Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī

Etiķetes

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro.

Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast.

Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju. «Pārsvarā ir esošie klienti, kam atkārtojam jau iepriekš veiktos pasūtījumus vai izgatavojam jaunus projektus,» stāsta N. Jansons. Jauni klienti veido aptuveni 5–10% pasūtījumu.

Runājot par jaunākajām tendencēm, viņš apliecina, ka pieaug pieprasījums pēc etiķetēm tiešai saskarei ar pārtiku, piemēram, desai, cīsiņiem. Tas nozīmē, ka līmei jābūt ar mazāku migrāciju, lai tā nepāriet uz produktu. «Ir arī tādi klienti, kas mūs skolo. Tie meklē jaunus risinājumus uzlīmēm, kas mums savukārt liek meklēt jaunas tehnikas, metodes to īstenošanai. Taču pats lielākais skolotājs ir Krievijas tirgus, jo tur uzlīmes ir ļoti krāsainas, ļoti sarežģītas,» norāda N. Jansons. «Ar saviem paraugiem ieiet Eiropas tirgū ir ļoti viegli, jo viņus interesē pārsvarā sešas, septiņas krāsas, bet mēs varam parādīt divpadsmit un vēl ar foliju, reljefu.»

Izvēlas specializēties

Šobrīd Liepājas papīra pamatprodukts ir uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu – dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēc- apstrādi, produkcijas piegādi klientam. Uzņēmuma vadītājs rāda vietu ražotnē, kur agrāk paši izgatavoja izejmateriālu. Tagad tur atrodas vien noliktava, kur plauktos rindojas dažādu izmēru, materiālu un krāsu papīra ruļļi. Laika gaitā secināts, ka tos izdevīgāk iegādāties. Galvenie piegādātāji ir UPM Raflatac Somijā un ASV kompānija Avery Dennison. Iepērk arī iepakojamo materiālu un čaulas, uz kurām pēc tam uztin gatavo produkciju klienta iekārtām atbilstošā diametrā.

Nākamajā etapā, piemēram, metru platos ruļļus sadala šaurākos – Liepājas papīra iekārtas ir 330–340 milimetru platas. Un tad jau materiāls dodas uz poligrāfijas cehu. Uzņēmuma rīcībā ir četras iespieddrukas iekārtas. Vecākā ražota 1986. gadā, to izmanto vienkāršu pasūtījumu veikšanai, ja nav nepieciešams izmantot vairāk par četrām krāsām. Jaunākā iekārta uzstādīta pērn maijā. To ražojis Nīderlandes uzņēmums MPS Systems B.V. Iekārtā ir deviņas krāsu sekcijas. Iespējams izgatavot uzlīmes un arī tādas kā grāmatiņas, ko bieži izvēlas kosmētikas ražotāji. Darba ātrums atkarīgs gan no uzlīmju konfigurācijas, gan krāsainības, gan visām papildu funkcijām, ko iekārta spēj veikt. Ja drukā daudzslāņu uzlīmes, darbs notiek ar ātrumu 40 metri minūtē. Ja termosarukuma plēves jogurta dzērieniem, tas var sasniegt pat 110 metru minūtē. «Var teikt, ka tā ir Baltijā modernākā pasaules līmeņa iekārta,» piebilst N. Jansons.

Fleksoiespieddrukas tirāža ir, sākot no 5000 uzlīmju. Mazāka daudzuma pasūtījumus jau četrus gadus realizē digitāldrukas tehnoloģijā. «Tirgus strauji mainās, un patlaban visi mēģina pāriet no vecajām drukas tehnoloģijām uz digitāldruku. Tai pieregulēšana prasa mazāku laiku. Turklāt kādreiz daudzi pasūtījumi bija lielās tirāžās, tagad uzņēmumiem patīk eksperimentēt – pasūta piecus, desmit tūkstošus etiķešu, tad atkal kaut ko vēlas mainīt, lai pircēju visu laiku pieradinātu pie kaut kā jauna,» viņš stāsta.

Digitāldrukā darbs notiek kompaktāk, ātrāk, bet ražošanas process ir dārgāks. «Ja vajag piecsimt uzlīmes, tas būs lētāk un ātrāk, nekā iekustināt fleksodrukas iekārtu ar sešu krāsu druku,» norāda uzņēmuma vadītājs.

Produkcijas izmēri ir dažādi, bet pārsvarā izvēlas iekārtai izdevīgu kolonnu skaitu, lai papīru izmantotu pēc iespējas ekonomiskāk un efektīvāk. Atlikumus otrreizējai pārstrādei nenodod, jo izejmateriāla sastāvā ir silikons un līme. Ar atkritumu apsaimniekotāja Eko Kurzeme starpniecību tie nonāk apglabāšanai SIA Liepājas RAS atkritumu poligonā Ķīvītes, Grobiņas novadā. Atlikumu apjoms ir liels – vidēji 20 līdz 25 tonnas mēnesī. Lai strādātu videi draudzīgāk, risinājumi meklēti gan Brocēnu Cemex, gan tuvākajās vietās Eiropā, tomēr pagaidām nesekmīgi. Toties pārstrādei tiek nodots iepakojums – paletes, plēves un tamlīdzīgi.

