējiem un arī sarežģītākajiem reiderisma gadījumiem Latvijā ir Olainfarm mantinieču un pilnvaroto personu strīds par tiesībām pārvaldīt uzņēmumu. Uzvārdi Mārcis Miķelsons, Pāvels Rebenoks un Mārtiņš Krieķis parādās ne tikai Olainfarm gadījumā, bet arī NP Foods lietā un Latvijas projektēšanas sabiedrības gadījumā.

«AS Olainfarm acīmredzami notiek subjektīva varas pārdale, ar dažādām metodēm personas tiek norobežotas no dalības lēmumu pieņemšanā, netiek nodrošināta darījumu caurskatāmība, lai gan par mantojuma tiesībām strīds vairs nepastāv. Tas var norādīt uz iespējamu varas sagrābšanu personīga labuma gūšanai – kamēr vieni likumīgie mantinieki tiek atstāti «aiz žoga», otri, iespējams, slēdz darījumus ar nosacījumiem, kas ir pretēji uzņēmuma un citu mantinieku interesēm, ar mērķi gūt personīgu labumu,» notiekošo skaidro J. Joksts, piebilstot, ka gadījumā, ja nodomi robežotos ar efektīvu aktīvu pārvaldību, citu mantinieku atstumšana no pārvaldības nebūtu nepieciešama.

«Mantojuma procedūras kārtošanas laikā viena puse ar pārvaldības tiesībām var atskaitīties otrai, saņemt par to taisnīgu samaksu un visi var būt apmierināti,» teic J. Joksts. Olainfarm gadījumā ir izveidota jauna padome, kuras rīcībā RSU doktorants saskata interešu konfliktu, norādot, ka ir apdraudēta ne tikai uzņēmuma kontrole, bet arī komercnoslēpumi, drošība un piederošo patentu liktenis.

«Lai kā Olainfarm stāsts nebeigtos, visas iesaistītās puses ar laiku sapratīs, ka risināt šādus jautājumus konstruktīvas mediācijas, nevis reiderisma ceļā ir daudz efektīvāk un visām pusēm izdevīgāk, nekā gadiem ilgi tiesāties, būt ierautiem dažādos kriminālprocesos un vēl arī neatgriezeniski sabojāt attiecības tuvāko cilvēku starpā,» saka J. Joksts.

Nodarītie zaudējumi

Reiderisma gadījumos nodarītie zaudējumi vairumā gadījumu vai nu nav konkrēti nosakāmi, vai arī netiek publiskoti, tomēr pat pēc aptuvenām aplēsēm tie nereti ir mērāmi desmitos miljonu eiro. Turklāt ne vienmēr ir jārunā par uzņēmuma pārņemšanu. Valsts vai pašvaldības uzņēmumā pietiek ar amatpersonu, kas realizē konkrētu shēmu.

«Ja agrāk šādi nodarījumi mākslīgi ieliktām vai shēmās iesaistītām amatpersonām saistījās ar ļoti simboliskiem atbildības riskiem, tad pēdējā laika prakse liecina par labu valdes locekļu saukšanai pie faktiskas atbildības – to apliecina aktuālie procesi pret tik lielu organizāciju kā, piemēram, Latvijas Krājbanka, NEPLP, Rīgas satiksme, LAU bijušajām amatpersonām. Ne visu uzņēmumu amatpersonas šķiet apzināmies savas rīcības sekas – tās var būt ne vien civiltiesiskas, perspektīvā atbildot ar visu savu mantu, bet arī krimināla rakstura ar reāliem cietumsodiem,» saka J. Joksts.

Uzlabojumi iespējami visur

J. Joksts atzīst, ka uzlabojumi Uzņēmumu reģistra un notāru darbā jau ir devuši praktisku pienesumu cīņā ar reiderisma izpausmēm un uzlabojumiem jāseko arī turpmāk, tomēr pilnībā izskaust reiderismu neizdosies. Dienas Bizness jau aprakstīja gadījumu, kurā parādās Latvijas notāru padomes atzinums – ja vēlamies lielāku drošību, tad jārīkojas kā Igaunijā, jāliek notāriem pārliecināties par apstiprināmo dokumentu saturu, jāliek izskaidrot iespējamās juridiskās sekas uzņēmuma dalībniekiem. Tomēr arī šis solis pilnībā nepasargā uzņēmuma īpašnieku no reideriem.

«Kopumā UR darbu vērtēju kā kvalitatīvu, reizēm prasot pat pārspīlētu un nenozīmīgu precizitāti dokumentācijā,» uzsver J. Joksts, norādot, ka visu prasīt no reģistra vai notāriem ir aplam. Nereti paši uzņēmēji esot vainojami pie tā, ka tiek pieļauti reiderisma riski.

«Mūsu uzņēmēju un arī juristu lielākā problēma ir formālā pieeja un radošuma trūkums – ļoti daudzus reiderisma riskus ir iespējams mazināt līdz minimumam, kaut vai pilnveidojot vai jau no sākuma pareizi izstrādājot uzņēmuma statūtus, kuros ir iespējams paredzēt ļoti plašus algoritmus būtisku lēmumu pieņemšanā, palielinot amatpersonu skaitu, tādā veidā ierobežojot to tiesības lemt vienpersoniski, nodrošinot aktīvus ar komercķīlām utt. Reideri arī izvērtē potenciālo upuri un ar shēmas realizāciju saistītos riskus. Jo noskatītais upuris ir sarežģītāks, jo mazāka iespēja attiecībā uz to realizēt savus mērķus un mazāka jēga vispār riskēt,» norāda J. Joksts.

Ierosinājumi cīņai

Jautāts, ko ieteiktu, lai maksimāli ierobežotu reiderisma iespējas, J. Joksts ierosina Tieslietu ministrijas pakļautībā izveidot Antireiderisma ārkārtas komiteju, kas spētu izvērtēt konkrētus gadījumus un noteikt karantīnas periodus konkrētiem procesiem.

«Otra lieta būtu paātrinātās reģistrācijas atcelšana, kura, no vienas puses, atsevišķos gadījumos ir ērta, taču bez kuras pavisam noteikti var iztikt. Šāds solis dotu laiku trešajām personām iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām un izteikt savus iebildumus,» atteikties no ērtībām drošības labā iesaka J. Joksts.

Jurists ieteic arī stingru apziņošanas sistēmas ieviešanu gadījumos, kad tiek uzsākta aktīvu atsavināšanas procedūra kādā no reģistriem, kā datu bāzi iesakot latvija.lv. Šādā gadījumā datu bāze būtu papildināma ar personu e-pastiem un mobilo telefonu numuriem.

«Šādā veidā persona var tikt informēta par visām gaidāmajām izmaiņām un operatīvi reaģēt, ja pati nav tos iniciējusi,» saka J. Joksts.