Mazie un vidējie uzņēmumi finansējumu kapitāla tirgos piesaistīt nesteidz

Finanses

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vēlmi finansējuma piesaistei izmantot kapitāla tirgos, varētu samazināt administratīvo izmaksu slogu. Tomēr eksperti uzsver, ka izmaksu samazināšana atrisinās tikai vienu no pastāvošajām problēmām.

Jādomā, kā motivēt

Rīgas birža ar uzņēmumu aktivitāti lepoties nevar – kaut arī pēdējos gados ir ienākuši pāris pievilcīgi uzņēmumi, ar to ir par maz. Tajā pašā laikā uzņēmumi nereti sūdzas par aizdevuma nepieejamību bankās. Lai risinātu šīs problēmas, jāveicina ne tikai lielu uzņēmumu raudzīšanās biržas virzienā, bet jāieinteresē arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijā biržas potenciāls un iespējas uzņēmumu finansēšanai piesaistīt alternatīvo finansējumu kapitāla tirgos netiek pietiekami izmantotas – AS Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas uzņēmumu akcijas, un vēl trīs uzņēmumu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū First North. Salīdzinājumam – Baltijas Oficiālajā sarakstā ir iekļautas 15 Igaunijas un 13 Lietuvas uzņēmumu akcijas. Šobrīd akciju tirgus lielums (tirgus kapitalizācija) attiecībā pret kopējo ekonomikas lielumu ir salīdzinoši mazs. Latvijas tirgus kapitalizācija 2017.gadā sasniedza tikai 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir būtiski zem ES vidējā rādītāja – 77,9%, savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji ir attiecīgi 11,2% un 9%. Latvijas kapitāla tirgus ir viens no vismazāk attīstītajiem kapitāla tirgiem ES, bet Ziemeļvalstīs – viens no attīstītākajiem pasaulē. Lai veicinātu MVU interesi par finansējuma piesaisti caur biržu, nākotnē tiem varētu tikt samazinātas izmaksas.

Darbs sākts

Viena no problēmām, ar ko saskaras Latvija un Baltija, – MVU, kas savā ziņā ir ekonomikas mugurkauls, nodarbina daudz cilvēku un citādi ir nozīmīgi vietējām ekonomikām, pieeja finansējumam ir diezgan ierobežota, situāciju raksturo Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Ja banka kādu iemeslu dēļ aizdevumu atsaka, piemēram, uzņēmumam nav atbilstošas ķīlas vai tas vēlas investēt pētniecībā, jaunu produktu izstrādē – lietās, kas ir svarīgas uzņēmumam, bet kur bankas neizsniedz finansējumu, alternatīva, kur šie uzņēmumi varētu vērsties – piesaistīt šo naudu biržā, viņa piebilst. Šādi piemēri ir HansaMatrix vai Madara Cosmetics. Taču MVU, lai piesaistītu naudu biržā, ir jāizveido prospekts, jāalgo investīciju banka, jāsagatavo finanšu pārskats pēc starptautiskajiem standartiem – tas viss saistās ar lielām izmaksām, kas var sasniegt pat vairākus simtus tūkstošus eiro. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka tas ir šķērslis, lai MVU piekļūtu finanšu tirgum, un šis atbalsta pasākums var segt aptuveni pusi šo izmaksu.

Jau pagājušā gada 4. decembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja informatīvo ziņojumu ES fondu atbalsta instrumenta izstrāde MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Tā rezultātā šobrīd tiek izstrādāti MK noteikumi atbalsta pasākumu īstenošanai ES struktūrfondu ietvarā. Struktūrfondu atbildīgās iestādes funkcijas veiks Ekonomikas ministrija, un dokumenti ir jāapstiprina MK, nodrošinot finansējuma avotus trīs gadu pilotprogrammai ar kopējo budžetu divu miljonu eiro apmērā. Ir notikušas konsultācijas ar finanšu nozares pārstāvjiem un sabiedriskajām organizācijām. FM skaidro, ka atbalsta programma ir veidota ļoti vienkārši, ar iespējami mazu administratīvo slogu potenciālajam atbalsta saņēmējam. Tā saņemšanas process norisināsies divos soļos. Pirmajā solī, uzņēmumam piesakoties atbalsta programmā, tiek veikts uzņēmuma atbilstības izvērtējums. Tālāk uzņēmums jau kā kvalificēts atbalsta saņēmējs organizē akciju vai parāda emisijas procesu un tā noslēgumā saņem atbalstu 50% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Plānots segt 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā, savukārt ne vairāk kā 20 tūkstošus eiro – parāda vērtspapīru emisijas gadījumā. Grants tiek izmaksāts uzņēmumam pēc tā vērtspapīru sekmīgas iekļaušanas brīvi izvēlētā AS Nasdaq Riga biržas sarakstā. Par sekmīgu iekļaušanu biržas sarakstā tiek uzskatīta situācija, ja tiek piesaistīti vismaz 500 tūkstoši eiro akciju emisijas gadījumā, savukārt parāda vērtspapīru emisijas gadījumā netiek noteikts minimālais kvantitatīvais slieksnis.