Strādā trīs maiņās

Pēcapstrādes iekārtā uzlīmi iespējams papildināt ar foliju, reljefspiedi, lai produktus aizsargātu no pakaļdarinājumiem, braila rakstu, ko pamatā izvēlas medikamentu ražotāji. Tālāk gatavā produkcija gaida, kad tiks likta uz griešanas iekārtām, kas strādā ar ātrumu 150 metri minūtē. Tur to sagriež tādā izmērā un apmērā, kā klientam vajadzīgs izmantošanai uz savām iekārtām. Ir pat gadījumi, ka viena veida uzlīmes drukāšanā iesaista trīs, četras iekārtas, piebilst N. Jansons.

Galu galā visu iepako un sūta uz gatavās produkcijas noliktavu. Telpā izvietoti mitrinātāji un siltuma kalorīferi, lai nodrošinātu vajadzīgo vidi augstas kvalitātes saglabāšanai. Un tad jau loģistikas speciālisti pasūtījumus organizē piegādei klientiem. Uz Rīgu teju katru dienu ved pašu transports, bet specifisku pasūtījumu gadījumā izmanto kurjerus. Sadarbība notiek ar visām lielākajām kompānijām, kā DHL, TNT, HRX, UPS.

Darbs uzņēmumā notiek trijās maiņās 24 stundas diennaktī piecas dienas nedēļā. «Viena iekārta maksā ap miljonu eiro. Ja nestrādās trijās maiņās, atmaksāšanās laiks būs ļoti ilgs,» pamato N. Jansons. Divus, trīs mēnešus tika eksperimentēts, strādājot režīmā 24/7. Ražīgums kāpa, taču tika secināts – vajadzīgs arī laiks, kad iekārtām veikt tehnisko apkopi.

Pērnā gada nogalē Latvijas Iepakojuma organizācijas rīkotajā nacionālajā konkursā Labākais iepakojums Latvijā 2018 tika saņemti apbalvojumi vairākās nominācijās. «Mūsu biznesa redzējums ir ražot augstas kvalitātes produktu. Drukājot tikai vienkāršas etiķetes, Latvijā būtu grūti izdzīvot. Konkurenti mums ir ne tikai visa Latvija, Baltija, bet pasaule. Milzīgu apjomu par zemu cenu spēj saražot gan Polija, gan Indija. Tāpēc šāda atzinība ir būtiska, jo saprotam, ka darām to tādā līmenī, kādu paši sev esam noteikuši,» atzīst N. Jansons.

Uzsvars uz pievienoto vērtību

Domājot par turpmāko attīstību, Liepājas papīrs jau šā gada otrajā pusē plāno iegādāties vēl vienu jaunu iekārtu, kas ir vēl efektīvāka nekā pašreiz esošās. «Skatāmies, kur vēl investēt un kādus jauninājumus ieviest uzņēmumā, lai būtu konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Bizness ir tāds, ka tas, kas bija vakar, rīt vairs nederēs. Laiks skrien ātri, un nepieciešams mainīties tam līdzi,» uzsver N. Jansons. Tas arī ir paša uzliktais mērķis, pērn oktobrī kļūstot par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, jo līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Jānis Vilnītis amatu atstāja, ļaujoties jauniem izaicinājumiem, un tagad ir Liepājas domes priekšsēdētājs.

«Lai arī šajā uzņēmumā strādāju jau ilgus gadus, jaunajā amatā ir daudzas lietas, ko gribu realizēt, kā pats to redzu,» saka N. Jansons, tomēr uzsver, ka ir komandas cilvēks. Plānots papildu uzmanību pievērst integrētajām sistēmām, daudz jāizdara IT jomā, lai cilvēkiem atvieglotu darbu un palielinātu efektivitāti. «Ir jāattīsta personāls un iekšējā sistēma, jo mēnesī ir vidēji tūkstotis līdz divi tūkstoši pasūtījumu, no kuriem lielākā daļa – jauni. Tas nozīmē, ka ķēde ir ļoti gara, līdz rezultātam daudzi detalizēti, sīki darbi jāizdara. Ja to dara manuāli, kapacitāte ir tik, cik ir. To iespējams palielināt ar IT tehnoloģijām. Mums jau ir sava sistēma, bet, ja to vēl uzlabos, tā ļaus gan ražotājiem, gan pārdevējiem koncentrēties uz tādām lietām, kas veido mūsu pievienoto vērtību, izdomājot kaut ko jaunu.»