Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā

Azartspēļu nozare

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksusa klases viesnīcās.

Situācijas analīze liecina, ka Rīgā šādam statusam varētu atbilst 58 viesnīcas, reģionos – 17.

Pretrunā pamatnostādnēm

Azartspēļu zāļu aizvēršana un izveidošana tikai luksusa klases viesnīcās ir pretrunā tikko izveidotajām pamatno- stādnēm Azartspēļu un izložu politikā 2019.–2026. gadam.

Lai azartspēļu biznesu Latvijā uzsāktu, ir nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi. Licences cena Latvijā ir 427 tūkstoši eiro, pamatkapitāla apjomam ir jābūt vienam miljonam 400 tūkstošiem eiro, tādēļ nozares uzņēmumi ir veikuši ieguldījumus, rēķinoties ar nākotnes ieņēmumiem.

Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa norāda, ka nozares sakārtošana jau notiek un Finanšu ministrija ir noteikta par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā kopumā un pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpildes koordinēšanā.

J. Salmiņa informē, ka politiķiem un iesaistītajām pusēm ir bijusi iespēja izteikt priekšlikumus, izstrādājot Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2019.–2026. gadam. Projekta izskatīšana ir noslēgusies, taču, reaģējot uz iniciatīvu par azartspēļu zāļu būtisku ierobežošanu, 26. februārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika pieņemts lēmums atvērt dokumentu par nozares politikas pamatnostādnēm un skatīt to vēlreiz.

Nozīmīgi valsts ieņēmumi

Gada laikā azartspēļu nozare Latvijas budžetā ienes ap 69 miljoniem eiro, tādējādi azartspēļu nozare ir būtisks valsts budžeta ieņēmumu avots. Salīdzinājumam: piemēram, zinātnei valsts 2018. gadā atvēlējusi 40 miljonus eiro, sportam – 34 miljonus, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai – 52 miljonus, Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino. Nozīmīgs ir arī nozarē strādājošo skaits – ap četriem tūkstošiem.

J. Jurašs ir pārliecināts, ka valsts iedzīvotāji ir svarīgāki par nozares ieņēmumiem un valsts budžetu. Viņaprāt, šī nauda ieplūdīs Latvijas ekonomikā arī bez azartspēļu zālēm. 13. Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) norāda, ka ir naivi domāt, ka, aizliedzot spēļu zāles, atkarīgais sāks naudu tērēt «normālām» lietam.

A. Jacino skaidro, ka Latvija nav izņēmumvalsts ar problēmspēlētājiem. Tiek lēsts, ka tādu ir trīs procenti. Latvijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne skaidro, ka ir izveidota sistēma, kā palīdzēt azartspēļu atkarīgajiem. No viņiem tiek pieņemti iesniegumi ar lūgumu neielaist personas azartspēļu vietās. Šobrīd Latvijā ir ap 1500 šādu iesniegumu, kas nosūtīti azartspēļu organizētājiem.

Aiziet nekontrolētā vidē

J. Salmiņa pauž, ka azartspēļu zāļu aizliegums varētu nenovest pie iniciatīvas autoru iecerētā, jo varētu novirzīt spēļu zāļu klientus uz nelegālo interneta vidi, kas atņems valstij ienākumus. Politiķu ieteikumu vairāk kontrolēt interneta vidi J. Salmiņa salīdzina ar internetu aizlieguma līmenī Ķīnā, kas pie mums nav iespējams. «Nelegālās IP adreses mainās, un nav iespējams nobloķēt visas adreses,» skaidro J. Salmiņa.

Nelegālo spēļu vietņu uzraudzība ir daudz problemātiskāka un prasa daudz lielākus resursus, arī nodokļu ieņēmumu ziņā ir lielāki riski.

Skaidrojot pašvaldību nostāju spēļu zāļu ierobežošanā, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele atzīst, ka pašvaldības vēlas lielākas tiesības ierobežot spēļu zāļu vietas, bet būtisku to ierobežošanu neatbalsta. Savukārt S. Birne norāda, ka neviena spēļu zāles licence nav izsniegta bez pašvaldības atbalsta, jo likums to nepieļauj.

Citu pieredze

Katra Eiropas Savienības dalībvalsts azartspēļu un izložu jomā ir noteikusi regulējumu, kas atbilst valsts vēsturiskajām un kultūras tradīcijām un sociālo problēmu smagumam, un Latvijā regulējums ir stingrs, iepriekš intervijā DB norādīja S. Birne.

Atšķirīgāks regulējums nekā Latvijā ir Skandināvijas valstīs, kur liela loma bijusi valsts monopoliem azartspēļu jomā. Atšķirīgs regulējums ir Francijā, Lielbritānijā, Beļģijā, kur ir stingras prasības, bet ir citi akcenti. Piemēram, Francijā un Anglijā vēsturiskā tradīcija ir zirgu skriešanās sacensības, kam ir īpaša loma ar pielāgotu nodokļu sadaļu zirgaudzēšanas biznesam, treneriem un hipodromu izveidei un kultūras saitēm, kas piesaistīts šādai ģimeņu atpūtai. Spānijā ir izteikts bingo zāļu izklaides bizness, kas ir viena no kultūras sastāvdaļām. Pavisam atšķirīgs regulējums ir Maltā, kur galvenais akcents likts uz interaktīvo azartspēļu organizēšanu, tas ir nozīmīgs valsts kopprodukta veidošanā un tā ir valsts politika. Maltā aptuveni 12% no iekšzemes kopprodukta saņem no azartspēļu biznesa, tas ir valsts mērķis un valsts bizness, ar dažādajām valstu pieredzēm iepazīstina S. Birne.

Zem stingras lupas

Azartspēļu jomu nereglamentē neviens no Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, bet azartspēles ir Eiropas Savienības par naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas subjekts. Pērnā gada nogalē, kad bija kārtējā Moneyval komisijas vizīte Latvijā, arī azartspēļu nozare bija viens no uzraudzības subjektiem. Azartspēļu nozarei Moneyval ziņojumā nebija norādīti būtiski trūkumi, norāda S. Birne.