Saeimā cenšas ieviest normu, ka arī nevainīgiem cilvēkiem var būt nelikumīgi iegūti līdzekļi

Likumdošana

Pēc karstām debatēm par Kriminālprocesa 125. panta papildināšanas nepieciešamību 26. februāra rītā Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība), pretēji Tieslietu ministrijas un tiesnešu iebildumiem, panāca, ka darbs pie minētā panta pilnveidošanas turpinās.

Atvieglot policijas darbu

Īpašā uzmanība pantam ir pievērsta līdz ar naudas atmazgāšanas skandālu bankās un skaidru Latvijas tiesībsargājošo struktūru nespēju panākt notiesājošus spriedumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietās. Tā ir Kriminālprocesa 125. panta Fakta legālā prezumpcija papildināšana ar trešo punktu par to, ka personai jāspēj ticami izskaidrot savi ienākumi un mantas izcelsme būtībā norāda, ka policijai vairs nekas īsti nav jādara, vien jāprasa iedzīvotājiem – kur viņi ņēmuši naudu un, līdzko cilvēki nespēj pateikt, konficēt mantu vai līdzekļus, tos nekavējoties ieskaitot budžetā.

«Ir viedoklis, ka problēmas, kas saistītas ar noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju, mēs varētu risināt, papildinot pantu ar jaunu daļu, proti, atzīstot, ka gadījumā, ja persona nevar ticami izskaidrot līdzekļu izcelsmi, varam prezumēt, ka tie ir noziedzīgi iegūti līdzekļi,» sēdi atklājot, sacīja A. Judins, tūdaļ klātesošajiem izstāstot vienkāršu piemēru par cilvēku, kura gada ienākumi pēdējos 25 gados nepārsniedz 10 tūkstošus eiro, bet kontā ir vairāki miljoni.

«Ir jautājums, vai mēs uz to skatāmies tā, ka tas tā var būt, vai arī varam mainīt 125. pantu un pateikt, ka tā nevar būt,» sacīja komisijas vadītājs.

Vainu pierāda valsts

Pirmais A. Judina piedāvājumu vispār diskutēt par Kriminālprocesa 125. panta izmaiņām principiāli noraidīja Gundars Daudze, norādot, ka šādi ieteikumi pārkāpj personu nevainīguma prezumpciju.

«Lai kā arī nebūtu – valstij ir jāpierāda vaina, nevis pilsonim ir jāpierāda, ka viņš nav zadzis, laupījis vai kā citādi noziedzies. Ideja ir tāda, ka valstij ir jāpierāda, ka pilsonis ir vainīgs, nevis pilsonim ir jāpierāda, ka viņš ir nevainīgs. Mēs varam uzskaitīt cik patīk izdomātus piemērus par tūkstošiem un miljoniem, bet velns slēpjas detaļās. Tā jebkuram varēs likt gadiem taisnoties par to, kas viņam pieder,» uzsvēra G. Daudze.

Līdzīga nostāja bija Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, kas likuma iespējamos grozījumus bija izskatījuši darba grupā.

«Tieslietu ministrija ir saņēmusi priekšlikumus, kuru pamatā bija vēlme pārskatīt Kriminālprocesa likuma regulējumu un pilnveidot tās normas, kas varētu radīt šķēršļus, lai pierādītu mantas izcelsmi. Viens no priekšlikumiem bija papildināt Kriminālprocesa likuma 125. pantu, kurā būtu noteikts, ka persona ir izdarījusi noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot šo līdzekļu vai mantas izcelsmi. Jautājumu esam izdiskutējuši vairākkārt un nonācām pie secinājuma, ka šādu priekšlikumu atbalstīt nedrīkst. Šādā veidā likumā tiek iekļauta norma, kas faktiski pasaka, – ja vien persona nevar atnest kādu dokumentu, kas pierāda mantas vai finanšu līdzekļu izcelsmi, ir pierādīts viss noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Pirmkārt, tas ir pretrunā nevainīguma prezumpcijai. Otrkārt, visi kriminālprocesi visā pasaulē ir būvēti tā, ka valsts kā apsūdzības uzturētājs pierāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,» sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, norādot, ka jau šobrīd Kriminālprocesa likumā ir panti, kas regulē pierādījumu iesniegšanas kārtību par mantas likumīgo izcelsmi.

Pavisam skarbs, atbildot A. Judina aicinājumam, bija Rīgas apgabaltiesas Krimināltiesību tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns, ironiski iesakot A. Judinam uzreiz likumā ierakstīt, ka visos gadījumos cilvēkiem sava nevainība ir jāpierāda.

«Es gribu uzsvērt, ka par vainu nevienā pasaules valstī nav prezumpcijas, tāpēc apsēdieties, nomierinieties un sāciet domāt juridiski,» sacīja J. Stukāns.

Manta nelikumīga

Liekot deputātiem balsot par darba turpināšanu pie Kriminālprocesa likuma 125. panta izmaiņām, A. Judins definēja, ka vainas jautājumu var apiet, strādājot pie formulējuma, kas pasaka, ka līdzekļi var būt nelikumīgi iegūti. Nobalsoja darbu pie 125. panta izmaiņu formulēšanas turpināt. Ja pantu izdomās mainīt, tad runa būs par to, ka kādai personai, kas likuma izpratnē turpina būt nevainīga, kontā ir nelikumīgi iegūti līdzekļi vai arī ir uzbūvēta māja par šādiem līdzekļiem.

Nepieciešamību pēc likuma izmaiņām kopumā vislabāk izteica deputāte Juta Strīķe (JKP).

«Statistika ir tāda, ka notiesājoši spriedumi par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu ir ļoti reti un tie paši ir ar nosacītu sodu. Pašreizējai darbībai nav nekādas preventīvas nozīmes – pelnītais sods netiek saņemts.

Es neuzskatu, ka pašreizējie paņēmieni ir ilgtermiņā iedarbīgi, jo daudzās krimināllietās šie noziedzīgi iegūtie līdzekļi ir konfiscēti līdz tiesas spriedumam, līdz iztiesāšanai. Valsts budžets tiek papildināts, bet man vēl neviens nav atbildējis uz jautājumu, kas notiks brīdī, kad lieta nonāks līdz tiesai vai arī tiks izbeigta. Šo naudu valsts vairs nevarēs uzskatīt par noziedzīgi iegūtu, jo nebūs ne nozieguma, ne noziedznieka un būs jārisina jautājums par ļoti lielu summu atgriešanu. Policijai esmu uzdevusi jautājumu par tiem 49 miljoniem dolāru, kurus esam konfiscējuši Ukrainas lietas sakarā. Esam ieskaitījuši šo naudu budžetā un samazinājuši deficītu, bet vainīgos taču neatradīs. Man atbildēja, ka lietu turēs līdz noilgumam. Es prasīju, kas būs pēc tam, un atbilde bija, ka pēc tam viņš – atbildīgais – jau būs pensijā,» komisijai klāstīja J. Strīķe, papildus norādot, ka Kriminālprocesa panti, sākot ar 356. pantu Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu, ir efektīvi tik tālu, cik tālu kriminālprocess nav izbeigts.

Saliekot A. Judina un J. Strīķes teikto, ir skaidrs, ka Kriminālprocesa 125. panta papildināšana nākotnē nedos iespēju sodīt vainīgos, bet, iespējams, likumīgu padarīs naudas un mantas konfiscēšanu.