Programmas izpētes posmā analizēta iespējamā uzņēmumu interese, un FM izpēte liecinot, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas būtu gatavi startam biržā. Tā AS Nasdaq Riga pieejamā informācija liecina, ka tuvākajos 2-3 gados vismaz 10 uzņēmumi varētu veikt sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO). Arī projekta konceptuālā ziņojuma ietvaros veiktā uzņēmumu aptauja apstiprina, ka vairāki uzņēmumi apsvērtu akciju kotāciju biržā gadījumā, ja tiktu nodrošināts valsts atbalsts ar procesa īstenošanu saistīto izmaksu segšanai.

Runājot par nozarēm, kuru uzņēmumi varētu ieinteresēties par šo finansējuma piesaistes veidu, FM uzsver, ka kapitāla piesaiste biržā ir nepieciešama strauji augošiem uzņēmumiem dažādu iemeslu dēļ, tostarp apvienošanās un pārņemšanas darījumos, ģeogrāfiskās un ražošanas kapacitātes ekspansijā, un šajās situācijās kapitāla nepieciešamība pārsniedz pieejamo banku aizdevumu finansējumu. Dalība biržā prasa arī nodrošināt labu korporatīvo pārvaldību, lai sniegtu pārliecību potenciālajiem investoriem par ieguldījumu atdevi. Ņemot vērā ES struktūrfondu atbalsta politiku, atbalsts netiks sniegts šādām komercdarbības nozarēm: zvejniecība un akvakultūra, lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu ražošana; azartspēles un derības; ieroču ražošana un tirdzniecība.

Nav garantijas

Tajā pašā laikā situācija nav tik spīdoša, un, neskatoties uz izmaksu samazināšanu, pastāv arī citi iemesli, kādēļ MVU nesteidz uz biržu.

Runājot par MVU interesi par kapitāla tirgiem, LHV Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis novērojis, ka tāda pastāv, taču aizvien var redzēt, ka ne visi ir lietas kursā par finansējuma piesaistes iespējām caur akciju, obligāciju emitēšanu biržā. Uzņēmumi bieži neizprot, ka finansējuma piesaiste caur kapitāla tirgu var būt laba alternatīva banku kredītiem un privātajam kapitālam, ko varētu uzskatīt par galveno iemeslu MVU izvēlei nemeklēt finansējumu caur biržu. Potenciālajiem MVU, kam varētu šķist interesanti šādā veidā piesaistīt kapitālu, kā arī, kas būtu interesanti ieguldītājiem, sektors nav tik svarīgs, toties tiem ir jābūt ar daudzmaz stabiliem finanšu rādītājiem jeb izaugsmes iespējām, kā arī labu korporatīvo pārvaldību. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, jo tāda «copy/paste» pielietošanas formula nepastāv, skaidro I. Bergmanis.

Savukārt Amenda Markets valdes loceklis Arturs Miezis akcentē to, ka konkrētā atbalsta programma palīdz risināt tikai vienu no šķēršļiem, kas ir ar kotēšanu saistītās izmaksas, bet liela problēma ir arī zemā tirgus likviditāte. Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi bankās sasniedz teju 7 miljardus eiro, tomēr tikai retais Latvijas iedzīvotājs izmanto iespēju ieguldīt vietējās akcijās vai obligācijas. Šajā ziņā, pēc eksperta teiktā, attīstību būtiski ierobežo arī pagājušajā gadā ieviestās ES direktīvas un regulas ieguldījumu pakalpojumu jomā. Jaunās prasības finanšu iestādēm uzliek papildu pienākumus, kas būtiski palielina ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas un risku, līdz ar to finanšu iestādēm nav vēlmes ieguldījumu iespējas Latvijas uzņēmumos piedāvāt proaktīvi. «Tajā pašā laikā, ja mērķis ir bijis pasargāt ieguldītājus, diemžēl jāsecina, ka daļa ieguldītāju naudas ir aizplūdusi uz finanšu instrumentiem, kur ieguldītāju aizsardzība tikpat kā nepastāv. Šobrīd veidojas absurda situācija, ka ieguldīt riskantās kriptovalūtās vai starpaizdevumu platformā ir daudz vienkāršāk nekā ieguldīt regulētā tirgū kotēta Latvijas uzņēmuma akcijās,» uzsver eksperts.

«Iespējams, Latvijas kapitāla tirgum ir arī nepieciešams dot grūdienu, radot nodokļu priekšrocības samazināta iedzīvotāju kapitāla pieauguma nodokļa formā ieguldījumiem vietējo emitentu finanšu instrumentos. Tas varētu veicināt lēmumu ieguldīt nevis, piemēram, Vācijā kotētos uzņēmumos, bet gan tepat Latvijā, kas savukārt palīdzētu MVU samazināt kapitāla izmaksas,» uzskata eksperts.